Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

grabis

  • 1 grabis

    I.
    to loot
    II.
    to pillage
    III.
    to plunder
    IV.
    to rob
    V.
    to steal

    Albanian-English dictionary > grabis

  • 2 kur viņš to grābis?

    Latviešu-krievu vārdnīca > kur viņš to grābis?

  • 3 откуда он это взял?

    adv

    Русско-латышский словарь > откуда он это взял?

  • 4 burgle

    ['bë:gël] v. grabis, plaçkis

    English-Albanian dictionary > burgle

  • 5 flay

    [flei] vt 1. rrjep. 2. shaj, telendis. 3. grabis; mashtroj
    flayer [flejë:] n 1. rrjepës. 2. grabitës; mashtrues

    English-Albanian dictionary > flay

  • 6 gъrbъ

    gъrbъ; gъrba Grammatical information: m. o; f. ā Proto-Slavic meaning: `hump'
    Page in Trubačev: VII 199-201
    Church Slavic:
    grobъ (Bon.) `back, hump' [m o];
    grobь (Pog.) `back, hump' [m o]
    Russian:
    gorb `hump, (dial.) back' [m o]
    Czech:
    hrb `hump, mound, lump' [m o]
    Slovak:
    hrb `hump, mound, lump' [m o]
    Polish:
    garb `hump' [m o]
    Serbo-Croatian:
    gȓb `back' [m o];
    gȑba `hump' [f ā]
    Slovene:
    gȓb `hump, back, wrinkle' [m o];
    gŕba `hump, back, wrinkle' [f ā]
    Bulgarian:
    grăb `back' [m o];
    gắrba `hump' [f ā]
    Old Prussian:
    garbis [ grabis] (EV) `hill' \{1\}
    Certainty: -
    Page in Pokorny: 387
    Comments: In my opinion, it is preferable to separate * gъrbъ from -> *grǫbъ, * grubъ `coarse, rude'. Of course, the roots may have influenced one another. We may reconstruct * grbʰ-, if we wish to stick to Indo-European terms, perhaps an enlarged of a root meaning `bend' (cf. Mažiulis PKEŽ IV: 324-326).
    Notes:
    \{1\} The emendation is justified by many place-names, e.g. Gailgarben or Geylegarben `Weissenberg'.

    Slovenščina-angleščina big slovar > gъrbъ

  • 7 gъrba

    gъrbъ; gъrba Grammatical information: m. o; f. ā Proto-Slavic meaning: `hump'
    Page in Trubačev: VII 199-201
    Church Slavic:
    grobъ (Bon.) `back, hump' [m o];
    grobь (Pog.) `back, hump' [m o]
    Russian:
    gorb `hump, (dial.) back' [m o]
    Czech:
    hrb `hump, mound, lump' [m o]
    Slovak:
    hrb `hump, mound, lump' [m o]
    Polish:
    garb `hump' [m o]
    Serbo-Croatian:
    gȓb `back' [m o];
    gȑba `hump' [f ā]
    Slovene:
    gȓb `hump, back, wrinkle' [m o];
    gŕba `hump, back, wrinkle' [f ā]
    Bulgarian:
    grăb `back' [m o];
    gắrba `hump' [f ā]
    Old Prussian:
    garbis [ grabis] (EV) `hill' \{1\}
    Certainty: -
    Page in Pokorny: 387
    Comments: In my opinion, it is preferable to separate * gъrbъ from -> *grǫbъ, * grubъ `coarse, rude'. Of course, the roots may have influenced one another. We may reconstruct * grbʰ-, if we wish to stick to Indo-European terms, perhaps an enlarged of a root meaning `bend' (cf. Mažiulis PKEŽ IV: 324-326).
    Notes:
    \{1\} The emendation is justified by many place-names, e.g. Gailgarben or Geylegarben `Weissenberg'.

    Slovenščina-angleščina big slovar > gъrba

  • 8 γράβιον

    Grammatical information: n.
    Meaning: `torch, oak wood' (Stratt.; also S. Fr. 177 [cod. γραφίοις]?).
    Origin: SUX [probably of Pre-Greek origin] Eur.
    Etymology: From an (Illyr.?) word for `beech, oak', * grabu, seen in Umbr. Grabovius, surname of Iupiter; the word is found in ModGr. γράβος (Epirus), γάβρος (Arcadia). Further to Russ. grab etc., and OPr. wosi-grabis. S. Vasmer Russ. et. Wb. s. v., Georgakas ByzZ 41, 361f., Porzig Gliederung 148. Rejected by Garbini, Studi Pisani I 391ff. Also Restelli, Studi Pisani II 820. Cf. κράββατος. - Fur. 169 compares γοβρίαι φανοί, λαμπτῆρες H, which cannot be ignored; he concludes that the word is a non-IE substratum word perh. from the Balkans.
    Page in Frisk: 1,323

    Greek-English etymological dictionary (Ελληνικά-Αγγλικά ετυμολογική λεξικό) > γράβιον

  • 9 asaka

    lietv.  (рыбья) кость  ж
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv arheol.
    ru кость  (рыбья)
    Zin94
    ▪ Sinonīmi
    1. cērme; diegs; ģelzis; ģindenis; kalsnis; kaltaža; kaulainis; kaulaža; kaulkambaris; mērdelis; skaida; skals; skalu grabis; slieka; zarna
    2. kaulu kambaris
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > asaka

  • 10 diegs

    lietv. нитка
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru нить celtn.
    lv pavediens
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru нить II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. brukasvēders; čīkstulis; diega dvēsele; diegabikse; diegazēns; gaudenis; gurdelis; gurdenis; ģībulis; jēlnadzis; mērdelis; mērga; mērglis; mīkstmiesis; mirda; mirelis; mirenis; mirla; nāves sēkla; nejaudnieks; nespēcis; nespēcnieks; nevariņš; nīkonis; nīkoņa; nīkulis; ņerga; pakulpuika; pamirējs; sirgonis; sirgoņa; sirgulis; sprādzenis; sprāgonis; sprāgoņa; sprāgulis; vājulis; vārgmiesis; vārgonis; vārgulis; vītenis
    2. pavediens
    II. asaka; cērme; ģelzis; ģindenis; kalsnis; kaltaža; kaulainis; kaulaža; kaulkambaris; mērdelis; skaida; skals; skalu grabis; slieka; zarna
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > diegs

  • 11 grabeklis

    n. погремушка  (Окончания: \grabeklisки; мн.: р. \grabeklisек, д. \grabeklisкам)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    2. grabulis; klabeklis; zvagulis; zvārgulis
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > grabeklis

  • 12 maiss

    lietv. мешок; куль
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv med.
    ru мешок
    Zin91
    ▪ EuroTermBank termini
    MežR
    ru мешок
    ĀdTekst
    ru мешок
    ru чехол
    MašB, BūVP
    ru куль
    MašB, BūVP
    ru мешок I
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. aplenkums; apsēšana; ielenkums
    caurbiru maiss lietv. - alkata; alkatis; āmarīļa; āmrija; badakāsis; badaksnis; badastakle; badeklis; badgalis; badīkla; bezgausis; caurais maiss; caurbira; caurbiris; caurgalis; daudzēdājs; daudzēdis; daudzgribis; dižēdājs; dižēdis; dižkuņģis; ēslis; ēška; gāmrija; gāmrīļa; izēdajs; kāmis; lielēdājs; lielēdis; negalis; negaļa; negausis; negausnieks; negauša; nepieēža; nepierīža; nerīža; nesātis; nesātnieks; rāvējs; rijējs; rīļa; rīma; visgribis
    cisu maiss -   1) gultasmaiss  2) gultas maiss; salmu maiss  3) salmu [gultas]
    dūdu maiss lietv. - dūdas; dūkas
    grēku maiss - grēcinieks; grēka gabals; grēka pagale; grēkāzis; grēkdaris
    mantu maiss - mugursoma
    miega maiss -   1) daudzgulis; gulenis; guloņa; gulstavnieks; gulšņa; gulšņava; gultas pūdētājs; guļava; ilggulis; ilgguļa; izgulētājs; lielguļa; miega maķis; miega pūķis; miega pūznis; miega rausis; miegacis; miegainis; miegamice; miegonis; mieguža; migacis; migaža; migoņa; migulis; miguzis; suteklis; sutenis; sutņa; zvilnis; zviļņa  2) miega maķis; miega pūķis; miega rausis; miegacis; miegainis; miegamice; miegu pūznis; miegulis; migacis; migaža; migoņa; migulis; miguzis; snaudējs; snaudulis; snauška; snauža; žāva
    pasaku maiss lietv. - balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    salmu maiss -   1) cisas  2) cisu maiss; gultas maiss
    slinkuma maiss lietv. - ceptu baložu ķērājs; dienaszaglis; dīkacis; dīkdienis; dīkdoņa; dīkonis; gatavēža; gurķis; laiskonis; laiskulis; sautis; slaistonis; slaistoņa; slaists; slaišķis slamsts; slamstiķis; slaņķis; slīmests; slinkmanis; slinkulis; slinkuma lāpītājs; sliņķis; sluņķis; stumdenis; zvalsts
    2. kukurūza
    3. soma
    II. kule; lūku maiss
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > maiss

  • 13 muldoņa

    lietv., разг.
    1. болтун, пустомеля разг., трепло прост. ;
    2. болтовня, брехня разг.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    II. melšas
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > muldoņa

  • 14 mēles

    I.
    1. [ref dict="Tilde (Ru-Lv)"]языковый[/ref]  (Грам. инф.: Окончания: \mēlesая, \mēlesое)
    2. [ref dict="Tilde (Ru-Lv)"]язычный[/ref]  (Грам. инф.: Окончания: \mēlesая, \mēlesое)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. aprunas; baumas; grābšļi; izdomas; klačas; ļaras; ļegatas; ļerbas; ļezgas; melšas; nevalodas; pasakas; paudas; pļāpas; pļeras; runas; salasas; tārmasas; tenkas; tergavas; tukšības; valodas
    mēles iznēsāt darb.v. - ar mēlēm tekāt; baumot; klačot; klačoties; melst; melšāt; pasakas taisīt; tenkot; valodas celt
    mēles kūlējs lietv. - balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    2. vaida
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > mēles

  • 15 mīstīkla

    ▪ Termini
    ru мялка
    Zin74
    ▪ EuroTermBank termini
    ĀdTekst
    ru мялка
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv. balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    II. mīstāmā mašīna
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > mīstīkla

  • 16 niekkalbis

    I.
    1. sar. пустослов  ( \niekkalbisa)
    2.  ( о женщине - еще;) sar. пустомеля  (Грам. инф.: м. и ж.; Окончания: \niekkalbisли; мн.: р. \niekkalbisль, д. \niekkalbisлям)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    2. balamute; melša; niekkalbe; pļāpa
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > niekkalbis

  • 17 skaida

    lietv. щепа, щепка
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv, skaidas dzelzc.
    ru щепа
    ru стружка
    Sku98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, CiRa
    ru стружка
    MašB
    ru стружка
    MašB, BūVP
    ru стpужка I
    MašB, BūVP
    ru щепа I
    MežR
    ru щепка
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv. lubiņa
    II.
    1. asaka; cērme; diegs; ģelzis; ģindenis; kalsnis; kaltaža; kaulainis; kaulaža; kaulkambaris; mērdelis; skals; skalu grabis; slieka; zarna
    skaidu grozs
    2. apmetuma skaliņš; jumstiņš
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > skaida

  • 18 skals

    n. лучина
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru лучина celtn.
    lv koka garskaida
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv skaliņš
    ru дpанка II
    MašB, BūVP
    ru лучина I
    MašB, BūVP
    ru щепа II
    MežR
    ru лучина
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. skalgans; skangals
    2. papīra rullītis
    3. skaliņš
    II. asaka; cērme; diegs; ģelzis; ģindenis; kalsnis; kaltaža; kaulainis; kaulaža; kaulkambaris; mērdelis; skaida; skalu grabis; slieka; zarna
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > skals

  • 19 slieka

    I.
    1. vulg., n. глиста  (Грам. инф.: Окончания: \sliekaы) sar.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. slieķe; slieķis
    2. cirmenis; tārps
    II. asaka; cērme; diegs; ģelzis; ģindenis; kalsnis; kaltaža; kaulainis; kaulaža; kaulkambaris; mērdelis; skaida; skals; skalu grabis; zarna
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > slieka

  • 20 tarba

    lietv. торба, сума
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. kule; maišelis; zebenīca; zebenieks
    nieku tarba lietv. - balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tenku vācele; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > tarba

Страницы
  • 1
  • 2

См. также в других словарях:

  • Grabis — Bettina Grabis (* in Neuss) ist eine deutsche Kinderbuchautorin. Leben Grabis arbeitete in den 1980er Jahren als Journalistin. Seit 1995 schreibt sie Kinderbücher; häufig gemeinsam mit ihrem Ehemann Günter W. Kienitz. Ihr erster Roman für Kinder …   Deutsch Wikipedia

  • Grabis — petit gravier Gascogne …   Glossaire des noms topographiques en France

  • grabis — gràbis, ė smob. (2) atgrubnagis: Jis visą amžių gràbis buvo Žg …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • Bettina Grabis — (* in Neuss) ist eine deutsche Kinderbuchautorin. Leben Grabis arbeitete in den 1980er Jahren als Journalistin. Seit 1995 schreibt sie Kinderbücher; häufig gemeinsam mit ihrem Ehemann Günter W. Kienitz. Ihr erster Roman für Kinder, Bobbo, das… …   Deutsch Wikipedia

  • Deutscher Kinderbuchautor — Dies ist eine Liste der mit eigenem Artikel versehenen Kinder und Jugendbuchautoren. Deutschsprachige Autoren A Isabel Abedi (D, * 1967) Elisabeth Alexander (D, 1922–2009) Eberhard Alexander Burgh (D, 1929–2004) Katherine Allfrey (D, 1910 2001)… …   Deutsch Wikipedia

  • Jugendbuchautor — Dies ist eine Liste der mit eigenem Artikel versehenen Kinder und Jugendbuchautoren. Deutschsprachige Autoren A Isabel Abedi (D, * 1967) Elisabeth Alexander (D, 1922–2009) Eberhard Alexander Burgh (D, 1929–2004) Katherine Allfrey (D, 1910 2001)… …   Deutsch Wikipedia

  • Kinderbuchautor — Dies ist eine Liste der mit eigenem Artikel versehenen Kinder und Jugendbuchautoren. Deutschsprachige Autoren A Isabel Abedi (D, * 1967) Elisabeth Alexander (D, 1922–2009) Eberhard Alexander Burgh (D, 1929–2004) Katherine Allfrey (D, 1910 2001)… …   Deutsch Wikipedia

  • Liste der Biografien/Gra — Biografien: A B C D E F G H I J K L M N O P Q …   Deutsch Wikipedia

  • Nida, Lithuania — The house of Thomas Mann Krikstas pagan burial marker …   Wikipedia

  • Autoren von Kinder- und Jugendliteratur — Dies ist eine Liste von Kinder und Jugendbuchautoren, die mit einem eigenen Artikel versehen sind. Im oberen Teil sind deutschsprachige, darunter internationale Autoren aufgeführt. Autoren Inhaltsverzeichnis A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S… …   Deutsch Wikipedia

  • Braut wider willen — Seriendaten Originaltitel: Sophie – Braut wider Willen Produktionsland: Deutschland Produktionsjahr(e): 2005–2006 Produzent: Rainer Wemcken Jan Pelgrom de Haas Christian Popp Episodenlänge: etwa 25 Minuten …   Deutsch Wikipedia

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»