-
41 mikrolīti
▪ Terminilv arheol.ru микролитыen microlithsde MikrolithenZin94▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt mikro.. + sengrieķu lithos ‘akmens’lv 1. Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestotlv 2. Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēkiJum99 -
42 mudīgi
apst., разг. быстро, проворноLKLv59▪ SinonīmiI. apst.v.1. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigli2. aizelsies; aizgūtnēm; krizdams klupdams; pa galvu pa kaklu; skubīgi; steidzīgi; steigšusT09 -
43 nadzīgi
apst., разг. бойко, проворно, шустро, расторопноLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigliT09 -
44 naski
apst. быстро, проворноLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigliT09 -
45 obsidiāns
▪ Terminilv ģeol.ru обсидианru стекло вулканическоеen volcanicen obsisiande ObsidianZin93▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv obsidiāns minru обсидианETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu (lapis) Obsidianus, pareizāk Obsianus (pēc Plīnija minētā Obsija, kas šo akmeni atradis Etiopijā)lv Vulkānisks stikls, iezis, kas veidojas, lavai strauji atdziestotJum99▪ Sinonīmilietv. vulkāniskais stiklsT09 -
46 paķert
darb.v. схватить, схватыватьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. pagrābt; pakampt; paņemt; pasist; pievākt2. pieķert3. saņemt; satvert; strauji pacelt4. izgrābt; izkampt; izķert; izraut; nogrābt; nokampt; noķert; pagrābt; pakampt; sagrābt; sakampt; saķertT09 -
47 pelēkuma skala
▪ Terminien gray scale inf.lv Pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā. Pelēko skalu lieto grafiskajos attēlos, lai tiem pievienotu nepieciešamās detaļas. Pelēko toņu skaits ir atkarīgs no bitu skaita, ko izmanto katra attēla pikseļa krāsas aprakstam - jo vairāk bitu izmanto pikseļa aprakstam, jo vairāk gradāciju iegūst. Pieaugot kodējošo bitu skaitam, strauji pieaug tiem nepieciešamās atmiņas apjomsru полутоновая шкалаLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru полутоновая шкалаETB -
48 pikēt
av., v. пикировать (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \pikētую, \pikētуешь)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču piquerlv Lidot, laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiemlv Ar kaujas lidmašīnām pikējot, palielina šaušanas trāpīgumu, bumbu mešanas precizitātiJum99▪ Sinonīmiapst.v. straujiT09 -
49 pēkšņi
apst. внезапноLKLv59▪ SinonīmiI. spēji; straujiII. apst.v.1. ar rāvienu; ar reizi; durteniski; kā no gaisa nokritis; kā no zemes izlīdis; negaidīti; negaidot; piepeši; spēji; uz joni; uz reizi; uzreizpēkšņi nokrist uz grīdaspēkšņi pateikt darb.v. - izgrūstpēkšņi uzbrukt - pārsteigt2. necerot; negaidīti; negaidot; piepešiT09 -
50 raiti
apst. проворно, быстро, шустроLKLv59▪ SinonīmiI.1. apdedzināties; apdegt; tekoši; veikli2. aši; knaši; naigi; strauji; žigliII. apst.v. ātriT09 -
51 saplivināt
( spārnus;) v. взметнуть (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \saplivinātу, \saplivinātёшь)LKLv59▪ Sinonīmisavēcināt; savicināt; strauji paceltT09 -
52 satrūkties
I. v.1. испугаться (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \satrūktiesюсь, \satrūktiesешься)2. встрепенуться ( вздрогнуть; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \satrūktiesусь, \satrūktiesёшься)LKLv59▪ SinonīmiI. izbīties; iztrūcināties; iztrūkties; nobaidīties; nobīties; pārbīties; sabaidīties; sabīties; sadrauvēties; satrūkātiesII. darb.v.1. strauji kāpt2. mesties sāņus3. pietrūkties; sarauties4. iedrebēties; ietrīcēties; ietrīsēties; nodrebēt; notrīcēt; notrīsēt5. izbīties; nobaidīties; nobīties; sabaidīties; sabītiesT09 -
53 satvert
darb.v. схватить, схватыватьLKLv59▪ SinonīmiI. ķert; ķerties klāt; pieķerties; saķert; tvertII. darb.v.1. sakampt2. paķert; saņemt; strauji pacelt3. saķerstīt; saķert; satvarstīt; sazvejot4. sagrābtT09 -
54 savicināt
I.1. взмахнуть ( крыльями; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \savicinātу, \savicinātёшь)2. взметнуть (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \savicinātу, \savicinātёшь)LKLv59▪ SinonīmiI. saplivināt; savēcināt; strauji paceltII. darb.v.1. pavēcināt; pavicināt; savēcinātT09 -
55 savēcināt
I.1. ( spārnus; платком и т. п.;) взмахнуть ( крыльями; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \savēcinātу, \savēcinātёшь)2. взметнуть (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \savēcinātу, \savēcinātёшь)LKLv59▪ SinonīmiI. saplivināt; savicināt; strauji paceltII. darb.v.1. pavēcināt; pavicināt; savicinātT09 -
56 saņemt
darb.v.1. получить, получать;saņemt sevi rokās - взять себя в рукиLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. baudīt; celties; dabūt; grābt; gūt; iedzīvoties; iegūt; iemantot; izspiest; ķert; mantot; ņemt; raut; sagādāt; saķert; samantot; smelties; tiktsaņemt informācijusaņemt vēstuli2. sakrustot; salikt3. pelnītsaņemt labu algu4. dabūt; gūt; iegūt5. ieņemt; uzņemt6. paķert; satvert; strauji pacelt7. ieņemt; ņemt8. ņemt; paņemt9. izņemtT09 -
57 steidzīgi
apst. торопливо, поспешноLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigli2. aizelsies; aizgūtnēm; krizdams klupdams; mudīgi; pa galvu pa kaklu; skubīgi; steigšus3. steigšus; uz ātru roku4. pārsteidzīgiT09 -
58 steigšus
apst. спешно, поспешно, торопливоLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigli2. aizelsies; aizgūtnēm; krizdams klupdams; mudīgi; pa galvu pa kaklu; skubīgi; steidzīgi3. steidzīgi; uz ātru rokuT09 -
59 tīkla pārblīve
▪ Terminien network congestion inf.lv Situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodziru перегруженность сетиLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru перегруженность сетиETB -
60 tīkls Internet
▪ Terminien Internet inf.lv Internetlv Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijasru сеть Internetlv intertīklslv Saīsināts apzīmējums vairāku datoru tīklu apvienojumam, ko veido, izmantojot maršrutētājus vai citus starptīklu pārveidotājus, un kurā parasti izmanto protokolu TCP/IP komplektu. Lai to atšķirtu no globālā tīkla Internet, šādu tīklu apvienojuma saīsināto apzīmējumu angļu valodā raksta ar mazo burturu интерсетьLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv Internetlv intertīklsru сеть Internetru интерсетьETB
Страницы