-
1 добраться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), pārkulties (mājās), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkulties (līdz kādai vietai), aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt* * *aizkļūt, nokļūt, aiztikt; piekļūt, tikt klāt, pietikt; aiztikt; dabūt savā varā, tikt -
2 дотрагиваться
v1) gener. piedurties (до кого-чего), pieskarties (до кого-чего), skarties klāt (до кого-чего)2) colloq. aiztikt (ko) (до кого-чего)* * *durties klāt, pieskarties, skarties klāt, piedurties, aiztikt -
3 дотронуться
v1) gener. piedurties (до кого-чего), pieskarties (до кого-чего)2) colloq. aiztikt (ko) (до кого-чего)* * *aiztikt, piedurties, pieskarties -
4 задеть
vgener. aiztikt (ko), aizskart (ko), aizvainot, aizķert, piegrūsties (pie kā) (÷òî), skart (кого-что)* * *skart, aizķert, aizķerties, aiztikt, aizskart; skart, aizskart -
5 коснуться
v1) gener. pieskarties (кого-чего), skart (ko) (кого-чего)2) colloq. aiztikt (кого-чего)3) liter. aizskart (ko) (кого-чего)* * *pieskarties, aiztikt, skart, aizskart -
6 притрагиваться
v1) gener. piedurties (kam, pie kā) (к кому-чему), pieskarties (к кому-чему)2) colloq. aiztikt (к кому-чему)* * *[aiz]skart, durties klāt, skarties klāt, piedurties, aiztikt, pieskarties -
7 притронуться
v1) gener. piedurties (kam, pie kā) (к кому-чему), pieskarties (к кому-чему)2) colloq. aiztikt (к кому-чему)* * *[aiz]skart, pieskarties, piedurties, aiztikt -
8 трогать
v1) gener. aizgrābt (aizkustināt), aizkustināt2) colloq. aiztikt (ko) (кого-что)3) liter. aizskart (ko) (pieskarties) (кого-что)* * *skarties klāt, aiztikt, aizskart, pieskarties; sākt jāt, sākt braukt, sākt kustēties -
9 тронуть
v1) gener. aizgrābt (aizkustināt), aizkustināt2) colloq. aiztikt (ko) (кого-что)3) liter. aizskart (ko) (pieskarties) (кого-что)* * *aizskart, piedurties, aiztikt, pieskarties; skart, ķert; aizkustināt, aizgrābt, saviļņot -
10 задевать
v1) gener. aiztikt (ko), aizskart (ko), aizvainot, aizķert, iegrūst, mesties (÷òî), nogrūst, piegrūsties (pie kā) (÷òî), skart (кого-что)2) simpl. nobāzt* * *likt, nogrūst, nobāzt, nolikt -
11 задирать
-
12 задираться
celt degunu gaisā, meklēt ķildu, aiztikt -
13 затронуть
-
14 зацепить
vgener. aizkabināt, aizķert* * *aizkabināt, aizķert; aizskart, aiztikt -
15 касаться
v1) gener. mesties (atdurties) (÷åãî), attiekties (кого-чего), pieskarties (кого-чего), skart (ko) (кого-чего), zīmēties (кого-чего)2) colloq. aiztikt (кого-чего)3) liter. aizskart (ko) (кого-чего)* * *skarties klāt, skart, pieskarties; skart, pieskarties; attiekties -
16 перетрогать
vcolloq. apgrābstīt (visu, daudz)* * *apķerstīt, apgrābstīt, aiztikt, aizskart, piedurties, pieskarties -
17 прикасаться
v1) gener. durties klāt (kam) (к кому-чему), piedurties (к кому-чему), pieskarties (kam, pie kā) (к кому-чему), skarties klāt (kam) (к кому-чему)2) colloq. aiztikt (к кому-чему)3) liter. aizskart (к кому-чему)* * *durties klāt, pieskarties, skarties klāt, piedurties -
18 прикоснуться
v1) gener. piedurties (к кому-чему), pieskarties (kam, pie kā) (к кому-чему)2) colloq. aiztikt (к кому-чему)3) liter. aizskart (к кому-чему)* * *piedurties, pieskarties -
19 добираться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt