-
81 разбиваться
v1) gener. saplīst (par traukiem) (о посуде), sadalīties, sasisties (stipri)2) colloq. sasisties (par traukiem) (о посуде), sadauzīties (stipri), sašķīst3) simpl. sadauzīties (piem., par traukiem)* * *plīst, sašķīst, sadragāties, sadauzīties, sasisties, saplīst; jukt laukā, jukt ārā, izjukt -
82 разбиться
v1) gener. saplīst (par traukiem) (о посуде), sadalīties, sasisties (stipri)2) colloq. sasisties (par traukiem) (о посуде), nosisties, sadauzīties (stipri), sašķīst3) simpl. sadauzīties (piem., par traukiem)* * *sadragāties, sašķīst, sasisties, sadauzīties, saplīst; sadauzīties, sasisties; sadalīties; izirt, izgaist; izjukt -
83 развязываться
vgener. atraisīties (vaļā), atrist (par pārsēju, zābaku saitēm u. tml.), neraisīties (par lakatu u. tml.), raisīties vaļā (par kaut ko sasietu)* * *raisīties vaļā, atrist, atraisīties -
84 разматываться
v1) gener. atšķeterēties (par kamolu), atšķetināties (par kamolu), atritināties (par kamolu) (о клубке), attīstīties (atritināties), attīties (atritināties)2) colloq. notīties* * *atrist, noraisīties, rist, atritināties, raisīties nost, ritināties vaļā, tīties vaļā, raisīties vaļā, atraisīties, attīties -
85 размотаться
v1) gener. atšķeterēties (par kamolu), atšķetināties (par kamolu), atritināties (par kamolu) (о клубке), attīstīties (atritināties), attīties (atritināties)2) colloq. notīties* * *atrist, noraisīties, atritināties, atraisīties, attīties; aizrauties ar tīšanu -
86 расстраиваться
v1) gener. izčibēt (izjukt) (не осуществиться), izjukt, noskaņoties (par mūzikas instrumentu), uztraukties2) colloq. jukt (par rindām) (о рядах), pār pajukt (о каком-л. начинании)* * *jukt, rasties sajukumam, izjukt, sajukt; bojāties, maitāties, tikt sabeigtam, tikt sabendētam, sabojāties, samaitāties; jukt laukā, jukt ārā, izjukt -
87 рассучиваться
v1) gener. atšķeterēties (par dziju), šķetināties vaļā2) liter. atšķetināties (par dziju, par pavedienu)* * *atšķeterēties, šķeterēties vaļā, vīties vaļā, šķetināties vaļā, atšķetināties, atvīties; rotīties zemē, norotīties -
88 рассучиться
v1) gener. atšķeterēties (par dziju)2) liter. atšķetināties (par dziju, par pavedienu)* * *atšķeterēties, atšķetināties, atvīties; norotīties -
89 садиться
v1) gener. rauties (par audumu), sarauties (par drēbi), aizsesties (за что-л.), apsēsties, atsēsties, noiet, nolaisties, norietēt (par sauli - arī), nosēsties, rietēt (о небесных светилах), sasēsties (о многих), sēsties, uzmesties (kaut kam virsū) (на что-л.), uzsēsties (uz kā) (на что)2) Av. nosēsties (apsēsties)3) colloq. sakāpt (tramvajā, laivā u. tml.) (о многих, всех)* * *sēsties; rauties; laisties zemē, nosēsties, nolaisties; norietēt, noiet -
90 сесть
v1) gener. sarauties (par drēbi), aizgrimt (par sauli), aizsesties (за что-л.), apsēsties, atsēsties, iesēsties, noiet, nolaisties, norietēt (par sauli - arī), nosēsties, notupties, sasēsties (о многих), sēsties, uzmesties (kaut kam virsū) (на что-л.), uzsēsties (uz kā) (на что)2) Av. nosēsties (apsēsties)3) colloq. sakāpt (tramvajā, laivā u. tml.) (о многих, всех)* * *sarauties; sasēsties, uzsēsties, apsēsties, iesēsties, nosēsties, sēsties; nolaisties, nosēsties; norietēt. noiet; sēsties, nosēsties, iegrimt; tikt iesēdināts [cietumā] -
91 соперничать
vgener. konkurēt (par sāncenšiem), sacensties (konkurēt)* * *būt par konkurentu, būt par sāncensi, konkurēt, sacensties -
92 спаивать
v1) gener. izdzirdināt (dziru - lopiem) (пойло - скоту), izdzirdīt (dziru - lopiem) (пойло - скоту), salodēt (kopā), saliedēt (kādu kolektīvu)2) liter. sakļaut* * *lodēt kopā, salodēt; padarīt par dzērāju, pataisīt par dzērāju, taisīt par dzērāju -
93 трещать
v1) gener. klabēt (pļāpāt), sprēgāt (piem., par malku), blīkšķēt, brakšķēt, brakšķēt (напр., о ломающихся сучьях, деревьях, льде), brikšķēt, grabēt, knakšķēt, knikšķēt, krakšķēt, krikšķēt (напр., о костях а суставах), parkšķēt, sisināt, sprakšķēt, spraukšķēt, stirkšķēt (par plīstošu drēbi) (о материи - при разрыве), tirkšķēt, švirkstēt (sprakšķēt), ņirkstēt (par ledu), čirkstināt, čirkstēt2) colloq. pļerkšķēt (pļāpāt), tarkšķēt* * *brakšķēt, brākšķēt, brikšķēt, brīkšķēt, krakšķēt, parkšķēt, parkšķināt, sprakšķēt, stirkšķēt, tarkšķināt, čirkstēt, sprēgāt, tarkšķēt; žvadzināt, tarkšķēt, žvadzēt -
94 узаконить
v1) gener. padarīt [par] likumīgu2) law. leģitimēt* * *atzīt par likumīgu, leģitimēt, padarīt [par] likumīgu -
95 через
prepos.gener. pār (vsk. ar ak., dsk. ar d.-i.) (norādot virzienu, vietu), pāri (vietas nozīmē), pēc (vsk. ar ģ., dsk. ar d.-i.) (laika nozīmē), caur (vsk. ar ak., dsk. ar d.-i.)* * *pār, pāri par, pāri; cauri caur, caur, cauri, pa ; starpniecību, caur, ar ; dēļ; pēc; ik pēc -
96 шагнуть
likt soli, paspert soli; [pār]likt kāju, [pār]spert kāju, [pār]spert soli, pārkāpt -
97 шелестеть
vgener. žūžot (обычно о ветре в листве), (par lapām - arī) (о листьях), zuzēt (piem., par vēju) (напр., о ветре), žužināt, švīkstināt (zīda drēbes) (напр., юбкой), švīkstēt (par zīda drēbēm) (напр., о шёлке), čabināt, čabēt, čaukstināt (ko) (÷åì), čaukstēt* * *čaukstēt, šalkt, švīkstēt, zuzēt, žužināt, šalkot, žūžot, čabēt; čabināt, švīkstināt, čaukstināt, žužināt -
98 лопнуть
v1) gener. pārplīst (par traukiem), pārsprāgt, sasprāgt, satrūkt (о чем-л. натянутом)2) liter. pārtrūkt (par stīgu; par augoni u. tml.) -
99 ни на волос
part.colloq. ne par mata tiesu, ne par matu, ne par naga melnumu -
100 ни на йоту
part.colloq. ne par mata tiesu, ne par matu, ne par naga melnumu
См. также в других словарях:
Par — Par, n. [L. par, adj., equal. See {Peer} an equal.] [1913 Webster] 1. Equal value; equality of nominal and actual value; the value expressed on the face or in the words of a certificate of value, as a bond or other commercial paper. [1913… … The Collaborative International Dictionary of English
Pär — ist als Variante von Per bzw. Peer ein skandinavischer, insbesondere schwedischer männlicher Vorname[1], abgeleitet vom griechischen Namen Petros (lateinisch Petrus). Weiteres zu Herkunft und Bedeutung des Namens siehe hier. Bekannte Namensträger … Deutsch Wikipedia
Par — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom … Wikipédia en Français
Par — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Peak to Average Ratio, das Verhältnis zwischen… … Deutsch Wikipedia
PAR — steht für: Panzerabwehrrohr, siehe Panzerfaust Parabolic Aluminium Reflector, siehe PAR Scheinwerfer, ein Scheinwerfer in der Veranstaltungstechnik PAR1, PAR2, ein Dateiformat für Checksummen Partido Aragonés, eine spanische Regionalpartei… … Deutsch Wikipedia
Par — Par, prep. [F., fr. L. per. See {Per}.] By; with; used frequently in Early English in phrases taken from the French, being sometimes written as a part of the word which it governs; as, par amour, or paramour; par cas, or parcase; par fay, or… … The Collaborative International Dictionary of English
Par — Par, n. (Zo[ o]l.) See {Parr}. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
Par'a — Pa*r[ a] , n. 1. The southern arm of the Amazon in Brazil; also, a seaport on this arm. [Webster 1913 Suppl.] 2. Short for {Par[ a] rubber}. [Webster 1913 Suppl.] … The Collaborative International Dictionary of English
PAR — Préposition de lieu qui sert à marquer le mouvement et le passage. Il a passé par Paris, par Bordeaux. Il court par monts et par vaux. Voyager par eau, par mer, par terre. Aller par le monde. Il est toujours par les chemins, par voies et par… … Dictionnaire de l'Academie Francaise, 7eme edition (1835)
Par — Contents 1 In golf 2 In television, video and on stage 3 In computing … Wikipedia
PAR-30 — Ein PAR Scheinwerfer (Parabolic Aluminized Reflector) ist ein in der Veranstaltungstechnik häufig eingesetzter Scheinwerfer. PAR 30 Scheinwerfer mit vorgesetzter Frostfolie und Bodenstativ Es wird zwischen der ursprünglichen langen Form… … Deutsch Wikipedia