Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

šņāpt

  • 21 nošķelt

    ▪ Termini
    ru отколоть celtn.
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru отколоть
    MašB, BūVP
    lv nocirst
    ru ссечь
    MežR
    ru скалывать
    ru срезать
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. atplēst; atšķelt; noplēst; plēst nost; šķelt nost
    2. atskaldīt; atšķelt; noskaldīt; skaldīt nost; šķelt nost
    3. slīpi nogriezt
    4. atšķelt; atšņāpt; nošņāpt; šķelt nost; šņāpt nost
    II. darb.v.
    1. atskaldīt; atšķelt; noskaldīt; nošķilt
    2. nogriezt
    nošķelta piramīda
    3. atcirst; atšķelt; nocirst
    4. nocirst; nodrebēt; notrīcēt; notrīsēt
    5. atplēst; atšķelt; noplēst
    6. atšķelt; atšņāpt; nošņāpt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > nošķelt

  • 22 raut

    darb.v. рвать;
    raut ārā - вырывать
    raut nost - срывать
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru корчевать celtn.
    lv lauzt
    lv atcelmot
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv lauzt
    ru коpчевать II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. baudīt; celties; dabūt; grābt; gūt; iedzīvoties; iegūt; iemantot; izspiest; ķert; mantot; ņemt; sagādāt; saķert; samantot; saņemt; smelties; tikt
    2. braucīt; lasīt; šķīt
    3. grābt; kampt; ķert; ņemt; tvert
    4. dauzīt; drāzt; ģirnīt; plēst; plosīt; plucināt; pluinīt; plūkāt; plūkt; raustīt; sist; šķelt; virgāt
    5. plēst; plūkt; šķibīt; šķīt
    6. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot
    7. grābt; ķest; liekšķerēt; raust; raušļāt; raušņāt; šķūrēt
    8. demīt; dimīt; maukt; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    9. grābt; ķert; uzokšķerēt
    10. grābt; kampt; ķert
    11. grābt; nočiept; nospert; pievākt
    12. dabūt; grābt; ķert; noķert; saķert
    13. plēst; plūkāt; plūkt; raustīt
    14. grābt; ievilkt
    15. ekstrahēt; izgriezt; izņemt; izraut; iztīrīt; izvilkt; nodzīt
    16. lauzt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > raut

  • 23 stiept

    darb.v.
    1. тянуть; растягивать;
    2. тащить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. nēsāt; nest; nešļāt; stibīt; stīvēt
    garumā stiept darb.v. - garināt; garumā vilkt; ildzināt; laicināt; vilcināt
    gumiju stiept - aiz pakšiem stāvēt; beņķi mērīt; dīkdieņot; dīkot; dīkoties; gar pakšiem slaistītes; gurķoties; kūtrot; laiskot; laiskoties; laiskumu lāpīt; palaisties slinkumā; rokas klēpī salicis; sēdēt; sēdēt un badīt gaisu ar degunu; slaistīties; slamstīties; slinkot; slinkumu lāpīt; stāvēt dīkā; šļokāties; taucēt pavēderi; turēt rokas klēpī; vaļoties
    2. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    3. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    izstiept stiepli
    4. staipīt; vazāt; vilkt
    5. izstiept; pasniegt; pastiept; sniegt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > stiept

  • 24 strīpot

    darb.v. вычёркивать, перечёркивать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v. svītrot; šņāpāt; šņāpt; šņīpāt; švīkt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > strīpot

  • 25 stīvēt

    darb.v.
    1. натягивать, напяливать прост. ;
    2. тяжело нести
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ģērbt; tērpt; vilkt; vilkties
    2. nēsāt; nest; nešļāt; stibīt; stiept
    3. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > stīvēt

  • 26 svītrot

    darb.v. вычёркивать, перечёркивать
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    Zin, Ek, Rūp, Dz, Tēr
    ru шрафировать
    Zin, Ek, Rūp, BūVP
    ru шрафировать
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. strīpot; šņāpāt; šņāpt; šņīpāt; švīkt
    2. īsināt
    3. labot
    4. izsvītrot; nosvītrot; pārsvītrot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > svītrot

  • 27 valkāt

    darb.v. носить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. dzīt; orēt; ritināt; šķorēt; šķūrēt; šķūtēt; vadāt; vadināt; vākt; vazāt; vest
    2. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    3. nēsāt
    4. iet; staigāt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > valkāt

  • 28 vazāt

    darb.v. волочить, таскать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. dzīt; orēt; ritināt; šķorēt; šķūrēt; šķūtēt; vadāt; vadināt; vākt; valkāt; vest
    vazāt aiz deguna darb.v. - ākstīt; apcelt; āzēt; ģēkot; mozēt; muļķot; nelgot; nerrot; nest cauri
    2. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    3. staipīt; stiept; vilkt
    4. plēst
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vazāt

  • 29 vilcināt

    darb.v. затягивать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. garināt; garumā stiept; garumā vilkt; ildzināt; laicināt
    2. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilkāt; vilkt
    3. kavēt
    4. novilcināt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vilcināt

  • 30 vilkt

    I.
    ▪ Termini
    ru проводить celtn.
    lv [ie]vilkt
    lv vadīt
    Kai98
    II.
    I. v.
    1. тянуть
    2. тащить
    3. волочить
    4. сквозить
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv ievilkt
    ru пpоводить II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. pāri; pārstiept; pārvilkt
    II. darb.v.
    1. aut; auties; maukt
    dvašu vilkt darb.v. - dvašot; dvest; elpot; elpu vilkt
    elpu vilkt - dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpot
    garumā vilkt - garināt; garumā stiept; ildzināt; laicināt; vilcināt
    izvilkt laimīgu lozi
    pievilkt grožus
    pievilkt pavadu
    vilkt ādu pār acīm darb.v.  -   1) dzert sviedrus un asinis; ekspluatēt; izmantot; izsūkt  2) aplaupīt  3) izspiest
    vilkt dūmu - dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; zuļķēt
    vilkt dzīvību -   1) dēdēt; dirnēt; kleknēt; kvernēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot  2) veģetēt
    vilkt garumā -   1) laicināt; pagarināt; paildzināt
    darb.v.  -   2) ieildzināt; ievilcināt; novilcināt
    vilkt kājas - šļūkt
    vilkt lozes
    vilkt tauvā darb.v. - ņemt tauvā
    vilkt uz zoba - apsmiet; irgāt; izsmiet; ņemt uz grauda; ņemt uz zoba; ņirgāt; pārsmiet; pavilkt uz zoba; piezobot; smieklā ņemt; smiet; uzvilkt; vīzēt; zobot
    2. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; dziedāt; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģēt
    3. ģērbt; stīvēt; tērpt; vilkties
    4. misēties
    5. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot
    6. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    8. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt dūmu; zuļķēt
    9. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; zibiņot
    10. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt
    izvilkt zobenu
    11. celt
    12. iet
    13. gāzt; kraut; likt
    14. belzt; dot; gāzt; zvelt
    15. pievilkt; saistīt; valdzināt; vilināt
    16. staipīt; stiept; vazāt
    17. nomizot; noslānīt; novicot; uzšaut
    18. bliezt; gāzt; smelt; zvelt
    19. pavilkt
    20. izzīmēt
    21. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; zvelt
    22. svērt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vilkt

  • 31 šmaukt

    I.
    1. sar., v. мазурничать  (Грам. инф.: в.; Окончания: \šmauktю, \šmauktешь) прост.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. blēdīt; blēdīties; krāpt; krāpties
    II. darb.v.
    1. bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; zaķot
    2. blēdit; blēdīties; blēžoties; mānīties; šmaukties; šmugulēt; šmugulēties
    3. blēdināt; kaisīt smiltis acīs; krāpināt; krāpt; laist miglu acīs; maldināt; maldīt; mānīt; vest ap stūri; vilstīt; vilt
    4. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    5. apmānīt; apmuļķot; apšmaukt; mānīt; muļķot; piemānīt; piemuļķot; piešmaukt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > šmaukt

  • 32 šķērēt

    I.
    1. шинковать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \šķērētую, \šķērētуешь; прич. \šķērētованный, \šķērētован)
    2. tekst. сновать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: сную, снуешь; пов. снуй)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    ĀdTekst
    ru сновать
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. cirpt; gabalot; graizīt; griezt; ņurīt; šņāpt; žulīt
    2. ēvelēt; griezt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > šķērēt

  • 33 šļūkt

    darb.v.
    1. скользить;
    2. тянуть ноги, шаркать ногами;
    3. шлейфовать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. plakš[ķ]ināt; plaukš[ķ]ināt; plikš[ķ]ināt; pliķēt; sist; šļūkāt
    II. darb.v.
    1. cibināt; cilpot; cipāt; čābāt; čabināt; čāpāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; doties; gumbāt; gumzāt; iet; kājot; kāpt; kātot; klambāt; klamzāt; klidzināt; klinkāt; klumpačot; klunčot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; lāčot; laipot; lampāt; lamzāt; līgot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; mizot; nagot; naskot; nesties; pekāt; peldēt; slampāt; slāpāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; staigāt; stampāt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stūrēt; stutēt; svampāt; svempt; šļakāt; taustīties; tecēt; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; vilkties
    2. sklidēt; slīdēt; slīst; šļūdēt; šļukt
    3. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt; vilkt
    4. vilkt kājas
    5. iet neveiklā gaitā
    6. braukt; iet; slīdēt; šļukt
    7. šļūkāt; švīkāt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > šļūkt

  • 34 jota

    ♦voorbeelden:
    ¶   hij kent er geen jota van • il n'en connaît pas le premier mot
         hij snapt er geen jota van • il n'y comprend pas un traître mot

    Deens-Russisch woordenboek > jota

  • 35 laars

    1  botte 〈v.〉 ⇒ 〈 kleine〉 bottillon 〈m.〉
    ♦voorbeelden:
    1   zuchten onder de laars van de onderdrukker • gémir sous la botte de l'oppresseur
         hele laarzen • bottes hautes
         halve laarzen • demi-bottes
         zijn laarzen aantrekken • mettre ses bottes
         〈 figuurlijk〉 dat lap ik aan mijn laars • je m'en fiche éperdument
    ¶   dat kan hem geen laars schelen • il s'en moque comme de l'an quarante
         hij snapt er geen laars van • il n'y pige que dal(le)

    Deens-Russisch woordenboek > laars

  • 36 snappen

    1 [happen] happer (qc.)
    1 [begrijpen] piger
    2 [betrappen] piquer
    ♦voorbeelden:
    1   snap je dat nou? • tu y piges qc.?
         hij snapt niet waar het om gaat • il ne comprend pas de quoi il s'agit
         〈 schertsend〉 gesnopen? • comprendu?
    2   hij is bij het spieken gesnapt • il s'est fait piquer en copiant

    Deens-Russisch woordenboek > snappen

  • 37 jota

    1  iota
    ♦voorbeelden:
    ¶   hij snapt er geen jota van • he doesn't understand the first thing about it

    Van Dale Handwoordenboek Nederlands-Engels > jota

  • 38 rondlopen

    1 go/walk around
    ♦voorbeelden:
    1   de grootste gek die op twee benen rondloopt • the biggest idiot on two legs/feet, the biggest idiot around/alive
         je moet daar niet mee blijven rondlopen • you shouldn't let that weigh/prey on your mind
         je snapt niet dat zo iemand nog vrij rondloopt • it's incredible that someone like that is still on the loose/still able to go about freely
         met een denkbeeld/plan rondlopen • go with an idea/a plan
         met wraakgevoelens rondlopen • go/walk around nursing feelings of revenge

    Van Dale Handwoordenboek Nederlands-Engels > rondlopen

  • 39 Ahnung

    Ahnung
    〈v.; Ahnung, Ahnungen〉
    1 voorgevoel, vermoeden
    2 besef ⇒ begrip, voorstelling, idee
    ♦voorbeelden:
    1    dunkle Ahnungen • vage voorgevoelens, vermoedens
    2    von etwas keine (blasse) Ahnung haben • van iets geen (flauw) idee, geen benul hebben
          〈 informeel〉 keine Ahnung! • geen idee!
    ¶    〈 informeel〉 hast du eine Ahnung! • jij snapt er ook niks van!

    Wörterbuch Deutsch-Niederländisch > Ahnung

  • 40 endlich hat es bei ihm geklingelt

    Wörterbuch Deutsch-Niederländisch > endlich hat es bei ihm geklingelt

Страницы

См. также в других словарях:

  • Sophie Blanchard — Blanchard engraved in 1859 Born 25 March 1778(1778 03 25) Near La Rochelle Died 6 July 1819 …   Wikipedia

  • List of vegetarians — This is a list of notable people with articles in Wikipedia who are known to be vegetarians. AustraliaVegans*Andrew Bartlett *Peter Brock *Tom Crease *Bernard Fanning *Andrew G *Jay and the Doctor *Steve Kilbey *Fiona Nash *Peter Singer *Peter… …   Wikipedia

  • Flag Football — ist eine Ballsportart, die aus dem American Football entstanden ist und damit eine Gridiron Football Variante darstellt. Wesentlicher Unterschied zum American Football ist, dass statt durch ein körperliches Tackling die Verteidigung den… …   Deutsch Wikipedia

  • Нтибазонкиза, Саиди — Саиди Нтибазонкиза …   Википедия

  • Нтибазонкиза — Нтибазонкиза, Саиди Саиди Нтибазонкиза Общая информация Родился …   Википедия

  • schnappen — Jemanden schnappen: ihn bei strafbarer Handlung überraschen, ihn verhaften, ähnlich: Sich jemanden schnappen wollen: ihn zu ernster Aussprache festhalten, auch: ihn bestrafen, prügeln. Sich etwas schnappen: sich schnell aneignen, sichern,… …   Das Wörterbuch der Idiome

  • Hund — 1. A guate Hund ve laft se nit1 u2 an schlecht n is kua Schad. (Unterinnthal.) – Frommann, VI, 36, 63. 1) Verläuft sich nicht. 2) Und. 2. A klenst n Hund na hengt mer di grössten Prügel ou (an). (Franken.) – Frommann, VI, 317. 3. A muar Hüünjen a …   Deutsches Sprichwörter-Lexikon

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»