-
1 робеть
bīties, kautrēties, baidīties -
2 бояться
v1) gener. baidīties (kā, no kā) (кого-чего), baiļoties2) colloq. bīties (kā, no kā) (кого-чего)* * *bīties, baiļoties, baidīties; neciest, nepanest -
3 побаиваться
-
4 страшиться
-
5 пугаться
v1) gener. baidīties (кого-чего), satrūkties, trūkties2) colloq. bīties (кого-чего)* * *baidīties -
6 устрашаться
izbīties, nobaidīties, nobīties, bīties, sabīties, baidīties -
7 бояться как огня
vgener. bīties kā no uguns -
8 dread
[dred] 1. noun(great fear: She lives in dread of her child being drowned in the canal; His voice was husky with dread.) bailes; šausmas2. verb(to fear greatly: We were dreading his arrival.) baidīties- dreadful- dreadfulness
- dreadfully* * *bailes, šausmas; baidīties, bīties -
9 fear
[fiə] 1. noun((a) feeling of great worry or anxiety caused by the knowledge of danger: The soldier tried not to show his fear; fear of water.) bailes2. verb1) (to feel fear because of (something): She feared her father when he was angry; I fear for my father's safety (= I am worried because I think he is in danger).) baidīties; baiļoties2) (to regret: I fear you will not be able to see him today.) baidīties; bažīties•- fearful- fearfully
- fearless
- fearlessly
- for fear of
- in fear of* * *bailes; bažas; baidīties, bīties; bažīties, baiļoties
См. также в других словарях:
bhōi- : bhǝi- : bhī- (bhii̯ǝ-) — bhōi : bhǝi : bhī (bhii̯ǝ ) English meaning: to fear Deutsche Übersetzung: ‘sich fũrchten” Material: O.Ind. bháyatē “be afraid “ (from *bhǝi̯ etai = Slav. bojetъ), Av. bayente, byente “they are in fear”, M.Pers. bēsünd “ they… … Proto-Indo-European etymological dictionary
бояться — Общеслав. Возврат, форма от утраченного бояти «пугать» (ср. др. инд. bháyatē «боится, пугается», латышск. bīties «бояться» и т. д.), того же корня, что и бес … Этимологический словарь русского языка
dyglys — dyglỹs sm. (4), dỹglis (2) LsB456 1. spyglys, akstinas: Dyglỹs krizdolio (agrasto), erškėtrožės J. Dagio dyglỹs diegia kaip adata J. Dagiliai su dygliaĩs Škn. Dygliaĩ ežio dygūs J. Rusinasi, lyg dyglỹs būt po pažaste Gs. Pūkis dygliùs… … Dictionary of the Lithuanian Language
gylys — gylỹs sm. (4) 1. geluonis: Bitės gylỹs liko, tai tinsta Dkš. Skaudus bities gylỹs Lp. Mažas yra gylys vapsos Jzm. Bitis įleido gỹlį, varnas dyglį arba snapą J. Išpešk gỹlį, man baisiai skausta Akm. Kiekviena bitis su gyliù NmŽ. Ištrauk iš… … Dictionary of the Lithuanian Language
užbarzdė — ùžbarzdė sf. (1) Plt 1. Štk atsikišimas, užkarpa: Užbarzdė yra tam, kad nesmuktų kirvis Šts. Kirvio užbarzdelė yr viniai traukti Šts. Verpstukai su užbarzdėmis rš. Meškerių kabliai su užbarzdėmis rš. Meškerės knabės gale yra užbarzdelė Šts. Su… … Dictionary of the Lithuanian Language
įspyrimas — įspyrìmas sm. (2) DŽ1 1. NdŽ → įspirti 1. 2. refl. NdŽ → įspirti 5 (refl.). 3. refl. DŽ1 → įspirti 4 (refl.) ║ lengvas apavas po namus: Žiema atein … Dictionary of the Lithuanian Language
ūžti — ū̃žti, ia, ė KBII154, K, Š, Rtr, DŽ, FrnW, NdŽ, KŽ, DūnŽ; SD136,179, SD366, H164, R, R83,407, MŽ, MŽ109, I, Sut, N, M, L, ŠT262 1. intr. skleisti pratisą žemą garsą; ošti, šniokšti, šlamėti (apie vėją, vandenis, mišką): Vėjas ūžia R300, MŽ402.… … Dictionary of the Lithuanian Language