-
101 перейти улицу
v -
102 бесстыдник
ncolloq. bezkauņa (par vīrieti), nekauņa (par vīrieti)* * *nekrietnelis, bezgodis, nekauņa, bezkauņa -
103 бесстыдница
ncolloq. bezkauņa (par sievieti), nekauņa (par sievieti)* * *bezkauņa, bezgode, nekrietnele, nekauņa -
104 болтунья
-
105 бурлачить
būt par strūdzinieku, būt strūdziniekam, iet strūdziniekos, strādāt par strūdzinieku -
106 выходить
v1) gener. iziet (izsīkt), sanākt (iznākt), apprecēt (ko) (par sievieti) (за кого; замуж), apprecēties (ar ko - par sievieti) (за кого; замуж), atkopt (больного), izkāpt (no kā) (из чего), kāpt ej (no tramvaja u. tml.) (из трамвая и т.п.), kāpt ārā (напр., из трамвая), nākt ārā2) colloq. iziet, iznākt, kāpt laukā (no tramvaja u. tml.) (из трамвая и т.п.), uznākt (uz skatuves) (на сцену)* * *apstaigāt, izklaiņāties, izklejot, pārstaigāt, izklejoties, izstaigāties, izstaigāt; iet ārā, kāpt ārā, [iz]iet, [iz]nākt, izkāpt, nākt ārā; atkopt, atveseļot; iet laukā, izstāties, iet projām, aiziet, iziet; izaudzināt, izauklēt, izaudzēt; iesākt, uzsākt, sākt, doties, iziet; nākt klajā, iznākt; izdoties, padoties, iznākt; iznākt; izrādīties, iznākt; kļūt, tikt; tiek izlietots, iet uz beigām, izlietoties, [iz]beigties, iziet; tikt laukā, iet laukā, izkļūt, zaudēt, izkulties, pārkāpt, tikt vaļā, iziet; iziet; izspēlēt -
107 греметь
v1) gener. graut (par pērkonu), rūkt (par pērkonu), dimdināt (о громе), dimdēt, dunēt, grabināt (÷åì), grandēt, rībināt (ko) (÷åì), zvarkšķēt, žvarkstēt2) colloq. grabēt, dārdināt (÷åì), dārdēt, rībēt, žvadzināt (ko) (÷åì), žvadzēt* * *skanēt, dārdēt, rībēt, dunēt, šķindēt, žvadzēt; dārdināt, ducināt, dimdēt, dimdināt, rībināt, dunēt, dārdēt, rībēt, rūkt; šķindināt, žvadzināt, skandināt; tikt daudzinātam, skanēt, atskanēt -
108 дребезжать
v1) gener. plarkšķēt, tinkšķēt2) colloq. blarkšķēt (par logu rūtim u. tml.) (об оконном стекле и т.п.)* * *plarkšķēt, tinkšķēt, šķindēt -
109 дуплистый
-
110 жечь
v1) gener. dedzināt, degt (aizdegt), dzeldināt (par nātrēm), dzeldēt, svelmēt, svilināt, sūrstēt2) colloq. dzelstīt3) liter. dzelt (par nātrēm)* * *dedzināt; karsēt, svilināt, dzelt, dedzināt; kvēlināt; apdedzināt -
111 завозиться
vsimpl. savažaties, savārtīties* * *sākt ņemties, sākt draiskoties, sākt trokšņot; noņemties [par ilgu], nopūlēties [par ilgu]; sākt knibināties, sākt knosīties, sākt kūņoties, sākt tūļāties; sākt rosīties; savārtīties, noķēpāties, novārtīties -
112 загоститься
-
113 зажить
vcolloq. sadzīt (par brūci), aizdzīt (par brūci)* * *aizdzīt, sadzīt; sākt dzīvot; sapelnīt, nopelnīt, iedzīvoties -
114 зазеленеть
v1) gener. sazaļot, sazelt2) liter. (снова) atzelt (par augiem), uzzelt (par zāli, sējumiem) (о траве, посевах)* * *sazaļot, sazelt, sākt zaļot, sākt zelt -
115 закрутиться
vgener. sagriezties (griežoties), sačervelēties (par dziju), sačokuroties (par dziju)* * *aizgriezties; savīties, sagriezties; apvīties, savīties, satīties, aptīties; savirpuļoties, sākt griezties, sākt virpuļot, sagriezties -
116 заменитель
ngener. aizstājējs (par kādu materiālu), aizvietotājs (par kādu materiālu), atvietotājs* * *aizvietotājs, aizstājējs -
117 запотеть
v1) gener. aizrasot (напр., о стекле), apsvīst (о стёклах и т.п.), nolāsot2) colloq. aizsvīst, norasot (par logiem, sienām u. tml.), nosvīst (par logu stikliem u. tml. - arī)* * *aizsvīst, apsvīst, aprasot, norasot, nosvīst; sasvīst, nosvīst -
118 запустеть
kļūt tukšam, pārvērsties par postažu, pārvērsties par tuksnesi -
119 запутаться
v1) gener. sapīties (ar lok.), sarežģīties (samudžināties - par diegiem, dziju), kļūt sarežģītam, samudžināties (par dziju)2) colloq. sapiņķēties* * *sapīties, samudžināties, sajukt, sarežģīties; sapīties; apjukt; kļūt sarežģītam, kļūt neskaidram, sarežģīties; noklīst no ceļa, apmaldīties -
120 затхлый
adj1) gener. piesmacis (par gaisu, istabu)2) colloq. sasmacis (par gaisu)* * *sapelējis, piesmacis, smacīgs, sasmacis; satrunējis, satrūdējis, piesmacis
См. также в других словарях:
Par — Par, n. [L. par, adj., equal. See {Peer} an equal.] [1913 Webster] 1. Equal value; equality of nominal and actual value; the value expressed on the face or in the words of a certificate of value, as a bond or other commercial paper. [1913… … The Collaborative International Dictionary of English
Pär — ist als Variante von Per bzw. Peer ein skandinavischer, insbesondere schwedischer männlicher Vorname[1], abgeleitet vom griechischen Namen Petros (lateinisch Petrus). Weiteres zu Herkunft und Bedeutung des Namens siehe hier. Bekannte Namensträger … Deutsch Wikipedia
Par — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom … Wikipédia en Français
Par — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Peak to Average Ratio, das Verhältnis zwischen… … Deutsch Wikipedia
PAR — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Partido Aragonés, eine spanische Regionalpartei… … Deutsch Wikipedia
Par — Par, prep. [F., fr. L. per. See {Per}.] By; with; used frequently in Early English in phrases taken from the French, being sometimes written as a part of the word which it governs; as, par amour, or paramour; par cas, or parcase; par fay, or… … The Collaborative International Dictionary of English
Par — Par, n. (Zo[ o]l.) See {Parr}. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
Par'a — Pa*r[ a] , n. 1. The southern arm of the Amazon in Brazil; also, a seaport on this arm. [Webster 1913 Suppl.] 2. Short for {Par[ a] rubber}. [Webster 1913 Suppl.] … The Collaborative International Dictionary of English
PAR — Préposition de lieu qui sert à marquer le mouvement et le passage. Il a passé par Paris, par Bordeaux. Il court par monts et par vaux. Voyager par eau, par mer, par terre. Aller par le monde. Il est toujours par les chemins, par voies et par… … Dictionnaire de l'Academie Francaise, 7eme edition (1835)
Par — Contents 1 In golf 2 In television, video and on stage 3 In computing … Wikipedia
PAR-30 — Ein PAR Scheinwerfer (Parabolic Aluminized Reflector) ist ein in der Veranstaltungstechnik häufig eingesetzter Scheinwerfer. PAR 30 Scheinwerfer mit vorgesetzter Frostfolie und Bodenstativ Es wird zwischen der ursprünglichen langen Form… … Deutsch Wikipedia