-
1 одолжаться
aizņemties -
2 назанимать
aizņemties, patapināt -
3 назанять
aizņemties, patapināt -
4 занять
v1) gener. ieņemt (vietu; amatu) (место; должность), (no kā) patapināt (aizņemties) (у кого), aizņemt, nodarbināt (дать занятие), pakavēt kādam laiku (кого-л.)2) colloq. (pilsētu, cietoksni) ieņemt (ko) (÷òî), aizņemties* * *aizņemties; aizņemt; laiku, pakavēt, nodarbināt; modināt interesi, sākt nodarbināt, ieinteresēt; ieņemt -
5 занимать
v1) gener. ieņemt (vietu; amatu) (место; должность), (no kā) patapināt (aizņemties) (у кого), aizņemt, apdzīvot (telpu), kavēt kādam laiku (кого-л.), nodarbināt (дать занятие), pakavēt kādam laiku (кого-л.), saistīt2) colloq. (pilsētu, cietoksni) ieņemt (ko) (÷òî), aizņemties* * *laiku, nodarbināt, kavēt; interesēt, nodarbināt -
6 позаимствовать
vcolloq. patapināt (aizgūt), aizgūt, aizņemties* * *patapināt, aizgūt, pārņemt; patapināt, aizņemties -
7 должать
ņemt uz parāda, aizņemties -
8 задолжать
vcolloq. iekrist parādos, ietaisīt parādus* * *būt parādā, aizņemties -
9 перезанимать
patapināt, aizņemties -
10 перезанять
aizņemt; patapināt, aizņemties -
11 перехватить
vgener. iekost, pārķert (напр., мяч), uzķert (pārķert)* * *pārķert, uzķert, uztvert, notvert, noķert; apņemt; ieķert, ieēst, iekost; aizņemties; paķert par daudz; pāršaut pāri par strīpu, pārspīlēt -
12 призанять
drusciņ, mazliet, drusku, nedaudz aizņemties -
13 ссужаться
patapināt, aizņemties -
14 брать в долг
vcolloq. aizņemties (взаймы) -
15 взять в долг
vcolloq. aizņemties (взаймы)