Перевод: со всех языков на русский

с русского на все языки

næsvist

  • 1 svīst

     (svīsttu, svīstti; svīdu; svīdīšu; svīzdams) потеть; logi svīst окна потеют; gaisma svīst светает

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > svīst

  • 2 svīst

    гл.
    общ. потеть

    Latviešu-krievu vārdnīca > svīst

  • 3 svist

    České-ruský slovník > svist

  • 4 svišť

    České-ruský slovník > svišť

  • 5 svišť stepní

    České-ruský slovník > svišť stepní

  • 6 svīst

    рассвести; корпеть; коптеть; рассветать; брезжить; потеть; преть; плакать; пропотеть

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > svīst

  • 7 svīst

    darb.v. потеть
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ausmot; aust; lēkt
    2. darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; vergot
    3. nokvernēt; noņemties; nopūlēties
    4. ataust; aust; uzaust
    5. kvernēt; nocīnīties; noņemties; tupēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > svīst

  • 8 gaisma svīst

    сущ.
    общ. рассветает, (aust) светает

    Latviešu-krievu vārdnīca > gaisma svīst

  • 9 logi svīst

    сущ.

    Latviešu-krievu vārdnīca > logi svīst

  • 10 næsvist

    [næspi'sd] adv.
    нагло, назойливо

    Danish-russian dictionary > næsvist

  • 11 sākt svīst

    забрезжить

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > sākt svīst

  • 12 aust

    darb.v. ткать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ausmot; lēkt; svīst
    aust diena
    2. audināt; darināt
    3. ataust; svīst; uzaust
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > aust

  • 13 lauzt

    darb.v.
    1. ломать;
    2. преломлять
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru корчевать celtn.
    lv raut
    lv atcelmot
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv raut
    ru коpчевать II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ārdīt; dragāt; graut; postīt; satriekt
    lauzt ceļu brikšņos lietv. - iztīrīt brikšņus
    lauzt darbus darb.v. - darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    lauzt kaklu - bojā iet; galu atrast; galu dabūt; galu ņemt
    lauzt kaulus darb.v. - darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    lauzt solījumu - neturēt vārdu
    2. dedzināt; durt; gremzties; krimst; plēst pušu; sāpēt; smeldzēt; smeldzināt; smelgt; smildzēt; sūrstēt; svilināt; tvincināt; tvinkt
    3. anulēt
    4. pārkāpt
    5. raut
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > lauzt

  • 14 darboties

    I. v.
    1. работать
    2. трудиться
    3. действовать
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv strādāt, dzelzc.
    ru работать
    Sku98
    ▪ Sinonīmi
    I. iet strādāt
    II. darb.v.
    1. funkcionēt; knibināties; krāmēties; ķimerēties; noņemties; strādāt
    darboties pretī darb.v.  -   1) iebilst  2) izjaukt
    darboties saskaņoti - koordinēties
    2. bakstīties; čubināties; dairīties; darīties; dzīvot; dzīvoties; kārtoties; knosīties; krāmēties; ņemties; operēt; rīkoties; rosīties; skarbināties; šiverēties; vīkšīties; vīkšoties
    3. darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    4. laist darbā
    5. izturēties; rīkoties
    antonīms - nedarboties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > darboties

  • 15 darīt

    darb.v. делать
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru ставить celtn.
    lv virzīt
    lv uzdot
    lv ierīkot
    lv uzstādīt
    lv celt
    lv rīkot
    lv likt
    lv iecelt
    lv norīkot
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv rīkoties
    ru поступить I
    MašB, BūVP
    lv rīkot
    lv veikt
    ru ставить VI
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. izpildīt; strādāt; veikt
    darīt bezgalīgu darb.v. - likvidēt laika; telpas un citus ierobežojumus
    darīt galu -   1) izbeigt  2) likvidēt
    darīt kaunu - apkaunot; atstāt kaunā; blamēt; gāzt kaunā; nedarīt godu
    darīt labu - darboties; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    darīt laimīgu - aplaimot
    darīt ļaunu -   1) kaitēt  2) darīt pāri
    darīt nemierīgu - sabangot; satraukt; saviļņot; uzbudināt; uztraut
    darīt nervozu darb.v. - uztraukt
    darīt pāri -   1) slikti apieties  2) darīt ļaunu
    darīt smagu
    darīt visu iespējamo
    darīt zināmu -   1) informēt kādu; paziņot
    darb.v.  -   2) dot ziņu; informēt; laist ziņu; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēsti laist; vēstīt; ziņot  3) atklāt
    2. dzīt nelabus jokus; nedarbus
    II. darb.v.
    1. brūvēt; darināt; dēt; gatavot; kult; liet; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerēt
    2. darināt; gatavot; locīt; taisīt; vārīt
    3. darināt; griezt; ligzdot; taisīt; vīt
    4. darināt; izgatavot; iztaisīt; pagatavot; pataisīt; uzcirst; uztaisīt
    5. izdarīties; taisīt
    6. rīkoties
    7. rīkot; veikt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > darīt

  • 16 iemirdzēties

    darb.v. заблистать, заблестеть; засверкать; засиять; засветиться
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. iespīdēties; pamirdzēt; paspīdēt; zibināt; zibsnīt
    2. iemirgoties; sākt aust; sākt mirdzēt; sākt mirgot; sākt svīst
    3. ataust; atmirdzēt; atspīdēt; iespīdēties; pamirdzēt; paspīdēt; sākt mirdzēt; sākt spīdēt
    4. iemirgoties; ievizēties; sākt mirdzēt; sākt mirgot; sākt mirguļot; sākt spīgot; sākt spīguļot; sākt vizēt; sākt vizuļot
    II. darb.v.
    1. aizdzirkstēties; aizdzirkstīties; iedzirkstēties; iedzirkstīties; iegailēties; iemargoties; iemirgoties; iestaroties; iezaigoties; iezalgoties; iezvīļoties
    2. atdzīvoties; atplaukt; uzlaboties
    3. iespīdēties; pamirdzēt; paspīdēt; uzzibēt; uzzibsnīt
    4. iezibēties; pamirdzēt; pazibēt
    5. iespīdēties; iespulgoties; ievizēties; iezibēties; iezibsnīties; nospīdēt; pamirdzēt; paspīdēt; pavizēt; pazibēt; uzspīdēt; uzspīguļot; uzzibsnīt
    6. atmirdzēt; atplaiksnīties; atplaukt
    7. iespīdēties; ievizēties; iezibēties; pamirdzēt; paspīdēt; pavizēt; pazibēt; uzspīdēt; uzzibsnīt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > iemirdzēties

  • 17 iet

    darb.v. идти, ходить
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv braukt, virzīties dzelzc.
    ru следовать
    Sku98
    ▪ Sinonīmi
    I. kāpt; pāri; pāriet; pārkāpt
    II. darb.v.
    1. cibināt; cilpot; cipāt; čābāt; čabināt; čāpāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; doties; gumbāt; gumzāt; kājot; kāpt; kātot; klambāt; klamzāt; klidzināt; klinkāt; klumpačot; klunčot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; lāčot; laipot; lampāt; lamzāt; līgot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; mizot; nagot; naskot; nesties; pekāt; peldēt; slampāt; slāpāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; staigāt; stampāt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stūrēt; stutēt; svampāt; svempt; šļakāt; šļūkt; taustīties; tecēt; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; vilkties
    apvienoties bandā - iestāties bandā
    auros iet - auroties; pāroties; rājā iet; raunā iet; raunāties; riestā iet; riestot; riestoties; rojā iet; rojāties; rūjā iet; skurboties; vaisloties
    bojā iet - galu atrast; galu dabūt; galu ņemt; lauzt kaklu
    darbiniekos iet - darbos iet; darbus klausīt; dienās iet; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitās
    darbos iet - darbiniekos iet; darbus klausīt; dienās iet; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitās
    iestāties bandā - apvienoties bandā
    klaušās iet - darbiniekos iet; darbos iet; darbus klausīt; dienās iet; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitās
    kungos iet - darbiniekos iet; darbos iet; darbus klausīt; dienās iet; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitās
    liecībās iet - darbiniekos iet; darbos iet; darbus klausīt; dienās iet; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecības pildīt; muižas gaitās
    peldus iet darb.v. - džumpot; maut; peldēt; plāvāt; pludināties; pludot; pludoties
    rājā iet - auros iet; auroties; pāroties; raunā iet; raunāties; riestā iet; riestot; riestoties; rojā iet; rojāties; rūjā iet; skurboties; vaisloties
    samesties kopā darb.v. - saieties
    2. iet no rokas; izdoties; iznākt; viesties
    3. klāties; lēkties; sviesties; veikties
    4. kustēt; kustēties; kustināties
    5. kacēties; kārstīties; maikstīties; plesties; snaicīties; snaikstīties; sniegties; stiepties; tiekties
    6. darboties; darīt labu; gāzt darbus; kopties; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    7. iet kā pa taukiem; iet kā smērēts; iet no rokas; izdoties; lobties; padoties; sekmēties; sekties; šķirties; veikties; vesties; vīkties
    8. vilkties kājām
    9. virzīties
    gaitenis stiepjas no viena gala līdz otram
    10. skriet
    11. spert soli
    iet kāda pēdās
    sekot kāda piemēram
    12. vilkt
    13. aizbīdīties; bīdīties; iebīdīties; pabīdīties
    14. vest
    15. aizlocīties; aizvīties; stiepties
    16. ilgt; noritēt; notikt; risināties; ritēt
    17. vīties
    18. līst
    19. līt; nolīt; noplūst; pārlīt; plūst
    20. aiziet; iestāties; stāties
    21. staigāt; valkāt
    22. defilēt; soļot; staigāt
    23. braukt; slīdēt; šļukt; šļūkt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > iet

  • 18 kopties

    I.
    1. v. убираться  ( приводить в порядок что-л.; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \koptiesюсь, \koptiesешься) sar.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    2. apkopties; piekopties; posties; sakopties; saposties; uzkopties; uzposties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > kopties

  • 19 kvernēt

    I.
    1. sar., v. торчать  ( виднеться, быть на виду; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \kvernētу, \kvernētишь) pārn., прост.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. dēdēt; dirnēt; kleknēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot; vilkt dzīvību
    2. nocīnīties; noņemties; svīst; tupēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > kvernēt

  • 20 lēkt

    darb.v.
    1. прыгать, скакать;
    2. всходить  (о солнце, звёздах), вставать  (о солнце)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. mesties; pāri; pārlēkt; pārlingot; pārmesties; pārsviesties; sviesties
    2. dzirkstīt; plūst; rasināt; smidzināt; sprēgāt; šķīst; šļākt
    II. darb.v.
    1. ausmot; aust; svīst
    lēkt acīs -   1) teikt rupjības
    darb.v.  -   2) cirst pretī; dot pretī; runāt pretī; spert pretī; turēties pretī
    lēkt kājās - celties; slieties kājās; šauties augšā; trausties
    lēkt no ādas ārā darb.v. - bargoties; degunu uzmest; dūres vīstīt; dusmot; dusmoties; ergties; erroties; grēmāties; griezt zobus; ļaunoties; niknoties; no ādas sprāgt; piktoties; pukoties; ragus slaistīt; sirdīties; skaisties; skatīties baltām acīm; sperti zemes gaisā; spļaut baltu; spļaut ugunis; spļaut zilu un zaļu; turēt ļaunu prātu
    2. dauzīties; lēkāt; pukstēt; sist; sisties; tukstēt
    pielēkt kājās darb.v. - pietrūkties
    3. lēkšot
    4. uzlēkt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > lēkt

Страницы
  • 1
  • 2

См. также в других словарях:

  • SVIST — (SRI VENKATESWARA INSTITUTE OF SCIENCE TECHNOLOGY) is a engineering collage present in KADAPA, Andhra Pradesh, India. It is situated 7km away from kadapa city. Sri Venkateswara Iinstitute of science and technology(SVIST) is established in the… …   Wikipedia

  • svist — interj. NdŽ, KŽ metimui žymėti …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • švíst — a m (ȋ) oster, sikajoč glas: slišati je bilo švist biča, kose, puščice / redko švist svilenega krila šumenje, šuštenje / krogla je s švistom letela mimo medm. (ȋ) posnema oster, sikajoč glas pri hitrem premikanju po zraku: švist, mu je švignila …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • švist — švìst interj. J 1. DŽ1 staigiam silpnesniam sušvitimui, šviesos blykstelėjimui nusakyti: Švìst švyst žiburiavo, žiburiavo visą naktį Ds. 2. išaušimui, prašvitimui nusakyti: Tik švìst – ir mes keliamės Rmš. 3. NdŽ staigiam išmetimui nusakyti:… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • svíst — a m (ȋ) oster, sikajoč glas: slišal se je svist biča, kose / redko svist svilene obleke šumenje, šuštenje / puščica je s svistom letela mimo …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • švist pašvist — švìst pašvìst interj. greitam mėtymui nusakyti: Švìst pašvìst ir išmėtė vaikai šieną visos[na] pusės[na] Ds …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • švit — švìt interj. žr. švist: 1. Švit švit ant sienos saulė par plyšę J. 2. Mrj, Srv, Pc Išvažiavom iš namų dar nei ne švìt Rdm. Tik švìt – jau jis stovi ant plento, jau darban važiuos Mžš. Tik švìt – aš jau gyva Dkš. Da[r] tik švìt, ir gena… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • свист — род. п. а, укр. свист, род. п. у, др. русск. свистъ, словен. svȋsk шипение , чеш. svist, польск. swist. Отсюда свистать, свистеть, свищу, укр. свистати, свищу, др. русск., ст. слав. свистати συρίζειν (Супр.), словен. sviskati шипеть, брызгать ,… …   Этимологический словарь русского языка Макса Фасмера

  • сурок — I сурок I, род. п. рка. Считается заимств. из тюрк.; ср. казах. suur сурок , чув. sǝvǝr – то же (Паасонен, Сs. Sz. 121); см. Миккола, JSFOu 30, No 33, 15. Тат. sørkω – то же, которое ранее считали источником, заимств., согласно Коршу (AfslPh 9,… …   Этимологический словарь русского языка Макса Фасмера

  • Kadapa — (కడప)   city   …   Wikipedia

  • Vocabulario indoeuropeo (no sustantivos) — Anexo:Vocabulario indoeuropeo (no sustantivos) Saltar a navegación, búsqueda Protoindoeuropeo durante el periodo kurgan …   Wikipedia Español

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»