-
41 жаловаться
v1) gener. sūdzpties (par ko) (на кого-что), sūdzēt (ko) (на кого), žēloties (par ko) (на кого-то)2) colloq. sūkstīties (par ko) (на что), sūroties (par ko) (на что)3) obs. gausties (par ko) (на кого-что)* * *gausties, sūdzēties, sūkstīties, žēloties; iesūdzēt, iesniegt sūdzību, sūdzēties -
42 жениться
v1) gener. apprecēt (ko) (par vīrieti) (на ком), apprecēties (ar ko - par vīrieti) (на ком), apņemt sievu, precēt (kādu) (par vīrieti) (на ком)2) colloq. apsievoties, precēties (par vīrieti - arī) (на ком)* * *apņemt par sievu, apņemt sievu, [ap]precēt, [ap]precēties -
43 батрачить
vgener. strādāt par kalpu* * *būt par laukstrādnieku, strādāt par kalpu, strādāt par [lauku] algādzi -
44 бесплатно
advgener. par velti (bez maksas), bez maksas, par brīvu* * *bez atlīdzības, par brīvu, par velti, bez maksas -
45 всходить
v1) gener. lēkt (par debess spīdekļiem), sanākt (sadīgt), uziet (par apģērbu, apaviem), uzlēkt (par spīdekļiem), dīgt (nākt augšā), sadīgt (par kaut ko iesētu), uzdīgt (о растениях), uzkāpt, uzsoļot (куда-л. - маршируя)2) colloq. uziet (uzkāpt), uznākt (uzkāpt)* * *kāpt [augšā], uzkāpt; nākt iekšā, ienākt, ieiet; lēkt; celties [uz augšu]; nākt augšā, dīgt; uzdīgt -
46 даром
adv1) gener. par brīvu, par velti2) colloq. velti, veltīgi* * *bez maksas, par brīvu, par velti; veltīgi, velti -
47 дослужиться
-
48 женитьба
ngener. precības (par vīrieti), apprecēšanās (par vīrieti, par pāri), precēšanās (par vīrieti)* * *precēšanās, precības -
49 закручиваться
vgener. sagriezties (griežoties), sačervelēties (par dziju), sačokuroties (par dziju), červelēties (par dziju), čokuroties (par dziju)* * *griezties ciet, aizgriezties; vīties apkārt, tīties apkārt, apvīties, satīties, savīties, aptīties -
50 зарваться
vcolloq. aiziet par tālu* * *aiziet par tālu, cirst pāri par mēru, pāršaut pār strīpu, zaudēt [jebkādu] mēra sajūtu -
51 проходить
v1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), noritēt, paiet (par laiku), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)* * *sastaigāt, nostaigāt; iet cauri, iet iekšā, iet pāri, paiet, ieiet, iziet, saiet, pāriet; aiziet garām, iet garām, paiet garām; apritēt, notecēt, paiet, aizritēt, aiztecēt, aiziet; iziet [cauri], iet cauri, sūkties cauri, izsūkties [cauri] -
52 свистеть
vgener. spindzēt (par lodi), džinkstēt (par lodi), pliukšķēt (par pātagu) (о кнуте), pogot (о соловье), svelpt, svilpot, svilpt, šmīkstēt (напр., о кнуте), švīkstēt (par pātagu, spārniem) (о кнуте, крыльях)* * *svelpt, svilpot, svilpt -
53 скривиться
v1) gener. saviebties (par seju), sašķiebties (par seju), sašķobīties (par seju)2) colloq. nošķiebties (par papēžiem)* * *sašķiebties, nošķiebties; saviebties, sašķobīties -
54 удивляться
v1) gener. brīnīties par kaut ko (чему-л.), izbrīnīties (par ko) (кому-чему), nobrīnīties (par ko) (÷åìó)2) colloq. brīnīties (par ko) (кому-чему)* * *brīnīties -
55 дослуживаться
v -
56 замолвить словечко
vcolloq. aizlikt kādu labu vārdu par kādu (доброе слово, за кого-л.), aizmest kādu labu vārdu par kādu (доброе слово, за кого-л.), aizrunāt par kādu (доброе слово, за кого-л.), bilst kādu [labu] vārdu (par kādu, kāda labā) (за кого; слово), neiebilstu vārdiņu kāda labā (за кого-л.) -
57 хватить через край
vcolloq. cirst pār strīpu, cirst pāri strīpai, pāršaut pār strīpu, pāršaut pāri par strīpu, šaut pār strīpu -
58 бушевать
v1) gener. brāzties (par vētru) (о буре), bangot, brāzmot, trakot (par jūru, vēju), ālēties2) colloq. plosīties (par jūru, vētru) (о море, буре)3) simpl. ārdīties* * *brāzt[ies], plosīties, šalkt, bangot, trakot; kūsāt; ārdīties, plosīties, trakot -
59 ввалиться
v1) gener. iekrist (par acīm, vaigiem), sabrukt (kādā telpā iekšā - par daudziem, visiem) (в помещение - о многих, всех), sakrist (iekšā - par daudziem, visiem)2) colloq. iegāzties (bedrē), ieklupt (kaut kur iekšā), sagazties (krītot - kaut kur iekšā) (напр., в яму - о многом, всем, о многих, всех)3) liter. iekrist* * *iekrist, ievelties, iegāzties; saklupt, ieklupt, ievelties -
60 взойти
v1) gener. sanākt (sadīgt), uziet (par apģērbu, apaviem), uzlēkt (par spīdekļiem), sadīgt (par kaut ko iesētu), uzdīgt (о растениях), uzkāpt (augšā), uzsoļot (куда-л. - маршируя)2) colloq. uziet (uzkāpt), uznākt (uzkāpt), uzrūgt* * *uziet, uzkāpt; uzlēkt; uzrūgt; uzdīgt, sanākt, uznākt; ienākt, ieiet; ievietoties, saiet; uziet
См. также в других словарях:
Par — Par, n. [L. par, adj., equal. See {Peer} an equal.] [1913 Webster] 1. Equal value; equality of nominal and actual value; the value expressed on the face or in the words of a certificate of value, as a bond or other commercial paper. [1913… … The Collaborative International Dictionary of English
Pär — ist als Variante von Per bzw. Peer ein skandinavischer, insbesondere schwedischer männlicher Vorname[1], abgeleitet vom griechischen Namen Petros (lateinisch Petrus). Weiteres zu Herkunft und Bedeutung des Namens siehe hier. Bekannte Namensträger … Deutsch Wikipedia
Par — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom … Wikipédia en Français
Par — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Peak to Average Ratio, das Verhältnis zwischen… … Deutsch Wikipedia
PAR — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Partido Aragonés, eine spanische Regionalpartei… … Deutsch Wikipedia
Par — Par, prep. [F., fr. L. per. See {Per}.] By; with; used frequently in Early English in phrases taken from the French, being sometimes written as a part of the word which it governs; as, par amour, or paramour; par cas, or parcase; par fay, or… … The Collaborative International Dictionary of English
Par — Par, n. (Zo[ o]l.) See {Parr}. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
Par'a — Pa*r[ a] , n. 1. The southern arm of the Amazon in Brazil; also, a seaport on this arm. [Webster 1913 Suppl.] 2. Short for {Par[ a] rubber}. [Webster 1913 Suppl.] … The Collaborative International Dictionary of English
PAR — Préposition de lieu qui sert à marquer le mouvement et le passage. Il a passé par Paris, par Bordeaux. Il court par monts et par vaux. Voyager par eau, par mer, par terre. Aller par le monde. Il est toujours par les chemins, par voies et par… … Dictionnaire de l'Academie Francaise, 7eme edition (1835)
Par — Contents 1 In golf 2 In television, video and on stage 3 In computing … Wikipedia
PAR-30 — Ein PAR Scheinwerfer (Parabolic Aluminized Reflector) ist ein in der Veranstaltungstechnik häufig eingesetzter Scheinwerfer. PAR 30 Scheinwerfer mit vorgesetzter Frostfolie und Bodenstativ Es wird zwischen der ursprünglichen langen Form… … Deutsch Wikipedia