Перевод: со всех языков на латышский

с латышского на все языки

trīt

  • 1 направлять

    v
    1) gener. nosūtīt (norīkot), raidīt (virzīt), vērst (tag. vēršu, vērs; pag. \направлятьu), aizvirzīt, ievirzīt (ko) (÷òî), pavērst, virzīt
    2) colloq. trīt
    * * *
    likt griezties, sūtīt, nosūtīt, aizsūtīt; trīt, asināt, uztrīt, uzasināt; censties pareizi ievirzīt, mācīt

    Русско-латышский словарь > направлять

  • 2 править

    v
    1) gener. labot, stūrēt (ko) (чем-л., сидя за рулем), vadīt (ko) (÷åì)
    2) colloq. trīt
    * * *
    labot; pārvaldīt, valdīt; stūrēt, vadīt; ievilkt; trīt, asināt

    Русско-латышский словарь > править

  • 3 тереть

    v
    gener. trīt (berzt), berzt, berzēt, braucīt, bružāt, rīvēt (на терке)
    * * *
    berzēt, berzt, rīvēt, trīt

    Русско-латышский словарь > тереть

  • 4 точить

    v
    1) gener. tecināt (cirvi u. tml.) (на точиле), strīķēt (izkapti) (êîñó), virpot (на токарном станке)
    2) colloq. brucināt, trīt (asināt)
    * * *
    liet; strīķēt, tecināt, asināt, trīt, brucināt; virpot; saēst, grauzt; krimst, grauzt; šķērdēt, šķiest

    Русско-латышский словарь > точить

  • 5 острить

    v
    gener. asināt
    * * *
    trīt, asināt; runāt asprātības, teikt asprātības; asināt; smailināt

    Русско-латышский словарь > острить

  • 6 оттачивать

    v
    gener. iztecināt (iztrit) (напр., косу), iztrīt, notrīt
    * * *
    uzslīpēt, tecināt, iztrīt, uzasināt, iztecināt, slīpēt, uztrīt, asināt, trīt

    Русско-латышский словарь > оттачивать

  • 7 подтачивать

    v
    1) colloq. saēst
    2) eng. pieslīpēt (nazi, cirvi u. tml.) (нож, топор и т.п.)
    * * *
    asināt, trīt; piešūt, šūt klāt

    Русско-латышский словарь > подтачивать

  • 8 потачивать

    virpot, brucināt, slīpēt, strīķēt, trīt, asināt; šūt

    Русско-латышский словарь > потачивать

  • 9 сучить

    v
    gener. viļāt (tieva veltnīša veidā), šķeterēt
    * * *
    šķeterēt; veltnēt, viļāt; gumzīt, ņurcīt, mīcīt; tirināt, kuļāt, trīt, šūpot

    Русско-латышский словарь > сучить

  • 10 шмыгать

    berzt, rīvēt, trīt; švīkāt; šauties, šaudīties

    Русско-латышский словарь > шмыгать

  • 11 перемывать косточки разбирать по косточкам

    v
    colloq. (чьи-л.)(кого-л.) trīt mēli gar kādu

    Русско-латышский словарь > перемывать косточки разбирать по косточкам

  • 12 точить бритву

    v

    Русско-латышский словарь > точить бритву

  • 13 точить лясы

    v
    1) gener. trīt mēli
    2) simpl. mēļot

    Русско-латышский словарь > точить лясы

  • 14 edge

    [e‹] 1. noun
    1) (the part farthest from the middle of something; a border: Don't put that cup so near the edge of the table - it will fall off; the edge of the lake; the water's edge.) mala
    2) (the cutting side of something sharp, eg a knife or weapon: the edge of the sword.) asmens
    3) (keenness; sharpness: The chocolate took the edge off his hunger.) asums
    2. verb
    1) (to form a border to: a handkerchief edged with lace.) apmalot
    2) (to move or push little by little: He edged his chair nearer to her; She edged her way through the crowd.) virzīt; virzīties; stumt
    •
    - edgy
    - edgily
    - edginess
    - have the edge on/over
    - on edge
    * * *
    apmale, mala; skaldne, šķautne; asmens, asums; kritisks stāvoklis; asināt, trīt; apmalot; apgriezt malas; apcirpt; stumt, virzīt

    English-Latvian dictionary > edge

  • 15 grind

    1. past tense, past participle - ground; verb
    1) (to crush into powder or small pieces: This machine grinds coffee.)
    2) (to rub together, usually producing an unpleasant noise: He grinds his teeth.)
    3) (to rub into or against something else: He ground his heel into the earth.)
    2. noun
    (boring hard work: Learning vocabulary is a bit of a grind.) smags/vienmuļš darbs
    - grinding
    - grindstone
    - grind down
    - grind up
    - keep someone's nose to the grindstone
    - keep one's nose to the grindstone
    * * *
    malums; vienmuļš darbs, smags; zubrītājs; mīlēšanās; dibena grozīšana; malt; samalt; saberzt, trīt, asināt; slīpēt; griezt leijerkasti, griezt rokturi; cītīgi strādāt; zubrīt; mīlēties; grozīt dibenu

    English-Latvian dictionary > grind

  • 16 hone

    strīķis, galoda; asināt, trīt

    English-Latvian dictionary > hone

  • 17 self-portrait

    [self'po:trit]
    (a person's portrait or description of himself: Rembrandt painted several self-portraits; The man described is a self-portrait of the author.) pašportrets
    * * *
    pašportrets

    English-Latvian dictionary > self-portrait

  • 18 set

    [set] 1. present participle - setting; verb
    1) (to put or place: She set the tray down on the table.) []likt; novietot
    2) (to put plates, knives, forks etc on (a table) for a meal: Please would you set the table for me?) []klāt galdu
    3) (to settle or arrange (a date, limit, price etc): It's difficult to set a price on a book when you don't know its value.) noteikt
    4) (to give a person (a task etc) to do: The witch set the prince three tasks; The teacher set a test for her pupils; He should set the others a good example.) uzdot (darbu u.tml.)
    5) (to cause to start doing something: His behaviour set people talking.) izraisīt
    6) ((of the sun etc) to disappear below the horizon: It gets cooler when the sun sets.) norietēt
    7) (to become firm or solid: Has the concrete set?) sacietēt; sastingt
    8) (to adjust (eg a clock or its alarm) so that it is ready to perform its function: He set the alarm for 7.00 a.m.) uzgriezt modinātājpulksteni u.tml.
    9) (to arrange (hair) in waves or curls.) ieveidot matus
    10) (to fix in the surface of something, eg jewels in a ring.) ielikt ietvarā; ietvert
    11) (to put (broken bones) into the correct position for healing: They set his broken arm.) salikt (kaulu fragmentus)
    2. adjective
    1) (fixed or arranged previously: There is a set procedure for doing this.) noteikts
    2) ((often with on) ready, intending or determined (to do something): He is set on going.) aizrāvies; apņēmies
    3) (deliberate: He had the set intention of hurting her.) nodomāts; tīšs
    4) (stiff; fixed: He had a set smile on his face.) sastindzis; kokains
    5) (not changing or developing: set ideas.) nemainīgs; iesīkstējis
    6) ((with with) having something set in it: a gold ring set with diamonds.) rotāts; greznots
    3. noun
    1) (a group of things used or belonging together: a set of carving tools; a complete set of (the novels of) Jane Austen.) komplekts; krājums; cikls
    2) (an apparatus for receiving radio or television signals: a television/radio set.) radiouztvērējs; televizors
    3) (a group of people: the musical set.) grupa; sabiedrība; kompānija
    4) (the process of setting hair: a shampoo and set.) (matu) ieveidošana
    5) (scenery for a play or film: There was a very impressive set in the final act.) dekorācija
    6) (a group of six or more games in tennis: She won the first set and lost the next two.) sets
    •
    - setback
    - set phrase
    - set-square
    - setting-lotion
    - set-to
    - set-up
    - all set
    - set about
    - set someone against someone
    - set against someone
    - set someone against
    - set against
    - set aside
    - set back
    - set down
    - set in
    - set off
    - set something or someone on someone
    - set on someone
    - set something or someone on
    - set on
    - set out
    - set to
    - set up
    - set up camp
    - set up house
    - set up shop
    - set upon
    * * *
    kolekcija, komplekts; aprindas, sabiedrība; aparāts, ierīce; dēsts, stāds; dzinums, atvase; virziens; ievirze, sliecība; poza, stāja; piegulums; sabiezēšana, sacietēšana; ieveidošana; bruģakmens; riets; sets; dekorācija; uzņemšanas laukums; nolikt, novietot; pielikt; iestiprināt, ielikt; novest; dēstīt, stādīt; noteikt; rādīt; uzdot; norietēt; sakost; trīt, asināt; pagriezt, vērst; virzīties; sarecināt, sabiezināt; sabiezēt, sarecēt; ieveidot; piegulēt; komponēt; apstāties; izveidoties; aizmesties; peilēt; salikt; novietots; sastindzis; pārdomāts; nozīmēts, noteikts; iepriekš sastādīts; būvēts, veidots; nostabilizējies, pastāvīgs; apņēmīgs, nelokāms; sagatavojies, gatavs; sacietējis; sagājis; norietējis; nodevies, aizrāvies

    English-Latvian dictionary > set

  • 19 sharpen

    asināt, trīt; saasināt

    English-Latvian dictionary > sharpen

  • 20 to chew the fat

    kulstīt mēli; trīt mēli

    English-Latvian dictionary > to chew the fat

Страницы
  • 1
  • 2

См. также в других словарях:

  • trit — trit; trit·an·ope; trit·an·opia; trit·an·opic; trit·encephalon; trit·i·cal; trit·i·ca·le; trit·i·cum; trit·ide; trit·ish; trit·o·mite; trit·u·ra·ble; trit·u·ral; trit·u·ra·tion; trit·u·ra·tor; at·trit; trit·o·ma; trit·u·rate; ep·i·trit·ic; …   English syllables

  • trit — sb., tet, trit, tene; holde trit; ude af trit …   Dansk ordbog

  • trit — abbrev. triturate * * * …   Universalium

  • trit — Mot Monosíl·lab Adjectiu variable …   Diccionari Català-Català

  • trit — abbrev. triturate …   English World dictionary

  • trit|a|no|pi|a — «TRIHT uh NOH pee uh, TRY tuh », noun. a form of color blindness, the inability to distinguish violet, blue, green, and to some extent, yellow. ╂[< New Latin tritanopia < Greek trítos third + an without + eye (referring to the lack of a… …   Useful english dictionary

  • trit|i|ca|le — «TRIHT uh KAY lee», noun. a highly productive and nutritious hybrid grain produced by crossing wheat and rye. ╂[< Latin trītic (um) wheat + (se) cāle rye] …   Useful english dictionary

  • trit|i|um — «TRIHT ee uhm, TRIHSH », noun. an isotope of hydrogen, three times as heavy as ordinary hydrogen. It is the explosive used in a hydrogen bomb. Symbol: T or H3 ╂[< New Latin tritium < Greek trítos third < treîs three] …   Useful english dictionary

  • trit|o|ma — «TRIHT uh muh», noun, plural mas. = the plant red hot poker. (Cf. ↑red hot poker) ╂[< New Latin Tritoma the genus name < Greek trítomos thrice cut] …   Useful english dictionary

  • Trit — Système trinaire Le système trinaire ou ternaire est le système de numération de la base 3. Les chiffres ternaires sont connus sous le nom trit (trinary digit), de manière analogue à bit. Bien que la plupart du temps, cela fait référence à un… …   Wikipédia en Français

  • Trit — Das Ternärsystem, auch Dreiersystem genannt, ist ein Stellenwertsystem zur Basis 3. Es kommt in zwei Spielarten vor, als gewöhnliches Ternärsystem mit den Ziffern 0, 1 und 2 sowie als balanciertes Ternärsystem mit den Ziffern 0, 1 und 1. Eine… …   Deutsch Wikipedia

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»