aprunāt

разг. наговаривать (на кого), наговорить (на кого), (kādu) оговаривать (кого), (kādu) оговорить (кого)

клепать; наушничать; клеветать; наклепать; наклеветать; оговорить; оклеветать; наговорить; обсудить

 (aprunātāju,-а; aprunātāju) (kādu) клеветать (на кого), оклеветать, оговаривать, оговорить (кого)

aprunāt, apmelot

aprunāt, apmelot; uzkniedēt; sakniedēt

darb.v. клеветать  (на кого), оклеветать  (кого)

I. apmeļot; aprunāt; negodā likt; negodu celt; neslavu celt

II. darb.v.

1. celt neslavu

2. izplatīt

3. nozākāt

4. satenkot

5. denuncēt; dzīt intrigas; intriģēt; sūdzēties

6. aprunāt; nomelnot

7. aprunāt; nepatiesi apvainot

8. insinuēt

1) gener. sapūst (ko) (sastāstīt) (что, чего), sarunāt (daudz)

2) colloq. sarunāt (ko) (что, чего), aprunāt (на кого), piestāstīt, sastāstīt (что, чего)

3) simpl. apvārdot (ko) (напр., на воду)

* * *

piestāstīt, sastāstīt, pierunāt, sarunāt; aprunāt, apmelot; apvārdot; ierunāt

1) gener. iepriekš vienoties (договориться заранее), iepriekš norunāt, atrunāt (nepareizu ierakstu, labojumu - dokumentos, grāmatvedības grāmatās)

2) colloq. apmelot (êîãî), aprunāt (kādu) (êîãî)

* * *

nepatiesi apvainot, apmelot, aprunāt, celt neslavu; iepriekš vie-noties, [iepriekš] norunāt; paskaidrot

I. v.

1. поднимать

2. строить

3. сооружать

4. создавать

5. повышать

6. поднимать

lv, paaugstināt dzelzc.

ru повысить

MašB, BūVP

lv cirst novecirst; kapāt

ru pубить стpоить

MašB, BūVP

ru ставить II

MašB, BūVP

lv būvēt

ru стpоить

Zin, Ek, Rūp, BūVP

lv būvēt

ru строить

I. no jauna apmācīt; papildināt; zināšanas

II. darb.v.

1. būvēt; cirst; taisīt

negodu celt - apmelot; apmeļot; aprunāt; negodā likt; neslavu celt

neslavu celt - apmelot; apmeļot; aprunāt; negodā likt; negodu celt

pacelt balsi - iebilsties; iemest vārdu; ieminēties; ierunāties; iesacīties; iestarpināt vārdu; ieteikties; uzņemt runu; uzņemt valodu; uzņemt vārdu; uzsākt valodu

pacelt glāzi uz kāda veselību

pacelt platmali

sacelt putekļu mākoni

2. vest

3. sliet; svērt; svīrēt

4. kāpināt; paugstināt

5. modināt; traukt augšā

6. izraisīt; izrosīt; izsaukt; izveidot; modināt; noorganizēt; novest pie; radīt; sacelt; viest

7. kaust; lāpstot; maukt; ņemt; rakt; šķipelēt

8. taisīt; vērt; virināt

9. vairot

10. konstruēt

11. cilāt

12. vilkt

13. izgatavot; taisīt

14. kāpināt; paaugstināt; pacelt

15. rīkot; sacelt; sarīkot

16. izvirzīt; uzstādīt

17. apžogot; iežogot; nožogot; taisīt; žogot

18. būvēt; pabūvēt

19. paaugstināt; pacelt

20. uzcelt

1) gener. celt neslavu (на кого), insinuēt (на кого)

2) colloq. apmelot (на кого)

* * *

aprunāt, celt neslavu, apmelot

gener. kniedēt

* * *

aprunāt, nomelnot, celt neslavu, apmelot; kniedēt, sakniedēt

pienest ziņas, aprunāt, tenkot

gener. apspriest, pārrunāt (apspriest) (÷òî), pārspriest

* * *

apspriest, pārrunāt, pārspriest; aprunāt

1) gener. apmelot

2) colloq. apmelot (kādu) (êîãî)

3) simpl. noķengāt

* * *

aprunāt, apmelot

1) gener. sapūst (ko) (sastāstīt) (что, чего)

2) colloq. aprunāt (на кого)

3) simpl. apvārdot (ko) (напр., на воду)

1) gener. atrunāt (nepareizu ierakstu, labojumu - dokumentos, grāmatvedības grāmatās)

2) colloq. apmelot (êîãî), aprunāt (kādu) (êîãî)

- malignant

* * *

kaitēt; apmelot; postošs, ļauns; ļaundabīgs

tenkot; aprunāt

1) ((of a clock, battery etc) to finish working: My watch has run down - it needs rewinding.) (par pulksteni) apstāties; (par bateriju) izbeigties

2) ((of a vehicle or driver) to knock down: I was run down by a bus.) sabraukt; uzbraukt (kādam)

3) (to speak badly of: He is always running me down.) runāt sliktu par kādu; aprunāt

1. класть; ставить; закладывать, заложить; девать, деть;

2. велеть, заставить, заставлять

ru ставить celtn.

lv virzīt

lv uzdot

lv ierīkot

lv uzstādīt

lv celt

lv rīkot

lv darīt

lv iecelt

lv norīkot

MašB, BūVP

ru заложить III

MašB, BūVP

lv klāt

ru настлать I

MašB, BūVP

ru ставить I

1. dot pavēli; dot rīkojumu; pavēlēt; rīkot; uzdot; vēlēt

izlikt cilpas

likt kādam atnākt

negodā likt - apmelot; apmeļot; aprunāt; negodu celt; neslavu celt

2. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt

3. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties

4. derēt

5. mūrēt

6. nobāzt; nogrūst; nolikt

7. iestrādāt

8. gāzt; kraut; vilkt

9. izlikt; izvietot; novietot

10. pielikt

11. belzt; cirst; gāzt; kraut; smelt; triekt; vilkt; zvelt

12. piespiest