-
1 взойти
v1) gener. sanākt (sadīgt), uziet (par apģērbu, apaviem), uzlēkt (par spīdekļiem), sadīgt (par kaut ko iesētu), uzdīgt (о растениях), uzkāpt (augšā), uzsoļot (куда-л. - маршируя)2) colloq. uziet (uzkāpt), uznākt (uzkāpt), uzrūgt* * *uziet, uzkāpt; uzlēkt; uzrūgt; uzdīgt, sanākt, uznākt; ienākt, ieiet; ievietoties, saiet; uziet -
2 нагрянуть
v1) gener. uznākt2) colloq. uzkulties (negaidot ierasties)* * *negaidot ierasties, uzbrukt, uznākt -
3 найти
vgener. sakārpīt (ar kārpīšanu sameklēt) (роясь в земле - напр., о курах), (ko) uziet (atrast) (кого-что), (pārņemt) uznākt (kam) (на кого), uzrakt (rokot atrast) (÷òî), atrast (meklējot), dabūt rokā, rast* * *uzdrāzties, uzskriet, uziet; dabūt rokā, uziet, rast, atrast; aiziet priekšā, aizsegt, aizklāt; sastapt, atrast; atrast; uznākt, pārņemt; konstatēt, atzīt, uzskatīt; sarasties, sanākt -
4 всходить
v1) gener. lēkt (par debess spīdekļiem), sanākt (sadīgt), uziet (par apģērbu, apaviem), uzlēkt (par spīdekļiem), dīgt (nākt augšā), sadīgt (par kaut ko iesētu), uzdīgt (о растениях), uzkāpt, uzsoļot (куда-л. - маршируя)2) colloq. uziet (uzkāpt), uznākt (uzkāpt)* * *kāpt [augšā], uzkāpt; nākt iekšā, ienākt, ieiet; lēkt; celties [uz augšu]; nākt augšā, dīgt; uzdīgt -
5 выходить
v1) gener. iziet (izsīkt), sanākt (iznākt), apprecēt (ko) (par sievieti) (за кого; замуж), apprecēties (ar ko - par sievieti) (за кого; замуж), atkopt (больного), izkāpt (no kā) (из чего), kāpt ej (no tramvaja u. tml.) (из трамвая и т.п.), kāpt ārā (напр., из трамвая), nākt ārā2) colloq. iziet, iznākt, kāpt laukā (no tramvaja u. tml.) (из трамвая и т.п.), uznākt (uz skatuves) (на сцену)* * *apstaigāt, izklaiņāties, izklejot, pārstaigāt, izklejoties, izstaigāties, izstaigāt; iet ārā, kāpt ārā, [iz]iet, [iz]nākt, izkāpt, nākt ārā; atkopt, atveseļot; iet laukā, izstāties, iet projām, aiziet, iziet; izaudzināt, izauklēt, izaudzēt; iesākt, uzsākt, sākt, doties, iziet; nākt klajā, iznākt; izdoties, padoties, iznākt; iznākt; izrādīties, iznākt; kļūt, tikt; tiek izlietots, iet uz beigām, izlietoties, [iz]beigties, iziet; tikt laukā, iet laukā, izkļūt, zaudēt, izkulties, pārkāpt, tikt vaļā, iziet; iziet; izspēlēt -
6 завернуть
v1) gener. iegriezt (piem., zirgu sētā) (напр., лошадь во двор), satīt (ietīt), iegriezties, aizgriezt (ciet) (напр., кран), iesaiņot, ietīstīt (во что), ietīt (ar lok.) (во что), ievīstīt (ar lok.) (во что), nogriezties, satīstīt, savīstīt, uzlocīt2) colloq. apvīstīt (что во что)3) liter. ietīt (ar lok.) (pienu, pirkumu.) (во что, напр., покупку)* * *ietīt, ietīstīt, ievīstīt; aizskrūvēt, aizgriezt; uzrotīt, uzbraucīt, uzlocīt, atrotīt, atlocīt; nogriezties; piekāpt, pieiet, iegriezties; uznākt -
7 надвинуться
-
8 накатить
vgener. savelt (ko - vienuviet) (что, чего - в одно место), uzvelt (kam virsū, uz kā) (на кого-что)* * *uzripināt, saripināt, ieripināt, uzvelt, ievelt, savelt; uzgrūst; uzbraukt, uzgrūsties; negaidīti atbraukt; uznākt, pārņemt -
9 напасть
1. n1) gener. nelaime, posts, ķibele2) colloq. klizma2. v1) gener. brukt kādam virsū (на кого-л.), sabrukt (на кого), sasnigt, uzbrukt (kam) (на кого-что), uziet (на что)2) colloq. apsēst (kādu) (со всех сторон; на кого), uzklupt (kādam) (на кого)* * *nedienas, ķibele, posts, klizma, liksta, nelaime; uzkrist, uzklupt, uzbrukt; nejauši atrast, nejauši sastapt, uzdurties, uziet; uznākt, uzkrist, pārņemt -
10 наплыть
uzbraukt, uzpeldēt; uzplūst; sapeldēt, piepeldēt, pieplūst, sabraukt, saplūst; uzplūst, uznākt; notecēt -
11 настать
vgener. uznākt (iestāties, sākties), iestāties, pienākt* * *iestāties, pienākt, atnākt -
12 наступать
vgener. iestāties, pienākt (par laiku), uzkāpt (kam virsā) (на кого-что), uzbrukt (par karaspēku) (на кого-что), uzmīt (ногой), uznākt* * *mīt, uzmīt, kāpt, uzkāpt, virsū; atnākt, iestāties, sākties, pienākt; brukt, virsū, uzbrukt; iet virsū, nākt virsū, spiesties virsū, mākties virsū -
13 наступить
vgener. iestāties, pienākt (par laiku), uzkāpt (kam virsā) (на кого-что), uzkāpt kaut kam virsū (на что-л.), uzmīt (ногой), uznākt* * *uzmīt, uzkāpt -
14 нахлынуть
vgener. uzbangot (par jūtām) (о чувствах)* * *uzplūst, uzšļākties, uzbrāzties; sarasties, saskriet, sanākt, saplūst; uznākt, pārņemt, sagrābt -
15 находить
vgener. sakārpīt (ar kārpīšanu sameklēt) (роясь в земле - напр., о курах), (ko) uziet (atrast) (кого-что), (pārņemt) uznākt (kam) (на кого), uzrakt (rokot atrast) (÷òî), atrast (meklējot), rast* * *nostaigāt, noiet; atzīt, uzskatīt, domāt; sastaigāt; iestaigāt, iemīdīt, iemīt -
16 одолеть
v1) gener. apstāt (напр., о несчастьях), pārmākt (pārņemt), pieveikt* * *uznākt, pārņemt, sagrābt; tikt galā -
17 охватить
v2) liter. aptvert* * *apķert, apņemt, aptvert; ietvert, apņemt, aptvert; apņemt, pārņemt; apķert, aptvert; apņemt, pārņemt, sagrābt; ietvert, aptvert; apiet, apņemt -
18 припасть
-
19 пройти
v1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), paiet (kādu gabalu) (немного), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsoļot garām (ìèìî), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt, uzlīt (о дожде)2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)* * *paiet, ieiet, saiet, pāriet, iziet; nopeldēt, nostaigāt, noskriet, nobraukt, noiet; aiziet garām, paiet garām; paklīst, izplatīties, iziet; uzsnigt, uzlīt, nolīt, uznākt, uzkrist, nobirt; apritēt, aizritēt, paiet, aiztecēt, aiziet; pārstāt, mitēties, nostāties, rimties, paiet, pāriet; paiet; iziet [cauri], izsūkties [cauri]; izrakt [cauri]; iziet; tikt; izņemt; [pa]beigt; pārlaist, uzlaist -
20 ударить
v1) gener. cirst (ar zobenu u. tml.) (мечом и т.п. - кого-что), iesist (kādam) (êîãî), iespert (par zibeni) (о молнии), piesist (uzsist), iebelzt (êîãî), iecirst (iesist), iegāzt (êîãî), iekraut (êîãî), nograndet (par pērkonu - arī), uzsist, uzšaut2) colloq. uzcirst (kam - ar pātagu), triekt (sist)3) simpl. belzt, zvelt* * *belzt, iegāzt, iezvelt, uzsist, iebelzt, iecirst, sist, uzšaut, zvelt, iekraut, kraut, cirst, gāzt, triekt, uzdot, iesist, uzcirst; uzbrukt; dot triecienu, vērsties; pēkšņi uznākt
- 1
- 2