-
21 lavīna
n. лавина (Грам. инф.: Окончания: \lavīnaы)LKLv59▪ Terminilv ģeol.ru лавинаLU95▪ EuroTermBank terminiZinru лавинаru снежный обвалDzEzru лавинаVidru лавинаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Lawine \< latīņu labina ‘nogruvums’lv 1. Sniega nogruvums (gk. kalnos), kas, brāzdamies lejup pa nogāzi, aizvien palielinās apjomā. pārn.lv 2. Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz priekšu; norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkāJum99 -
22 naigi
a. шибко ( быстро; Грам. инф.: нареч.; обл.; Окончания: \naigiче)LKLv59▪ SinonīmiI. aši; knaši; raiti; strauji; žigliII. apst.v. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigliT09 -
23 žigli
apst. быстро; проворноLKLv59▪ SinonīmiI. aši; knaši; naigi; raiti; straujiII. apst.v. aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumāT09 -
24 ieplūst
общ. вливаться, влиться, (strauji) хлынуть -
25 pieraut
гл.общ. (pieplūkt) нарвать, (pievilkt) подтягивать, (pievilkt) подтянуть, (strauji) рвануть -
26 sakarst
гл.разг. нагреваться, нагреться, разогреваться, разогреться, раскалиться, раскаляться, разогреваться (напр., от быстрой ходьбы), разогреться (напр., от быстрой ходьбы), (piem., strauji ejot) разгорячиться, (stipri) накалиться (накаливаться), (stipri) накаляться (накаливаться) -
27 Internet
▪ Terminien inf.lv tīkls Internetlv Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijasru сеть Internetlv intertīklslv Saīsināts apzīmējums vairāku datoru tīklu apvienojumam, ko veido, izmantojot maršrutētājus vai citus starptīklu pārveidotājus, un kurā parasti izmanto protokolu TCP/IP komplektu. Lai to atšķirtu no globālā tīkla Internet, šādu tīklu apvienojuma saīsināto apzīmējumu angļu valodā raksta ar mazo burturu интерсетьLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv tīkls Internetlv intertīklsru сеть Internetru интерсетьETB -
28 aizgūtnēm
apst. захлёбываясь; жадноLKLv59▪ SinonīmiI. aizgūdamies; aizraudamies; neatgūdamies; neatlaizdamies; neatņemdamiesII. apst.v.1. ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigli2. aizrautīgi; ar miesu un dvēseli; ar visu sirdi; ar visu sirdi un dvēseli; dedzīgi; degsmīgi; karsti; kvēli; no sirds; sirdīgi; sirsnīgi; traki; trauksmaini; vērsmaini3. aizelsies; krizdams klupdams; mudīgi; pa galvu pa kaklu; skubīgi; steidzīgi; steigšusT09 -
29 aizskriet
darb.v. убежать; убегатьLKLv59▪ SinonīmiI.1. aizbizot; aizdibināt; aizdiebt; aizdilināt; aizdipt; aizdirbt; aizlinot; aizspurgt2. aizdrāzt; aizdrāzties; aizjoņot; sākt drāzt; sākt drāzties; sākt joņot; sākt skriet3. aizsteigties; ātri paiet; strauji aizritētII. darb.v.1. aizbraukt2. aizlaisties; aizlidot; pārlaisties; pārlidot; pārskriet3. aizritēt; aizsteigties; aiztecēt4. paskriet5. aizritēt; aizsteigtiesT09 -
30 akūts
a. острыйLKLv59▪ Terminilv (akcents) poligr.ru акутen acute accentde AkutLit95▪ EuroTermBank terminiHumru акутHumru акутETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu acutus (accentus)lv 1. Šs muzikālā jeb toniskā akcenta tips dažās indoeiropiešu valodāslv 2. Diakritiska zīme (´), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidulv Izcelsme - latīņu acutus ‘ass’lv 1. Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams, piem., akūta problēma. med.lv 2. med. Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; sal. hronisksJum99▪ Sinonīmiīp.v. assT09 -
31 bulta
lietv. стрела; (в технике) болт; задвижка, засовLKLv59▪ Terminilv dzelzc.ru задвижкаSku98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru задвижка IIMašB, BūVPlv aizšaujamaisru запоp IMašB, BūVPlv aizšaujamaisru засовMašB, CiRaru болтru палецĀdTekstru запорMašB, BūVPlv šautraru стpелка IMašB, BūVPru тpавеpса IIZin, Ek, Rūp, Dz, Tērru стрелаZin, Ek, Rūp, BūVPru стрелаDzEzlv Bultaru СтрелаĀdTekstlv saslēgsru запорDzEzlv Bultaru СтрелаETB▪ SinonīmiI. lietv.1. aizbīdnis; aizlaidnis; aizšaujamais; aizšautne; aizšautra; šautrs; šīberisbultas asais gals lietv. - bultas uzgalisbultas ātrumā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žiglibultas uzgalis lietv. - bultas asais gals2. dzelksne; strēle; šautraasprātības bultas3. savienotājtapaII.1. aizšaujamais; aiztaisāmais; atslēga2. aizšaujamais; slēdzamaisT09 -
32 ekspansīvs
a. экспансивный (Грам. инф.: Окончания: \ekspansīvsая, \ekspansīvsое)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču expansif \< latīņulv Tāds, kas nevalda pār savu jūtu izpausmēmlv Tāds, kas uz visu strauji reaģēJum99 -
33 elpa
lietv. дыханиеLKLv59▪ Sinonīmilietv.1. dvaša; dvašojiens; dvašojums; elpojums; gars; pūtaelpas vilciens lietv. - 1) 2) nopūta 3) ieelpojums2. elpas vilciensaizelsies, bez elpasaizturēt elpuvienā elpas vilcienā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigli3. elpošanaT09 -
34 gradients
n. градиент (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \gradientsа)LKLv59▪ Terminiru градиент celtn.lv (izmaiņmērs)Kai98▪ EuroTermBank terminiDzEzru градиентEl, IT, Komru градиентVidru градиентDzEzru градиентDzEz, Ķīmru градиентMašB, BūVPlv gradients izmaiņmērsru гpадиентDzEz, MašBru градиентETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu gradiens (gradientis) ‘ejošs’. mat.lv 1. mat. Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk (attālumam šai virzienā tiecoties uz nulli, vektora garums ir proporcionāls lieluma maiņas un šā attāluma attiecībai). fiz.lv 2. fiz. Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums (piem., atmosfēras spiediens)Jum99 -
35 intertīkls
▪ Terminien Internet inf.lv tīkls Internetlv Internetlv Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijasru сеть Internetlv Saīsināts apzīmējums vairāku datoru tīklu apvienojumam, ko veido, izmantojot maršrutētājus vai citus starptīklu pārveidotājus, un kurā parasti izmanto protokolu TCP/IP komplektu. Lai to atšķirtu no globālā tīkla Internet, šādu tīklu apvienojuma saīsināto apzīmējumu angļu valodā raksta ar mazo burturu интерсетьLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv tīkls Internetlv Internetru сеть Internetru интерсетьETB -
36 karuselis
lietv. карусельLKLv59▪ Terminiru карусель celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru каpусельETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču carrousellv 1. Rotējoša vizināšanās ierīce ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži zirgu, laivu u. tml. veidā). pārn.lv 2. Dažādu strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopumsJum99 -
37 krasi
a. резко ( внезапно; Грам. инф.: нареч.; Окончания: \krasiче)LKLv59▪ Sinonīmiapst.v. straujiT09 -
38 krīze
lietv. кризисLKLv59▪ Terminilv med.ru кризисZin91▪ EuroTermBank terminiEk, Finru кризисVesru кризисUzņ, Ek, Dokru кpизиcETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Krise \< franču crise \< sengrieķu krisis ‘lēmums, spriedums’lv 1. Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis. ek.lv 2. ek. Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.). med.lv 3. med. Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piem., pneimonijas) gadījumāJum99 -
39 kūleņiem
r. кубарем (Грам. инф.: нареч.; Окончания:) sar.LKLv59▪ Sinonīmiapst.v. kukuriski; kūleniski; kūliņus; kūliski; kūlvāršus; kūļu vāļu; reveliski; reveļu reveļiem; ripeniski; ripu ripām; riteniski; tireņu tireņiemkūleņu kūleņiem apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; vienā elpas vilcienā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žigliT09 -
40 maltusisms
▪ Terminilv ekon.ru мальтузианствоLZAlvi▪ EuroTermBank terminiEk, Finru мальтузианствоUzņ, Ek, Dokru мaльтузиaнcтвoETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - angļu Malthusianism (pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa vārda)lv Teorija, kas plašu tautas slāņu nabadzību izskaidro ar hipotētisko absolūtās pārapdzīvotības likumu — to, ka cilvēku sabiedrībai nepieciešamo iztikas līdzekļu apjoms nepalielinās tik strauji kā iedzīvotāju skaitsJum99
Страницы