-
1 strīdēties
darb.v.1. спорить;2. (ķildoties) ссоритьсяLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. bārties; berzēties; ecēties; ērcēties; ēsties; kasīties; kašķēties; ķildoties; ķīvēties; ņemties; plēsties; rāties; rietiesstrīdēties ar kādu par kaut ko2. polemizēt3. diskutēt4. bārties; ķildoties; rātiesT09 -
2 strīdēties
общ. спорить, (ķildoties) ссориться -
3 strīdēties
пререкаться; побраниваться; перекоряться; препираться; спорить -
4 kas tev par patiku ar viņu strīdēties\!
прил.разг. охота тебе спорить с ним\!Latviešu-krievu vārdnīca > kas tev par patiku ar viņu strīdēties\!
-
5 [no]strīdēties
доспорить; проспорить -
6 pabeigt strīdēties
доспорить -
7 sākt strīdēties
заспорить -
8 препираться
strīdēties -
9 to exchange words
strīdēties -
10 to have a tilt at somebody
strīdēties pretī -
11 to have words with somebody
strīdēties ar kādu -
12 to quarrel with somebody about something
strīdēties ar kādu par kaut koEnglish-Latvian dictionary > to quarrel with somebody about something
-
13 доспорить
pabeigt strīdēties, pabeigt strīdu; [no]strīdēties -
14 спорить
v1) gener. strīdēties2) colloq. saderēt (noslēgt derības)* * *polemizēt, diskutēt, disputēt, strīdēties; celt iebildumus, iebilst; slēgt derības, saderēt -
15 argue
1) ((with with someone, about something) to quarrel with (a person) or discuss (something) with a person in a not very friendly way: I'm not going to argue; Will you children stop arguing with each other about whose toy that is!) strīdēties2) ((with for, against) to suggest reasons for or for not doing something: I argued for/against accepting the plan.) iestāties (par, pret)3) ((with into, out of) to persuade (a person) (not) to do something: I'll try to argue him into going; He argued her out of buying the dress.) pārliecināt; pierunāt; atrunāt4) (to discuss, giving one's reasoning: She argued the point very cleverly.) argumentēt; pierādīt•- arguable- argument
- argumentative* * *polemizēt, strīdēties; pārliecināt; argumentēt, pierādīt -
16 contend
[kən'tend]1) ((usually with with) to struggle against.) cīnīties2) ((with that) to say or maintain (that).) strīdēties; apgalvot•- contention
- contentious* * *cīnīties; sacensties; strīdēties; apgalvot -
17 dispute
[di'spju:t] 1. verb1) (to argue against or deny: I'm not disputing what you say.) apstrīdēt2) (to argue (about): They disputed the ownership of the land for years.) strīdēties2. noun((an) argument or quarrel: a dispute over wages.) strīds- disputation* * *debates, disputs; strīds; apspriest, diskutēt; apstrīdēt; strīdēties; pretoties -
18 quarrel
['kworəl] 1. noun(an angry disagreement or argument: I've had a quarrel with my girl-friend.) strīds; ķilda2. verb(to have an angry argument (with someone): I've quarrelled with my girl-friend; My girl-friend and I have quarrelled.) []strīdēties; []ķildoties- quarrelsomeness* * *ķilda, strīds; stiklgriežņa dimants; akmeņkaļa kalts; kvadrātveida plāksnīte; ķildoties, strīdēties; iebilst -
19 wrangle
-
20 bārties
darb.v. бранитьсяLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. berzēties; ecēties; ērcēties; ēsties; kasīties; kašķēties; ķildoties; ķīvēties; ņemties; plēsties; rāties; rieties; strīdēties2. ārdīties; kliegt; pātarot; pukstēt; purpināt; rāties; rūkt; šķendēt; šķendēties; šķesties; šķetēties3. ķildoties; rāties; strīdēties4. lamāties; rāties; saukāties5. lamāties; pabārties; parāties; rāties; šad tad palamātiesT09
См. также в других словарях:
strižyti — strìžyti, ija, ijo (plg. la. strīdēties) intr. Nt smarkiai kalbėti, ginčyti … Dictionary of the Lithuanian Language
strydytis — ×strỹdytis, ijasi, ijosi (la. strīdēties; strīdēt < vok. dial. striden) Škn ginčytis, nenusileisti: Dėl niekų nesistrydykiat, nesiginčykiat Lc. Gerai nežinai, ale vis tiek strỹdijies Jnš … Dictionary of the Lithuanian Language
