-
1 to heave on
pavilkt -
2 одёрнуть
pavilkt uz leju; saukt pie kārtības -
3 одёрнуться
pavilkt uz leju savas drēbes -
4 поволочить
pavilkt; sākt vilkt, aizvilkt -
5 to draw the line
pavilkt svītru apakšā; novilkt robežu -
6 to hitch up
pavilkt uz augšu; piesiet -
7 to play footsie
pavilkt kājas; flirtēt; koķetēt -
8 to rule off
pavilkt līniju -
9 потянуть
-
10 протащить
v1) gener. ievazāt, pastiept (panest zināmu laiku) (некоторое время)2) colloq. iedabūt (kādu, piem., kādā komisijā) (кого-л., напр., в какую-л. комиссию), pavilkt (некоторое расстояние)* * *nostiept, pastiept, iestiept, pavilkt, aizvilkt, izstiept, aizstiept, novilkt, ievilkt, izvilkt; ievazāt; paņemt uz grauda -
11 вытянуть
v2) colloq. izstiept* * *izspīlēt, izstiept; izsūkt, uzsūkt, izvilkt; pavilkt; izdabūt, izvilkt, izspiest; novicot, noslānīt, uzšaut, nomizot, vilkt; izturēt; iztempt, izsūkt, izvilkt; svērt, vilkt -
12 двинуть
v1) gener. gāzt (spēcīgi iesist kādam) (êîãî), iekraut (iesist kādam) (êîãî), vilkt (iesist - kam) (êîãî)2) simpl. zvelt* * *pabīdīt, pavilkt, pastumt, pagrūst; sakustināt, pakustināt; [pa]vērst, pavirzīt; pavirzīt [uz priekšu]; [ie]belzt, [ie]zvelt, [ie]gāzt -
13 оттаскивать
vgener. atvilkt, novilkt (sāņus)* * *aizvilkt, atvilkt [nost], pavilkt sāņus, vilkt nost; stiept nost, atstiept [nost], atvilkt [nost], vilkt nost, aizstiept, aizvilkt -
14 оттащить
vgener. atvilkt, novilkt (sāņus)* * *pavilkt sāņus, atvilkt [nost], aizvilkt -
15 повезти
v1) gener. aizvest2) colloq. veikties, laimēties, palaimēties* * *laimēties, palaimēties, veikties; aizvest; pavilkt -
16 повести
-
17 поводить
-
18 подвести
v1) gener. iegāzt (kādu), pievest (kājām)2) simpl. izcūkot (kādu) (кого-л.)* * *pievest; pievadīt; pavilkt, novilkt; uzkrāsot; imitēt, atdarināt; piemānīt, piekrāpt, iegāzt; pabūvēt -
19 поддеть
-
20 поддёрнуть
v1) gener. saraut (bikses, zeķes)2) colloq. savilkt uz augšu (piem., zeķes)* * *paraut, pavilkt, saraut, savilkt
См. также в других словарях:
prižliaukti — prižliaũkti, ia, prìžliaukė Ds žr. prižliaugti: 1. Prižliaũks visur, neišbrisma DūnŽ. Kai tau prižliaũkia lietus, negali nė tos skaros pavilkt Ps. Šiandiej va ir vėjelis, ir saulutė, o ant rytojaus, žiūrėk, ir vėl prìžliaukė, ir pasibaigė… … Dictionary of the Lithuanian Language
tįsuoti — tįsuoti, uoja, ãvo 1. tr. tampyti, tąsyti, traukyti: Tas maišas toks sunkus pasidarė, ka nė panešt, nė pavilkt: tįsuoju an vietos, i gatava Jrb. Traktorius tįsãvo tįsãvo mašiną, vos išlupo Snt. | refl.: Susikabinę tįsuojamės tįsuojamės – ir nė … Dictionary of the Lithuanian Language
viršūnė — sf. (1) K, K.Būg, Š, NdŽ 1. Q625, R, R178,403, MŽ, MŽ543, S.Dauk, N, M, L, LL278, ŠT239, Rtr, DŽ, PolŽ42, ŽŪŽ26, KŽ, FzŽ393 viršutinė, aukštutinė (ppr. smailėjanti) dalis: Viršūnė, viršus SD398. Viršūnė – pati viršutinė šakomis apaugusi medžio… … Dictionary of the Lithuanian Language