-
61 विर
virám. a man, (esp.) a brave orᅠ eminent man, hero, chief (sometimes applied to gods, as to Indra, Vishṇu etc.;
pl. men, people, mankind, followers, retainers) RV. etc. etc.;
a hero (as opp. to a god) RTL. 272 n. ;
a husband MBh. R. Pur. ;
a male child, son (collect. male progeny) RV. AV. Br. GṛṠrS. ;
(collect. male progeny) RV. AV. Br. GṛṠrS. ;
the male of an animal AV. ṠāṇkhṠr. ;
(with, Tāntrikas) an adept (who is between the divya andᅠ the paṡu RTL. 191) Rudray. ;
(in dram.) heroism (as one of the 8 Rasas <q.v.>;
the Vīra-carita <q.v.> exhibits an example) Bhar. Daṡar. Sāh. etc.. ;
an actor W. ;
a partic. Agni (son of Tapas) MBh. ;
fire, (esp.) sacred orᅠ sacrificial fire L. ;
N. of various plants (Terminalia Arunja;
Nerium Odorum;
Guilandina Bonduc, manioc-root) L. ;
N. of an Asura MBh. ;
of a son of Dhṛita-rāshṭra ib. ;
of a son of Bharad-vāja ib. ;
of a son of Purusha Vairāja andᅠ father of Priya-vrata andᅠ Uttāna-pāda Hariv. ;
of a son of Gṛiñjima ib. ;
of two sons of Kṛishṇa BhP. ;
of a son of Kshupa andᅠ father of Viviṇṡa MārkP. ;
of the father of Līlāvatī ib. ;
of a teacher of Vinaya Buddh. ;
of the last Arhat of the present Avasarpiṇi L. ;
( alsoᅠ with bhaṭṭa, ācārya etc.) of various authors etc. Cat. ;
(pl.) of a class of gods under Manu Tāmasa BhP. ;
(ā) f. a wife, matron (whose husband andᅠ sons are still alive) L. ;
an intoxicating beverage ib. ;
N. of various plants andᅠ drugs (Flacourtia Cataphracta;
Convolvulus Paniculatus;
Gmelina Arborea;
the drug Ela-vāluka etc.) L. ;
(in music) a partic. Ṡruti Saṃgīt. ;
N. of the wife of Bharad-vāja L. ;
of the wife of Karaṃ-dhama MārkP. ;
of a river MBh. ( B. vāṇī);
n. (only L.) a reed (Arundo Tibialis);
the root of ginger(?);
pepper;
rice-gruel;
the root of Costus Speciosus, of Andropogon Muricatus etc.;
mf (ā)n. heroic, powerful, strong, excellent, eminent L. ;
+ cf. Lat. vir;
Lith. vy4ras;
Goth. wair;
Angl. Sax. wer, were-wulf;
Eng. werewolf;
Germ. Werwolf, Wergeld
- विरकरा
- विरकर्म
- विरकर्मन्
- विरकाटी
- विरकाम
- विरकीट
- विरकुक्षि
- विरकेतु
- विरकेसरिन्
- विरक्षुरिका
- विरगति
- विरगोत्र
- विरगोष्ठि
- विरघ्नी
- विरंकरा
- विरचक्र
- विरचक्षुष्मत्
- विरचरित
- विरचरित्र
- विरचर्य
- विरचिन्तामणि
- विरजनन
- विरजयन्तिका
- विरजात
- विरजित
- विरतण्डुल
- विरतन्त्र
- विरतम
- विरतर
- विरतरु
- विरता
- विरत्व
- विरतापिन्युपनिषद्
- विरतृण
- विरदत्त
- विरदामन्
- विरदेय
- विरदेव
- विरद्युम्न
- विरद्रु
- विरधन्वन्
- विरधर
- विरनगर
- विरनाथ
- विरनारायण
- विरंधर
- विरपट्ट
- विरपत्त्री
- विरपत्नी
- विरपराक्रम
- विरपर्ण
- विरपाण
- विरपाणक
- विरपाण्ड्य
- विरपान
- विरपुर
- विरपुरुष
- विरपुष्प
- विरपेशस्
- विरपोषि
- विरप्रजायिनी
- विरप्रजावती
- विरप्रभ
- विरप्रमोक्ष
- विरप्रसवा
- विरप्रसविनी
- विरप्रसू
- विरबलि
- विरबाहु
- विरबुक्क
- विरभट
- विरभद्र
- विरभद्रक
- विरभवत्
- विरभानु
- विरभार्या
- विरभाव
- विरभुक्ति
- विरभुज
- विरभूपति
- विरमती
- विरमत्स्य
- विरमय
- विरमर्दन
- विरमर्दनक
- विरमर्दल
- विरमर्दलक
- विरमल्ल
- विरमहेश्वर
- विरमाणिक्य
- विरमातृ
- विरमानिन्
- विरमार्ग
- विरमाहेन्द्रकाण्ड
- विरमित्रोदय
- विरमिश्र
- विरमुकुन्ददेव
- विरमुद्रिका
- विरम्मन्य
- विरयोगवह
- विरयोगसह
- विररजस्
- विररथ
- विररस
- विरराघव
- विररेणु
- विरललित
- विरलोक
- विरवक्षण
- विरवत्
- विरवत्सा
- विरवर
- विरवर्मन्
- विरवह्
- विरवाक्य
- विरवाद
- विरवामन
- विरविक्रम
- विरविजय
- विरविद्
- विरविप्लावक
- विरविरुद
- विरवृक्ष
- विरवृन्दभट्ट
- विरवेतस
- विरव्यूह
- विरव्रत
- विरशङ्कु
- विरशय
- विरशयन
- विरशय्या
- विरशर्मन्
- विरशाक
- विरशायिन्
- विरशुष्म
- विरशेखर
- विरशैव
- विरश्री
- विरश्रेष्ठ
- विरसमन्वित
- विरसरस्वती
- विरसिंह
- विरसू
- विरसेन
- विरसैन्य
- विरसोम
- विरस्कन्ध
- विरस्थ
- विरस्थान
- विरस्थायिन्
- विरस्नाका
- विरस्वामिन्
- विरहण
- विरहत्या
- विरहन्
- विरहरिप्रलाप
- विरहोत्र
-
62 वृत्ति
vṛittif. rolling, rolling down (of tears) Ṡak. IV, 5; 14 ;
mode of life orᅠ conduct, course of action, behaviour, (esp.) moral conduct, kind orᅠ respectful behaviour orᅠ treatment ( alsoᅠ v.l. for vṛitta) GṛṠrS. Mn. MBh. etc.;
general usage, common practice, rule Prāt. ;
mode of being, nature, kind, character, disposition ib. Kāv. ;
state, condition Tattvas. ;
being, existing, occurring orᅠ appearing in (loc. orᅠ comp.) Lāṭy. Hariv. Kāv. etc.;
practice, business, devotion orᅠ addiction to, occupation with (often ifc. « employed about», « engaged in», « practising») MBh. Kāv. etc.;
profession, maintenance, subsistence, livelihood (often ifc.;
cf. uñcha-v-;
vṛittiṉ-kṛi orᅠ kḷī <Caus.> with instr., « to live on orᅠ by» ;
with gen., « to get orᅠ procure a maintenance for» ;
only certain means of subsistence are allowed to a Brāhman seeᅠ Mn. IV, 4-6) ṠrS. Mn. MBh. etc.;
wages, hire, Pañcav.;
working, activity, function MaitrUp. Kap. Vedântas. etc.;
mood (of the mind) Vedântas. ;
the use orᅠ occurrence of a word in a partic. sense (loc.), its function orᅠ force Pāṇ. Sāh. Sch. on KātyṠr. etc.;
mode orᅠ measure of pronunciation andᅠ recitation (said to be threefold, viz. vilambitā, madhyamā, andᅠ drutā q.v.) Prāt. ;
(in gram.) a complex formation which requires explanation orᅠ separation into its parts
(as distinguished from a simple orᅠ uncompounded form e.g.. any word formed with Kṛit orᅠ Taddhita affixes, any compound andᅠ even duals andᅠ plurals which are regarded as Dvandva compounds, of which only one member is left, andᅠ all derivative verbs such as desideratives etc.);
style of composition (esp. dram. style, said to be of four kinds, viz.
1. Kaiṡikī,
2. Bhāratī,
3. Sātvatī,
4. Ārabhaṭī, qq.vv.;
the first three are described as suited to the Ṡṛiṇgāra, Vīra, andᅠ Raudra Rasas respectively, the last as common to all) Bhar. Daṡar. etc.. ;
(in rhet.) alliteration, frequent repetition of the same consonant (five kinds enumerated, scil. madhurā, prau͡ḍhā, purushā, lalitā, andᅠ bhadrā) Daṡar. Introd. ;
final rhythm of a verse (= orᅠ v.l. for vṛitta q.v.);
a commentary, comment, gloss, explanation (esp. on a Sūtra);
N. of the wife of a Rudra BhP. ;
- वृत्तिकर
- वृत्तिकर्षित
- वृत्तिकार
- वृत्तिकृत्
- वृत्तिक्षीण
- वृत्तिचक्र
- वृत्तिचन्द्रप्रदीपिकानिरुक्ति
- वृत्तिच्छेद
- वृत्तिता
- वृत्तित्व
- वृत्तिद
- वृत्तिदातृ
- वृत्तिदान
- वृत्तिदीपिका
- वृत्तिनिबन्धन
- वृत्तिनिरोध
- वृत्तिप्रदीप
- वृत्तिप्रभाकर
- वृत्तिभङ्ग
- वृत्तिभाज्
- वृत्तिमत्
- वृत्तिमूल
- वृत्तिलाभ
- वृत्तिवाद
- वृत्तिवार्त्तिक
- वृत्तिवैकल्य
- वृत्तिसंग्रह
- वृत्तिस्थ
- वृत्तिहन्
- वृत्तिहन्तृ
- वृत्तिहेतु
- वृत्तिह्रास
-
63 शान्त
ṡānta
thin, slender Hariv. R. ( Sch.)
ṡāntá2) mfn. (fr. 1. ṡam) appeased, pacified, tranquil, calm, free from passions, undisturbed Up. MBh. etc.;
soft, pliant Hariv. ;
gentle, mild, friendly, kind, auspicious (in augury;
opp. to dīpta) AV. etc. etc.;
abated, subsided, ceased, stopped, extinguished, averted ( ṡāntam orᅠ dhikṡāntam orᅠ ṡāntampāpam, may evil orᅠ sin be averted! may God forfend! Heaven forbid! not so!) ṠBr. MBh. Kāv. etc.;
rendered ineffective, innoxious, harmless (said of weapons) MBh. R. ;
come to an end, gone to rest, deceased, departed, dead, died out ib. Ragh. Rājat. ;
purified, cleansed W. ;
m. an ascetic whose passions are subdued W. ;
tranquillity, contentment (as one of the Rasas q.v.);
N. of a son of Day MBh. ;
of a son of Manu Tāmasa MārkP. ;
of a son of Ṡambara Hariv. ;
of a son of Idhma-jihva BhP. ;
of a son of Āpa VP. ;
of a Devaputra Lalit. ;
(ā) f. (in music) a partic. Ṡruti Saṃgīt. ;
Emblica Officinalis L. ;
Prosopis Spicigera andᅠ another species L. ;
a kind of Dūrvā grass L. ;
a partic. drug (= reṇukā) L. ;
N. of a daughter of Daṡa-ratha (adopted daughter of Loma-pāda orᅠ Roma-pāda andᅠ wife of Ṛishya-ṡṛiṇga) MBh. Hariv. R. ;
(with Jainas) of a goddess who executes the orders of the 7th Arhat L. ;
of a Ṡakti MW. ;
n. tranquillity, peace of mind BhP. ;
N. of a Varsha in Jambu-dvīpa ib. ;
N. of a Tīrtha W.
-
64 शृङ्गार
ṡṛiṅgāram. (prob. connected with ṡṛiṅga as vṛindāra with vṛinda) love (as « the horned» orᅠ « the strong one»),
sexual passion orᅠ desire orᅠ enjoyment Kāv. Rājat. etc.;
(in rhet.) the erotic sentiment (one of the 8 orᅠ 10 Rasas q.v.;
it has Vishṇu for its tutelary deity andᅠ black for its colour;
accord. toᅠ most authorities it is of two kinds,
viz. sambhoga, « mutual enjoyment», andᅠ vipralambha, « deception, disappointment», to which by some is added as third a-yoga, « separation») Bhar. Daṡar. Sāh. etc.. ;
a dress suitable for amorous purposes, elegant dress, line garments, finery Kāv. Pañcat. Kathās. etc.;
the ornaments on an elephant (esp. red marks on its head andᅠ trunk) L. (cf. - dhārin);
any mark MW. ;
( alsoᅠ with bhaṭṭa) N. of various persons (esp. of a poet) Rājat. Cat. ;
(ā) f. N. of a woman Inscr. ;
(am) n. (only L.) gold;
red-lead;
fragrant powder for the dress orᅠ person;
cloves;
undried ginger;
black aloe-wood;
mfn. handsome, pretty, dainty, fine MBh. R. ;
- शृङ्गारकलिका
- शृङ्गारकोश
- शृङ्गारकौस्तुभ
- शृङ्गारगर्व
- शृङ्गारगुप्त
- शृङ्गारचन्द्रोदय
- शृङ्गारचेष्टा
- शृङ्गारचेष्टित
- शृङ्गारजन्मन्
- शृङ्गारजीवन
- शृङ्गारतटिनी
- शृङ्गारतरंगिनी
- शृङ्गारता
- शृङ्गारतिलक
- शृङ्गारदीपक
- शृङ्गारदीपिका
- शृङ्गारधारिन्
- शृङ्गारपद्धति
- शृङ्गारपद्य
- शृङ्गारपावन
- शृङ्गारपिण्डक
- शृङ्गारप्रकाश
- शृङ्गारप्रबन्धदीपिका
- शृङ्गारभाषित
- शृङ्गारभूषण
- शृङ्गारभेदप्रदीप
- शृङ्गारमञ्जरी
- शृङ्गारमण्डप
- शृङ्गारयोनि
- शृङ्गाररस
- शृङ्गारराजीवन
- शृङ्गारलज्जा
- शृङ्गारलता
- शृङ्गारलहरी
- शृङ्गारवत्
- शृङ्गारवापिका
- शृङ्गारविधि
- शृङ्गारवेष
- शृङ्गारवैराग्यतरंगिणी
- शृङ्गारशत
- शृङ्गारशतक
- शृङ्गारशूर
- शृङ्गारशेखर
- शृङ्गारसप्तशती
- शृङ्गारसरसी
- शृङ्गारसर्वस्व
- शृङ्गारसहाय
- शृङ्गारसार
- शृङ्गारसिंह
- शृङ्गारसुधाकर
- शृङ्गारसुन्दरी
- शृङ्गारस्तबक
- शृङ्गारहार
-
65 हास्य
hāsyamfn. to be laughed at, laughable, ridiculous, funny, comical MBh. Kāv. etc.;
laughing, laughter, mirth (in rhet. one of the 10 Rasas orᅠ of the 8 Sthāyi-bhāvas, qq.vv.) Yājñ. MBh. etc.;
jest, fun, amusement Mn. MBh. etc.
- हास्यकथा
- हास्यकर
- हास्यकार
- हास्यकार्य
- हास्यकृत्
- हास्यतर
- हास्यता
- हास्यत्व
- हास्यदिदृक्षु
- हास्यपदवी
- हास्यरत्नाकर
- हास्यरस
- हास्यस्थायिभाव
- हास्यहीन
-
66 dew-point
kušanas temperatūra; rasas punkts -
67 beletristas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
68 literatas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
69 rašalis
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
70 rašalius
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
71 rašikas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
72 rašlyvas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
73 raštininkas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
74 rašytojas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
75 rašėjas
rašytojas kas kuria grožinės literatūros veikalusbeletristas Anas tyrinėjąs Lietuvos istoriją, anas gi, aukštas liesas blondinas, gerai pažįstąs literatūrą ir rašąs kritikos straipsnius, o šitas ilgaplaukis gražuolis turįs nemažą beletristo talentą. Aš)literatas Didelei paguodai užtikau stamalinėjantį mūsų fakulteto didįjį literatą Darių. Dšž)rašalis (psn.)rašalius (psn.)rašikas (ret.)rašlyvas (psn.)raštininkas (psn.)rašėjas (tarm.) -
76 punkts
lietv.1. точка;2. пунктLKLv59▪ Terminilv dzelzc.ru пунктru точкаSku98▪ EuroTermBank terminiSocLie, CiRaru очкоHumru точкаMašB, BūVPlv punkts ģeodru знак IIZin, Ek, Rūp, KultRelru точкаSocLie, CiRalv punkts balleru баллMašB, BūVPru пункт IInf, Kom, ITlv norādītru точкаru указатьEk, Finru пунктMašB, BūVPlv pantsru статья IIDzEz, MašBru точкаSocLie, CiRaru очкоMašB, BūVPru точка IDzEzru точкаIzgl, Ped, PedStrru пунктEl, IT, Komru точкаEl, IT, Komru пунктDzEzru точкаDzEz, Ķīmru точкаVidlv punkts (sk. arī punkti)ru точкаZin, Ek, Rūp, CiRaru пунктъĀdTekstru точкаUzņ, Ek, Dokru пунктETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu punctum ‘dūriens; punkts’lv 1. Ļoti mazs apaļš laukums, plankums; tas, kas ir darbības, norises centrs. mat.lv 2. mat. Ģeometrijas pamatobjekts, kam ir nulles dimensijalv 3. Noteiktam nolūkam iekārtota vieta, telpa, celtne, piem., skatpunkts, muitas punkts. polig.lv 4. poligr. Vismazākā tipogrāfiskās mēru sistēmas mērvienība, ko lieto burtu bieznes un starpināmā materiāla mērīšanā; 1 punkts = 0,376 mm, ASV un Lielbritānijā — 0,351 mm. lingv.lv 5. lingv. Pieturzīme; arī diakritiska zīme virs burta. fiz.lv 6. fiz. Bezgalīgi maza telpas, ķermeņa daļa, kurā koncentrējas kādas fizikālas parādības. fiz.lv 7. fiz. Maiņas robeža, piem., viršanas punkts, rasas punkts (temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simt procentus un tvaiki sāk kondensēties)lv 8. Vērtēšanas vienība (piem., konkursā, sacensībās)Jum99▪ Sinonīmilietv.1. vietaatbalsta punkts lietv. - 1) balsts 2) pamats 3) rotācijas centrsdarba kārtības punktspagrieziena punkts lietv. - pavērsienspavērsiena punkts - pavērsienspunkts punktā īp.v. - bez atlikuma; līdzīgssavienojuma punkts lietv. - savienojumsuzskaitīt pēc punktiem2. jautājums3. pants; paragrāfs4. paragrāfs; rindkopa5. daļaT09 -
77 rasa
lietv. росаLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiZin, Ek, Rūp, DzEzru pacaMežRru росаVidru росаETB▪ Sinonīmilietv.1. aumaļu lietus; bāriņu asaras; birda; debesu rasa; gāzeņa lietus; lietus; patekas; plītenis; sēņu lietus; sijātājs; smalkana; smalklietiņš; smidzinātājs; smīgala; smigucis; smīla; stāvais lietus; švīku lietus; vīsladebesu rasa lietv. - aumaļu lietus; bāriņu asaras; birda; gāzeņa lietus; lietus; patekas; plītenis; rasa; sēņu lietus; sijātājs; smalkana; smalklietiņš; smidzinātājs; smīgala; smigucis; smīla; stāvais lietus; švīku lietus; vīslarasas parādīšanās laiks - vakara rasa2. naktslāsesT09 -
78 vakar
apst. вчераLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. vakardienvakara jundavakara kursi lietv. - vakarskolavakara rasa - rasas parādīšanās laiksvakara sārtums - dienas dzisums; dziesna; rieta liesmas; rieta uguns; sarkanēji; vakarblāzmavakara stundas - visizdevīgākais laiksT09
См. также в других словарях:
Rasas — (Сигулда,Латвия) Категория отеля: Адрес: Rasas iela 2, Сигулда, LV 2150, Латвия О … Каталог отелей
rašas — sm. M rašto ženklas … Dictionary of the Lithuanian Language
Rasas — Sp Rãsas Ap Raso L kyš. Argentinoje (Čubuto p ja) … Pasaulio vietovardžiai. Internetinė duomenų bazė
Rašas — Sp Rãšas Ap Rush L JAV: apyg. (Indiana, Kanzasas), mst. (Kentukis, Pensilvanija) … Pasaulio vietovardžiai. Internetinė duomenų bazė
Rašas — Sp Rãšas Ap Rush angliškai Ap An Ros airiškai L Airija … Pasaulio vietovardžiai. Internetinė duomenų bazė
RASAS — Kurşun, kalay, lehim … Yeni Lügat Türkçe Sözlük
RASAS-I MÜZAB — Eritilmiş kalay … Yeni Lügat Türkçe Sözlük
Um er-Rasas — (Kastrom Mefa’a)¹ Patrimonio de la Humanidad Unesco Ruinas de Um er Rasas. Coordenadas … Wikipedia Español
Nava rasas — The Nine Rasas are the nine basic emotions that are fundamental to all Indian aesthetics and art forms dance, music and literature. Bharata Muni enunciated the Rasas for the first time.Bharata Muni, in his Nātyasāstra, spoke only of eight rasas:… … Wikipedia
Um Al-Rasas — Um er Rasas 31° 29′ 59″ N 35° 55′ 11″ E / 31.4997, 35.9198 … Wikipédia en Français
Um er-Rasas — (Kastrom Mefa’a) * Patrimoine mondi … Wikipédia en Français