-
61 fish, deepwater gempylid
—1. LAT Epinnula magistralis Poey2. RUS глубоководная (гаванская) эпиннула f3. ENG deepwater gempylid fish, domine4. DEU —5. FRA —DICTIONARY OF ANIMAL NAMES IN FIVE LANGUAGES > fish, deepwater gempylid
-
62 Epinnula magistralis
—1. LAT Epinnula magistralis Poey2. RUS глубоководная (гаванская) эпиннула f3. ENG deepwater gempylid fish, domine4. DEU —5. FRA —VOCABULARIUM NOMINUM ANIMALIUM QUINQUELINGUE > Epinnula magistralis
-
63 Отпевание
♦ ( ENG dirge)(лат. dirige - направлять)традиционное название заупокойной службы, к-рое взято из начальных латинских слов 9-го стиха 5-го псалма: "Dirige Domine Deus meus in conspetu tuo viam meam" ("Господи! путеводи меня в правде твоей"). -
64 Реквием-Месса
-
65 agrārs
a. аграрный (Окончания: \agrārsая, \agrārsое)LKLv59▪ Terminilv arheol.ru аграрныйen agrariande agrarischZin94▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu agrariuslv 1. Ar zemi, zemes īpašumu, zemes lietošanu saistītslv 2. Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimnieciskā ražošana dominē pār rūpniecisko ražošanuagrārās partijasJum99▪ Sinonīmiīp.v.1. lauksaimniecības; zemes2. lauku-T09 -
66 autoritārisms
▪ Terminilv ped.lv Tāds vadošas personas, arī skolotāja, attieksmes stils, kurā dominē vienpersoniska lēmumu pieņemšana, draudi, pavēles, rājieni, nosodījumi, nopēlumi, noraidījumi, sodīšana. Šāda attieksme pret skolēniem sekmē autoritāras personas veidošanos. Šādai personai raksturīga nekritiska paļaušanās uz stiprām personībām, agresivitāte pret vājākiem, aizspriedumi pret minoritātēm, novitāšu noliegšana un kontrastainaru авторитаризмZva00▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču autoritarismelv 1. Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokāslv 2. Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārsJum99 -
67 citadele
I.1. цитадель (Грам. инф.: ж.; Окончания: \citadeleи; р мн. \citadeleей)2. твердыня (Окончания: \citadeleни: мн.: р. \citadeleнь, д. \citadeleням) parn.LKLv59▪ Terminiru цитадель celtn.lv (pilsētas vai cietokšņa visvairāk nostiprinātā daļa)Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv citadele pilsētas vai cietokšņa visvairāk nostiprinātā daļaru цитадельETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču citadelle \< itāliešu cittadella ‘maza pilsētiņa’lv 1. Senās pilsētās — cietoksnis vai pils, kas dominē pār pilsētulv 2. Stipri nocietināta celtne, kas atrodas cietokšņa (pilsētas) iekšienē un ir patstāvīgi aizstāvama. pārn.lv 3. Cietoksnis, balstsJum99▪ Sinonīmilietv. cietoksnisT09 -
68 eksaktā izglītība
▪ Terminilv ped.lv Izglītība, kurā dominē eksakto zinātņu – matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, informātikas u. tml. – pamatu apguveru образование в области точных наукZva00 -
69 monopols
I.1. монополия (Грам. инф.: Окончания: \monopolsии; р. мн. \monopolsий)2. sar. казёнка (лавка; Грам. инф.: Окончания: \monopolsки; мн.: р. \monopolsок, д. \monopolsкам) novec., прост.LKLv59▪ Terminilv ekon.ru монополияen monopolyde MonopolLZAlvi▪ EuroTermBank terminiEk, Finru монополияZin, Ek, Rūp, Ekru монополияUzņ, Ek, Dokru мoнoпoлияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Monopol, franču monopole \< sengrieķu monos ‘viens’ + pōlein ‘pārdot’. ek.lv 1. ek. Situācija, kur kāda ražojuma vai pakalpojuma tirgū dominē viens uzņēmums, kas tāpēc var ierobežot konkurenci un uzturēt augstas cenaslv 2. Lieluzņēmums, lielkapitāla apvienība (kartelis, sindikāts, koncerns u. tml.), kas rodas, koncentrējot ražošanu un kapitālu, lai iegūtu izņēmuma stāvokli un dominētu kādas nozares produkcijas ražošanas un realizācijas tirgūlv 3. Izņēmuma tiesības (personai, apvienībai, valstij) uz kaut ko, piem., ražot, izmantot, tirgotJum99▪ Sinonīmivalsts degvīna pārdotavaT09 -
70 orogēns
▪ Terminilv ģeol.ru орогенLU95▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu oros ‘kalns’ + genos ‘izcelsme’. ģeol.lv ģeol. Ģeosinklināle attīstības ceturtajā stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalniJum99 -
71 paradigma
n., gram. парадигма (Окончания: \paradigmaы)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiHumru парадигмаHumru парадигмаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu paradeigma ‘piemērs, paraugs’. lingv.lv 1. lingv. Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs. filoz.lv 2. filoz. Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašībaslv 3. Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodāJum99▪ Sinonīmilietv. paraugsT09 -
72 rekviēms
n., bazn., mūz. реквием (Окончания: \rekviēmsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu requiem, akuz. no requies ‘miers’lv 1. Sēru misa, aizlūgums par mirušo. mūz.lv 2. mūz. Vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai, sērumesa — sākotnēji ar tradicionālo latīņu tekstu (Requiem aeternam dona ēis, Domine.. ‘Mūžīgu mieru dod viņiem, Kungs..’), vēlāk arī ar citiem tekstiemJum99 -
73 saprāts
lietv. рассудок, разум;veselais saprāts - здравый смыслLKLv59▪ Terminilv ped.lv Cilvēka apziņas raksturotājs, kurā dominē prāta darbība, loģiskas domāšanas un spriešanas spējas. Saprāts orientēts uz augstākā līmeņa sociāliem mērķiem un virza domu uz patiesību. Ar saprātu analizē pieredzē iegūtās zināšanas, sistematizē tās un dod iespēju veiksmīgi risināt praktiskus uzdevumusru разумru рассудокen intellecten senseen reasonZva00▪ EuroTermBank terminiZin, Ek, Rūp, Humru разумъIzgl, Ped, PedStrru разумru рассудокETB▪ SinonīmiI. lietv.1. galva; jauda; jēga; lāga; padoms; prāts; sajēga; sajēgsme; sapraša; saprašanadarīt visu saprāta robežāsgatavs uzklausīt saprātīgus argumentusuzklausīt saprāta balsizaudējis saprātu2. apķērībasaprātīgs cilvēks3. apziņarunāt saprātīgisaprātīgs cilvēksveselais saprāts lietv. - attapība4. garīgās spējas; prāts5. saprātība; saprātīgumsII. gara spējas; intelekts; prātsT09 -
74 sarža pinums
▪ Terminilv, trinītis tekst.lv Auduma pinums, kura abos virzienos vienādais raports nav mazāks par 3 pavedieniem (R?3) un kurā audpārsedžu nobīde (S=±1) par vienu šķēru pavedienu veido auduma virsmā rieviņas (saržrieviņas), kas iet eģei slīpā virzienā. To slīpuma leņķis 45°±20° robežās nosaka sarža pinumu iedalījumu stāvajos un lēzenajos veidos. Pēc saržrieviņu virziena auduma labajā pusē (virspusē) izšķir labējā jeb Z sarža un kreisā jeb S sarža pinumus, bet saržrieviņu mainīgā virziena pinumus sauc par lauztā sarža pinumiem, pie kuriem pieder, piemēram, skujiņsaržs, zigzagsaržs u.tml. pinumi. Sarža pinuma veidus mēdz precizēt ar daļskaitli, kura skaitītājā ir atsevišķa pavediena šķēru pārsedžu skaits, bet saucējā – audu pārsedžu skaits (abu summa ir pavedienu skaits raportā), piemēram, abpusēji pastiprinātā sarža 2/2 pinumā audpārsedzes un šķērpārsedzes vienādā mērā dominē abās auduma virsmu pusēs (virspusē un pretpusē), tādam pinumam atbilstošais ISO 9354 kods ir «20-0202-01-01»ru переплетение саржевоеen twill weavede KöperbindungLZAtek▪ EuroTermBank terminiĀdTekstru саржевое переплетениеETB -
75 savanna
ģeogr., n. саванна (Окончания: \savannaы)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiVidru саваннаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - spāņu sabana \< karībulv Plašs sauso tropu līdzenums, kur dominē graudzāles un starp tām izklaidus aug atsevišķi koki, to grupas un krūmaudzeslv Izplatīta Dienvidu puslodēJum99 -
76 trinītis
▪ Terminilv sarža pinums, tekst.lv Auduma pinums, kura abos virzienos vienādais raports nav mazāks par 3 pavedieniem (R?3) un kurā audpārsedžu nobīde (S=±1) par vienu šķēru pavedienu veido auduma virsmā rieviņas (saržrieviņas), kas iet eģei slīpā virzienā. To slīpuma leņķis 45°±20° robežās nosaka sarža pinumu iedalījumu stāvajos un lēzenajos veidos. Pēc saržrieviņu virziena auduma labajā pusē (virspusē) izšķir labējā jeb Z sarža un kreisā jeb S sarža pinumus, bet saržrieviņu mainīgā virziena pinumus sauc par lauztā sarža pinumiem, pie kuriem pieder, piemēram, skujiņsaržs, zigzagsaržs u.tml. pinumi. Sarža pinuma veidus mēdz precizēt ar daļskaitli, kura skaitītājā ir atsevišķa pavediena šķēru pārsedžu skaits, bet saucējā – audu pārsedžu skaits (abu summa ir pavedienu skaits raportā), piemēram, abpusēji pastiprinātā sarža 2/2 pinumā audpārsedzes un šķērpārsedzes vienādā mērā dominē abās auduma virsmu pusēs (virspusē un pretpusē), tādam pinumam atbilstošais ISO 9354 kods ir «20-0202-01-01»ru переплетение саржевоеen twill weavede KöperbindungLZAtek▪ EuroTermBank terminiĀdTekstlv trīsnīšu saržsru трёхремизная саржаETB▪ Sinonīmilietv. drellisT09 -
77 -D770
груб. что ты плетешь, черт тебя подери! -
78 AGOSTINO
-A385 — -
79 DIRE
I см. тж. DIRE IIv- D491 —— см. -A2— см. -A277— non vi (или ti) dico addio
— см. -A278— digli addio!
— см. -A279— см. -A393— senza dir né ai né bai
— см. -A394— см. - V848— см. - M1272— см. -A836— см. -A1069— см. -A1371— см. - B240- D492 —dirla bella (тж. dirle или dire le belle; dirne delle belle)
- D494 —dire bene [male] a qd
- D495 —dire bene [male] di qd
— см. - B949— см. - B1273— см. - F1122— см. - L214— см. - P2523— см. - V896— см. - C1064- D496 —dire chiaro e netto (или e tondo; тж. dire netto e tondo)
— см. - N458— см. - C1875— см. - C2697— см. - C2717— см. - C2996— см. - D233— см. - D392— см. - D426- D497 —- D497a —— см. - D665— см. - P476a— см. - E266— см. - E279— см. - F277— см. - F627— см. - F932dire forca di...
— см. - F1051— см. - F1107— см. - F1122— см. - F1562— см. - G428dire un giorno pane, l'altro vino
— см. - G582— см. - G786— a (или per) dirla giusta
— см. - G787dirle (или dirne delle) grosse
— см. - G1098— см. - G1099— см. - G1100— см. - G1113— см. - I151— см. - L446— см. - D494— см. - D495— см. - G243— см. - P2523— см. - M741— см. - M800— см. - M916— см. - M957— см. - M1020— см. - M1287— см. - P479dire mille difetti di...
— см. - D403— см. - M1710— см. - M1711— см. - M1769— см. - M2089— см. - M2216— см. - M2251— см. - D496— см. - D501— см. - N420— см. - N458dire nudo e crudo (тж. dirla nuda e cruda)
— см. - N544— см. - O466dire l'orazione della bertuccia
— см. - B607— см. - P360— см. - P367— см. - P408— см. - P628— см. - P744dire peste di...
— см. - P1402— см. - C2697— см. - P1865dire le proprie devozioni con qc
— см. - D284dire le proprie ragioni ai birri
— см. - R62— см. - Q95— см. - P482— см. - V246- D500 —— см. - R61— см. - R62— см. - S21— см. - S425dirne di sette pesti (тж. dire le sette pesti di...)
— см. - P1402- D501 —dire di sì [di no]
- D502 —— см. - S768— см. - S802— см. - S855— см. - S1112— см. - S1397— см. - S1445— см. - C593— см. - S2061- D503 —— см. - C2893— см. - T688— см. - T974— см. -A836— см. - C2176— см. - S1337— см. - S1445— см. - V56— см. - V330— см. -A1200- D504 —avere che (или a che, da) dire con... (или contro..., su...)
— см. - D915- D505 —- D507 —— см. - C1723— см. - V949- D508 —- D508a —— см. - M2260- D510 —— см. - M1624— а то' di dire (тж. per modo di dire)
— см. - M1625- D512 —come (a) dire (тж. come sarebbe a dire)
- D512a —come (si) suol dire (тж. come si dice)
- D513 —da non dirsi (тж. da non si dire; oltre ogni dire)
- D514 —a dire bene [male]
a dire (или a dirla) breve (тж. per dirla brevemente)
— см. - B1201— см. - D517— см. - C2416- D515 —a (или per) dir così (тж. per così dire; dirò così)
— см. - L740— см. - D514- D516 —per dir meglio (тж. per meglio dire)
— см. - D518- D517 —per dirla schietta (тж. a dirla chiara или sincera, tale e quale; a dirla come sta)
— см. - V341— см. - V368— см. - M421— см. - D516- D518a —a quanto dire...
- D519 —— см. - C3036— см. - U104— см. - V304— см. - V522— см. -A280altro è dire, altro è fare
— см. -A561le birbe dicono...
— см. - B759— см. - V372- D523 —che non dico (тж. non so dire, non dissi)
— см. - D770e chi dice ma, il cuor contento non ha
— см. - C3293chi disse donna, disse danno
— см. - D794chi disse figlioli disse duoli
— см. - F703chi disse navigare disse disagio
— см. - D588chi disse uomo, disse miseria
— см. - U138chi dice il vero non s'affatica
— см. - V374chi disse vitella, disse vita
— см. - V780- D524 —chi non può bene dire, non può maledire
chi non sa dir qualche volta di no, cosa buona oprar non può
— см. - N318chi pon suo naso a consiglio, l'un dice bianco e l'altro vermiglio
— см. - N72chi tace, acconsente e chi non parla, non dice niente
— см. - T19chi vuol udir novelle, dal barbier si dicon belle
— см. - N507— см. - D543- D525 —come non detto (тж. sia per non detto)
come disse la botta all'erpice
— см. - B1078come disse il culo all'ortica: ti conosco mal'erba
— см. - C3163- D526 —— см. - D470- D527 —a dire che (или se)...
- D530 —dimmi con chi bazzichi (или con chi vai, con chi pratichi) e ti dirò chi sei
— см. - G826— см. - D528 b)- D531 —- D532 —dirò come Pilato: chi ha sputato, rasciughi
— см. - P1815— см. - S1332di' il vero ad uno, ed è tuo nemico
— см. - V376— см. - D756le donne dicono sempre il vero; ma non lo dicono tutto intero
— см. - D799- D533 —è a dire (тж. è quanto или è come dire)
— см. - M856— см. - P2262- D535 —— см. - P2262— см. - F1581— см. - M2262- D536 —— см. -A594— см. - T715non bisogna dir gatto finché non è nel sacco (тж. non bisogna dir quattro finché il gatto non è nel sacco; non dir quattro se non l'hai или se non è nel sacco)
— см. - S40- D537 —- D538 —- D539 —non serve dire: per tal via non passerò, né di tal'acqua non beverò
— см. - V519non so dire (тж. non dissi)
— см. - D523ogni scalzacane vorrà dir la sua
— см. - S314— см. - V379— см. - D513la padella dice al paiuolo: fatti in là che tu mi tingi
— см. - P28prete Peo, di trent'anni disse messa, e di quaranta non la sapeva più dire
— см. - P1252se uno dice pera, e quell'altro dice pera e mela
— см. - P1280serve pure la mollica, disse la formica
— см. - M1706— см. - D525- D541 —- D542 —sto per dire...
uno dice pari, l'altro caffo
— см. - P446- D543 —vale a dire (тж. cioè a dire)
— см. - B540 -
80 PRENDERE
v— см. -A10— см. -A30— см. -A38— см. -A187— см. -A302— см. -A308— см. -A400— см. -A406— см. -A479— см. -A545— см. -A546— см. - P1154— см. -A633— см. -A655— см. -A656— см. -A751— см. -A859— см. -A860— см. -A861— см. -A1070— см. -A1050— см. -A1051— см. -A1068— см. -A1052— см. -A1091— см. -A1084— см. - A1258a— см. -A1317— см. -A1392— см. -A1394prendere baldanza addosso a qd
— см. - B96— см. - B104— см. - B376— см. - B397— см. - B409— см. - B1073— см. - M858— см. - B561— см. - B610— см. - B633 c)— см. - B705— см. -A1050prendere un boccone (или bocconcello, bocconcetto, bocconcino)
— см. - B980— см. - B1020— см. - B1070— см. - B1096— см. - B1173— см. - B1229— см. - B1254— см. - B1257— см. - B1269— см. - B1357— см. - B1438— см. - B1458— см. - C2489— см. - P655— см. - T208— см. - C124— см. - C148— см. - C163— см. - C156— см. - C164prendere in cambio di...
— см. - C250— см. - C389— см. - C586— см. - C587— см. - C646— см. - C642— см. - C856— см. - C898prendere casa in...
— см. - C1168— см. - C1258prendere le castagne (dal fuoco) con la zampa (или con lo zampino) del gatto (или colla mano altrui)
— см. - C1257— см. - P655— см. - F934— см. - C1785prendere il cielo a quadretti (или a scacchi, a spicchi)
— см. - C1860— см. - C1947— см. - C1987— см. - C2003— см. - C2090— см. - C2092— см. - C2117— см. - C2118— см. - C2119— см. - C2196prendere colore di...
— см. - C2197— см. - C2212— см. - C2268— см. - C2313— см. - C2329prender(si) confidenza (тж. prendere delle confidenze)
— см. - C2418— см. - C2430— см. - C2431— см. - C2462— см. - C2489— см. - C2583— см. - C2584prendere un corno per un fischio
— см. - F934prendere il coraggio a due mani
— см. - C2627— см. - C2760— см. - C2803— см. - C2815— см. - C2991— см. - C3157— см. - C3275— см. - F45— см. - D58— см. - D75prendere qc per denaro contante
— см. - C2489— см. - D185— см. - D186— см. - D187prendere a (или in) diletto (тж. prendersi diletto di...)
— см. - D431— см. - D441 a)prendere un (или II) dirizzone
— см. - D577prendersi il disagio di (+inf.)
— см. - D587prendere il domine Agost.no
— см. -A385— см. - D883— см. - D903— см. - B980— см. - M649prendere due rigogoli a un fico
— см. - R359— см. - D931— см. - E85— см. - E109— см. - E170— см. - E172— см. - E180— см. - E224— см. - F100— см. - F392— см. - F593— см. - F786— см. - F994prendere la fortuna per i capelli (или per un ciuffetto, per il ciuffo)
— см. - F1131— см. - F1274— см. - F1275— см. - F1313— см. - F1314— см. - F1365— см. - F1448— см. - F1479— см. - F1536prendere fuoco come l'esca (или come zolfino, come la polvere, come un solfanello, come lo zolfo)
— см. - F1537— см. - G15— см. - G22prendere una gaffe (или gaffa)
— см. - G27— см. - G173— см. - G194— см. - G200— см. - G497prendersi gioco di...
— см. - G496— см. - G692— см. - G814prendere per la (или alla) gola
— см. - G856— см. - G944prendere un granchio (a secco)
— см. - G961— см. - C3276prendersi il gusto di (или a)...
— см. - G1215— см. - I51— см. - I139— см. - I174— см. - I181— см. - I301— см. - L48— см. - L186— см. - L176— см. - L243— см. - L330— см. - L346prendersi la libertà di (+ш/0
— см. - L545— см. - L581prendersi licenza...
— см. - L582prendere lingua da...
— см. - L688prendersi la Lngua fra I denti
— см. - L684— см. - L785prendere lucciole per lanterne
— см. - L142— см. - L827— см. - L949prendersi il lusso di (+mf.)
— см. - L1023prender(se)la a (или per) male
— см. - M210— см. - P559— см. - P655— см. - S637— см. - M154— см. - M408— см. - M409— см. - M650— см. - M651— см. - M758— см. - M805— см. - M858— см. - M860— см. - M1065— см. - M1088— см. - M1357— см. - M1375— см. - M219— см. - M1525— см. - M1588— см. - M1798— см. - M1797prendere qc per moneta buona (или contante, corrente)
— см. - C2489— см. - M1841— см. - M2077prendere la mossa (или le mosse) da...
— см. - M2075— см. - M2076— см. - M2133— см. - N54— см. - N393— см. - N430— см. - N464— см. - N465— см. - O344— см. - O521— см. - O700— см. - P19prendere la pala per il manico
— см. - P113— см. - P147— см. - P368— см. - P557prendere in (реже sulla) parola
— см. - P555— см. - P558— см. - P513— см. - P653— см. - P654— см. - P705prendere il passo (или i passi)
— см. - P818— см. - P847— см. - P984— см. - P1119prendersi pena di...
— см. - P1138— см. - P1145— см. - P1180— см. - P1354— см. - P1379 b)— см. - P1429— см. - P1474— см. - P1519— см. - P1686— см. - P1732— см. - P1796— см. - P1986prendere ii pori o per la coda
— см. - P2078— см. - P2107— см. - P2139— см. - P2228— см. - C2004— см. - T926— см. - P2407— см. - P2461— см. - P2462— см. - P2537— см. - Q125— см. - R25— см. - R158— см. - R260— см. - R283— см. - R327— см. - R328prendere un rigagnolo per fiume
— см. - R356— см. - P19— см. - S247— см. - S287— см. - S289prendere una scalmana per...
— см. - S312— см. - S389— см. - S403— см. - S508— см. - S570— см. - S669— см. - S927— см. - S955prendere il sole a quadretti (или a scacchi, a spicchi)
— см. - C1860— см. - S1043— см. - S1082prendere la sorte per i capelli (или per un ciuffetto, per il ciuffo)
— см. - F1131— см. - S1193— см. - S1229— см. - S1235— см. - S1254— см. - S1270prendersi spasso ci...
— см. - S1314— см. - S1444prendere lo spunto da...
— см. - S1551— см. - S1629— см. - S1637— см. - S1691— см. - S1804— см. - S1869— non sapere che strada prendere
— см. - S1870— см. - S1871— см. - S1872— см. - T277— см. - T278— см. - T424— см. - T452— см. - T470— см. - T584— см. - T703— см. - T771— см. - T853— см. - T926— см. - T978— см. - U42— см. - U225prendere qc per valuta corrente
— см. - C2489— см. - V57— см. - V82— см. - V148— см. - V193— см. - V228— см. - V271— см. - V405— см. - V632— см. - V867— см. - V911prendere il volo per altri lidi
— см. - V912— см. - V971— см. - Z52— см. - D335— см. - F89— см. - T109lasciarsi prendere la mano da qd
— см. - M610tra due mali prendersi il minore
— см. - M219— см. - M1699— sproposito da prendere colle molle
— см. - S1532— см. - O645chi dell'altrui (roba) prende, la sua libertà vende
— см. - L547chi ben dona, caro vende, se viIlan non è chi prende
— см. - V574- P2244 —chi ha preso, mal sa lasciare
chi non vuol rendere, fa male a prendere
— см. - R224chi più che (non) deve prende, fila la corda che l'appende
— см. - C2670chi vuol vivere e star bene, prenda il mondo come viene
— см. - M1816come l'anguilla ha preso l'amo, bisogna che vada dov'è tirata
— см. -A755a dargli un dito, prende (tutta) la mano (тж. dategli un dito, vi prendon la mano; gli dài un dito e si prende la mano; se gli dài un dito, ti prende anche il braccio)
— см. - D711donna che prende, si vende
— см. - D809— см. - L600la girandola gli ha preso fuoco
— см. - G651— см. - O640— см. - E231— см. - M984— см. - N239preso il partito, cessato l'affanno
— см. - P712
См. также в других словарях:
Domine — Dominé Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom … Wikipédia en Français
Dómine — Saltar a navegación, búsqueda Dómine puede referirse a: Al apellido español Dómine, de origen francés. A José Juan Dómine, médico español, fundador de la Compañía Trasmediterránea. A Manuel Dómine, oncólogo español. A Juan Carlos Dómine… … Wikipedia Español
Domine — Domine, quo vadis? Saltar a navegación, búsqueda Domine, quo vadis? Annibale Carracci, Hacia 1601 1602 Óleo sobre madera Clasicismo … Wikipedia Español
Domine — Основная информация … Википедия
domine — dom i*ne, dominee dominee, n. [See {Dominie}.] 1. A name given to a pastor of the Reformed Church. The word is also applied locally in the United States, in colloquial speech, to any clergyman. Syn: dominus, dominie. [1913 Webster] 2. [From Sp.… … The Collaborative International Dictionary of English
dominé — dominé, ée (do mi mé, née) part. passé. 1° Qui est assujetti. Un mari dominé par sa femme. 2° Qui est placé au dessous. La campagne dominée par un donjon … Dictionnaire de la Langue Française d'Émile Littré
dómine — sustantivo masculino 1. Antiguo profesor de gramática latina. 2. Uso/registro: restringido. Persona que, sin serlo, se las da de maestro. Frases y locuciones 1. poner como chupa* de dómine … Diccionario Salamanca de la Lengua Española
Domine — Allgemeine Informationen Genre(s) Power Metal Gründung 1984 Aktuelle Besetzung … Deutsch Wikipedia
Domīne — Domīne, in den Niederlanden 1) so v.w. Herr; 2) Titel der Prediger … Pierer's Universal-Lexikon
DOMINE — labia mea aperies, vide infra Versus aperitionis … Hofmann J. Lexicon universale
dominé — Dominé, [domin]ée. part. pass … Dictionnaire de l'Académie française