-
1 aizķerties
гл.1) общ. (aizkavēties) застревать, (aizkavēties) застрять, задержаться, задерживаться -
2 aizķerties
цепляться; тормозиться; задеть; замешкаться; зацепиться; затормозиться -
3 aizķerties
darb.v. зацепиться, зацепляться; разг. застрять, застреватьLKLv59▪ SinonīmiI. aizkavēties; nokavēties; noseboties; novēlotiesII. darb.v.1. aizcipt; aizkavēties2. raustīties; strebuļot3. aizmesties; samesties; samezgloties; samežģīties; sapīties4. aizcirsties; aizlūzt; aizmesties; aizrauties; aizsisties5. aizmesties; aizspriesties; aizsprudzināties; aizsprūst6. aizspriesties; iespriesties; iespringt; iesprūst; iestrēgt7. aizcipt; aizmesties8. iespiest9. ieķerties; pieķerties10. aizkavēties; uzkavētiesT09 -
4 aizķerties
(-ķēros, -ķeries; -ķēros)1. зацепиться, зацепляться; cepure -ķērās -
5 aizķerties aiz stieples
гл. -
6 aizķerties ceļā
гл.общ. задержаться в дороге, застрять в дороге -
7 to catch a crab
aizķerties -
8 замешкаться
aizķerties, uzkavēties, aizkavēties -
9 тормозиться
aizķerties, kavēties, aizkavēties -
10 цепляться
aizķerties, pieķerties, turēties, pieturēties, ķerties, ieķerties -
11 зацепиться
v1) gener. aizmesties (aizķerties)2) colloq. aizķerties (aiz kā) (за что)* * *aizķerties, pieķerties, ieķerties -
12 aizmesties
гл.общ. (aizķerties) зацепиться, (aizķerties) зацепляться, (par pākstīm, ogām u. tml.) появиться (о зачатках стручков, ягод и т.п.), (par pākstīm, ogām u. tml.) появляться (о зачатках стручков, ягод и т.п.), (par augļiem) завязаться (о плодах), (par augļiem) завязываться (о плодах) -
13 зацепляться
-
14 stumble
1) (to strike the foot against something and lose one's balance, or nearly fall: He stumbled over the edge of the carpet.) aizķerties; paklupt2) (to walk unsteadily: He stumbled along the track in the dark.) iet klupšus3) (to make mistakes, or hesitate in speaking, reading aloud etc: He stumbles over his words when speaking in public.) klupt/aizķerties (pie vārdiem); stomīties•- stumble across/on* * *paklupšana; stomīšanās; maldīšanās; klupt; paklupt; stomīties; maldīties -
15 задержаться
-
16 задерживаться
v1) gener. aizkavēties, aizķerties, uzkavēties (на некоторое время)2) colloq. kavēties (uzkavēties)* * *kavēties [ilgi], uzkavēties, aizkavēties -
17 задеть
vgener. aiztikt (ko), aizskart (ko), aizvainot, aizķert, piegrūsties (pie kā) (÷òî), skart (кого-что)* * *skart, aizķert, aizķerties, aiztikt, aizskart; skart, aizskart -
18 застревать
vgener. aizķerties (aizkavēties), ieķerties (iesprūst), aizspriesties, iespriesties, iesprūst, iestrēgt, saspriesties (сгрудившись), sasprūst (сгрудившись), sastrēgt, spriesties* * *iesprūst, stigt iekšā, strēgt iekšā, iestrēgt, iestigt -
19 застрять
vgener. aizķerties (aizkavēties), ieķerties (iesprūst), aizspriesties, iespriesties, iesprūst, iestrēgt, saspriesties (сгрудившись), sasprūst (сгрудившись), sastrēgt* * *sasprūst, iesprūst, iestrēgt, iestigt -
20 затормозиться
sākt lēnāk braukt; aizķerties, aizkavēties
Страницы
- 1
- 2