Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

svēdra

  • 1 svēdra

    I.
    1.  ( в древесине - ещё;) свиль  (Грам. инф.: ж.; Окончания: \svēdraи)
    2. прожилка  (Окончания: \svēdraки; мн.: р. \svēdraок, д. \svēdraкам)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru свиль celtn.
    lv māzers
    lv  (koksnē)
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru свиль I
    MašB, BūVP
    lv māzers
    lv svēdra koksnē
    ru свиль II
    MežR
    ru кап
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. drīksna; līnija; ranka; riksna; strīpa; svītra; šņīpa; švīka; zimza
    2. izaugums
    3. māzers
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > svēdra

  • 2 svēdra

    общ. свиль

    Latviešu-krievu vārdnīca > svēdra

  • 3 svēdra

    свиль; прорость; прожилка

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > svēdra

  • 4 iekšējā svēdra

    ▪ Termini
    ru свиль внутреняя stikl.
    RTU93

    Latviešu-krievu vārdnīcu > iekšējā svēdra

  • 5 stikla svēdra

    ▪ Termini
    ru свиль стекла celtn.
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru свиль стекла
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > stikla svēdra

  • 6 virsmas svēdra

    ▪ Termini
    ru свиль поверхностная stikl.
    RTU93

    Latviešu-krievu vārdnīcu > virsmas svēdra

  • 7 māzers

    I. n.
    1. свиль  (Грам. инф.: ж.; Окончания: \māzersи)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru свиль celtn.
    lv svēdra  (koksnē)
    lv svēdra
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    DzEz
    ru мазер
    MašB, BūVP
    lv svēdra koksnē
    ru свиль II
    DzEz
    ru мазер
    MežR
    ru свиль
    ru наплыв
    El, IT, Kom
    ru мазер
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - angļu maser \< m(icrowave) a(mplification by the) s(timulated) e(mission of) r(adiation) ‘mikroviļņu pastiprināšana ar inducētu starojumu’
    lv Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv. svēdra
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > māzers

  • 8 свиль

    n
    gener. svēdra
    * * *
    māzers, svēdra

    Русско-латышский словарь > свиль

  • 9 прожилка

    n
    gener. dzīsliņa
    * * *
    svēdriņa, dzīsla, dzīsliņa, svēdra

    Русско-латышский словарь > прожилка

  • 10 прорость

    izaugums, svēdra; dzīsla

    Русско-латышский словарь > прорость

  • 11 stock

    [stok] 1. noun
    1) ((often in plural) a store of goods in a shop, warehouse etc: Buy while stocks last!; The tools you require are in / out of stock (= available / not available).) zaloga
    2) (a supply of something: We bought a large stock of food for the camping trip.) zaloga
    3) (farm animals: He would like to purchase more (live) stock.) živina
    4) ((often in plural) money lent to the government or to a business company at a fixed interest: government stock; He has $20,000 in stocks and shares.) delnice
    5) (liquid obtained by boiling meat, bones etc and used for making soup etc.) jušna osnova
    6) (the handle of a whip, rifle etc.) ročaj; kopito
    2. adjective
    (common; usual: stock sizes of shoes.) običajen, standardiziran
    3. verb
    1) (to keep a supply of for sale: Does this shop stock writing-paper?) držati (na zalogi)
    2) (to supply (a shop, farm etc) with goods, animals etc: He cannot afford to stock his farm.) oskrbovati
    •
    - stocks
    - stockbroker
    - stock exchange
    - stock market
    - stockpile     4. verb
    (to accumulate (a supply of this sort).) kopičiti zaloge
    - stock-taking
    - stock up
    - take stock
    * * *
    I [stɔk]
    noun
    commerce zaloga (blaga), blago; skladišče; inventar; commerce glavnica, kapital delniške družbe; osnovni, obratni kapital; fond; premoženje, imetje, gotovina; plural delnice, državne obveznice, državni vrednostni papirji; (kartanje) talon; agronomy inventar, živina; theatre repertoar, repertoarno gledališče; steber, hlod, klada, opornik, podlaga; gradbeni, stavbni oder; history plural klade (kazen); sramotilni steber; plural nautical ladjedelnica, gradbišče za ladje, za jadrnice, obsolete štor, panj, hlod, deblo, steblo, cepljeno drevo; biology rasa, pleme, rod, poreklo, izvor, družina; jezikovna skupina; orodje; oprema; ročaj, držaj, držalo, ročica, puškino kopito; leseni del orodja, ogrodje pluga; napera, špica na kolesu; botany levkoja; surovina; kostna juha; obsolete nogavica; tog, trd ovratnik, pokončen (ženski) ovratnik; cilj, tarča; figuratively bedak, neumnež
    in stock — na zalogi, v skladišču
    on the stocks — v gradnji, v pripravi, v ustvarjanju
    out of stock — ne na zalogi, razprodan
    stocks and stones — mrtvi, neživi predmeti; letargične osebe
    dead stock — orodje, mrtvi inventar
    live stock — (domača) živina, živi inventar (farme)
    lock, stock and barrel figuratively vse, popolnoma
    paper stock — odpadki, cunje, iz katerih se dela papir
    preference stock — kapital, katerega delnice imajo prednost pri izplačilu dividend
    rolling stock railway vozni park, vagoni
    sale of stock commerce razprodaja zaloge
    soup stock — osnova juhe (kosti, meso), kostna juha
    to be out of stock — biti na koncu z, zelo malo imeti, biti brez
    to have in stock — imeti v zalogi, v skladišču
    to keep in stock — imeti v zalogi, držati v rezervi
    to take stock — napraviti inventuro, inventirati, popisati blago in zaloge
    to take stock of — pazljivo motriti, opazovati, oceniti
    to take stock in figuratively zanimati se za, ukvarjati se z, pripisovati važnost (čemu)
    II [stɔk]
    1.
    adjective commerce
    ki je stalno na zalogi, v skladišču; pripravljen, gotov; theatre ki je na repertoaru, ki se često uprizarja, predvaja; figuratively ki se vedno ponavlja (uporablja) (izraz); v rabi; stalen, običajen; banalen; stereotipen; agronomy živinorejski, plemenski
    stock argument — predmet, o katerem se često govori
    stock play — stalno igrana, repertoarna (gledališka) igra
    a stock size — standardna, normalna velikost;
    2.
    adverb
    kot klada
    he stood stock-still — ni se ganil, stal je kot lipov bog
    III
    transitive verb založiti, oskrbeti, opremiti ( with z); imeti (blago) v zalogi, imeti za rezervo, v skladišču; uskladiščiti; vreči (sidro); opremiti (puško) s kopitom, orodje z ročajem (držajem); history vreči (koga) v klade (kazen); posejati, posaditi (polje, njivo); ne pomolsti (krave pred prodajo); intransitive verb (često up) založiti se, oskrbeti se ( with z); botany poganjati poganjke, mladike, brsteti

    English-Slovenian dictionary > stock

  • 12 stop drill

    [stɔpdril]
    noun
    technical vrsta svedra

    English-Slovenian dictionary > stop drill

  • 13 drīksna

    bot., n. рыльце  (Окончания: \drīksnaа; мн.: р. рылец, д. \drīksnaам)
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv agron.
    ru рыльце
    la [lang name="Latin"] stigma
    Zin73
    ▪ EuroTermBank termini
    Zin, Ek, Rūp, DzEz
    ru рыльце
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. dziezna; josla; sleja; sloksne; strēle; strēmele; šķiezna
    2. līnija; ranka; riksna; strīpa; svēdra; svītra; šņīpa; švīka; zimza
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > drīksna

  • 14 izaugums

    lietv. вырост, нарост
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv agron.
    ru нарост
    la [lang name="Latin"] excrescentia
    Zin73
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv puns
    ru наpост I
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. bumbulis; pumpa; puns; uzaugums
    2. svēdra
    3. piedēklis
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > izaugums

  • 15 līnija

    lietv.
    1. линия; черта;
    2. линейка
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv agron.
    ru линия
    Zin73
    ▪ EuroTermBank termini
    SocLie
    lv līnija 1/10 collas
    ru линия
    MašB, BūVP
    lv svītra
    ru чеpта I
    MašB, BūVP
    ru линия
    MašB, DzEz
    ru линия
    DzEz, MašB
    ru линия
    Inf, Kom, IT
    lv rindiņa
    ru линия
    MašB, BūVP
    lv svītra
    ru полоса III
    MašB
    ru линия
    DzEz
    ru линия
    Izgl, Ped, PedStr
    ru линейка
    MašB, BūVP
    ru ствоp III
    El, IT, Kom
    ru линия
    ĀdTekst
    ru линия
    ĀdTekst
    ru линия
    Vid
    lv līnija (sk. arī līnijas)
    ru линия
    lauks., MežZvej
    ru линия
    Zin, Ek, Rūp, CiRa
    lv svītra
    ru линейка
    DzEz
    ru линия
    lauks., MežZvej
    ru линия
    Uzņ, Ek, Dok
    ru линия
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - latīņu linea, linum ‘lini; diegs’
    lv 1. Svītra vai šaura josla
    lv 2. Līkne, plaknē vai telpā izvietots ģeometrisks objekts, kam ir tikai viena dimensija — garums
    demarkācijas līnija
    lv 3. Ārējā robeža, mala, arī robeža starp kaut ko
    lv 4. Dsk. kontūras, ārējā forma
    lv 5. Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām
    lv 6. Telefona, telegrāfa u. tml. sakaru sistēma, kas savieno divus vai vairākus punktus; vadu un pievadu sistēma
    lv 7. Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām saskaņotā darba procesā iekļautām secīgām vienībām
    lv 8. Secīgs sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību kopums daiļradē, mākslas darbā u. tml., kas saistīts ar kādu ideju, personu u. c.; darbības, uzskatu u. c. virziens, veids. mil.
    frontes līnija
    lv 9. mil. Pozīcijās izvietota karaspēka un ar to saistītu militāro objektu kopums
    lv 10. Ierinda, novietojums ierindā; ierindā veikta darbība (piem., rīta līnija)
    lv 11. Spēlētāji ar līdzīgām funkcijām sporta spēlēs (piem., aizsardzības līnija). biol.
    lv 12. biol. Kādas augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra. antr.
    lv 13. antrop. Cilvēki, kas cēlušies no kopīga senča (priekšteča); skatīt arī matrilineārs, patrilineārs
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. iezīme; īpatnība; vaibsts
    cauruļvadu līnija lietv. - cauruļvads
    dzelzceļa līnija - dzelzceļš
    krasta līnija - krasts
    līnija aizņemta
    paralēla līnija lietv. - paralēle
    priekšējā līnija - frontes līnija
    riņķa līnija - aploce
    starta līnija - starts
    2. drīksna; ranka; riksna; strīpa; svēdra; svītra; šņīpa; švīka; zimza
    spēka līnija
    3. skola; sliedes; strāva; strāvojums; virziens
    4. zars
    5. kurss
    6. iezīme; vilciens
    7. svītra; vilciens
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > līnija

  • 16 strīpa

    lietv.
    1. черта;
    2. полоса  (на материи, обоях)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. kārta; plene; reize; rinda; skrīne; strēķis; strīpe; verdze; vilce; virdze; virkne; virksne; virte; virtene
    2. drīksna; līnija; ranka; riksna; svēdra; svītra; šņīpa; švīka; zimza
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > strīpa

  • 17 svītra

    lietv.
    1. черта;
    2. полоса  (на материи, обоях)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru полоса celtn.
    lv josla
    lv sloksne
    lv līnija
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    ĀdTekst
    ru полоска
    ĀdTekst
    ru затаск
    ru штрих
    MašB, BūVP
    lv līnija
    ru чеpта I
    MašB, BūVP
    lv līnija
    ru полоса III
    MašB, BūVP
    lv švīka
    ru штpих
    Zin, Ek, Rūp, CiRa
    lv līnija
    ru линейка
    Uzņ, Ek, Dok
    ru штpиx
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. drīksna; līnija; ranka; riksna; strīpa; svēdra; šņīpa; švīka; zimza
    gaiša svītra lietv. - šaura
    2. strēle
    3. domuzīme
    4. rieva; rievots; svītrots
    5. līnija; vilciens
    6. sloksne
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > svītra

  • 18 švīka

    I.
    1. n. штрих
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru штрих celtn.
    lv svītra
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    Inf, Kom, IT
    lv švīkot
    ru жест пером
    MašB, BūVP
    lv švīkas
    ru след III
    MašB, BūVP
    lv svītra
    ru штpих
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. drīksna; līnija; ranka; riksna; strīpa; svēdra; svītra; šņīpa; zimza
    2. skramba
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > švīka

См. также в других словарях:

  • švédra — e ž (ẹ̑) slabš. šepast človek: grbci in švedre / kot psovka ti švedra švedrasta …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • švėdra — sf. (1) 1. skiedra: Kai diedas malkas kapoja, tai švėdros tik lekia in šonus Lb. 2. scom. menk. nenaudėlis, valkata, niekšas: Švėdra tas ir valkiojas visur Skr. Eik tu, sena švėdra! Skr …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • svédrati — am nedov. (ẹ̑) ekspr. 1. vrtati (s svedrom): svedrati luknje / zobozdravnik mu je dolgo svedral zob, po zobu / misli, spomini mu svedrajo po glavi 2. kodrati, navijati: svedrati lase; lasje se ji svedrajo; svedrati si brke ● ekspr. bolečine mu… …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • prodírati — am nedov. (ȋ ȋ) 1. s prislovnim določilom prihajati kam, premagujoč ovire: prodirati proti cilju, vrhu; prodirati v brezno, jamo; kljub slabemu vremenu so reševalci prodirali dalje / človek prodira vse globlje v vesolje / mokrota prodira v… …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • svéder — dra m (ẹ) 1. orodje z navoji za delanje lukenj, vrtin: nabrusiti sveder; vpeti sveder; vrtati s svedrom; jeklen, kovinski sveder; konica svedra se je zlomila; neroden je kot sveder v žepu zelo / diamantni sveder z diamantno konico; dletasti,… …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • švedráti — ám nedov. (á ȃ) zaradi neustrezne hoje spreminjati prvotno obliko obuvala: ta otrok zelo švedra čevlje // ekspr. hoditi z nerodnimi, počasnimi koraki: švedral je proti domu / ves dan je švedral po mestu hodil …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • zastávljanje — 1 a s (á) glagolnik od zastavljati1: zastavljanje pločnikov z avtomobili / pomagati pri zastavljanju svedra / zastavljanje vprašanj 2 a s (á) glagolnik od zastavljati2: zastavljanje predmetov v zastavljalnici …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • zdŕk — a m (ȓ) glagolnik od zdrkniti: zdrk stenske ure / zdrk svedra pri vrtanju / zdrk na ledu, skali zdrs …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»