paspiest

общ. пожать, пожимать

пожать; подавить; напереть; пожать

1.  (Rekcija: ko;) v. напереть  (на кого-что; Грам. инф.: с. в.; Окончания: напру, напрёшь; прош. напёр, напёрла, напёрло; деепр. наперев) sar.

darb.v. piespiest

 (paspiežu, paspied; paspiedu; paspiedīšu; paspiezdams) пожать, пожимать

общ. пожать руку

пожать руку

общ. крепко пожать руку

поднажать

1. прижать, прижимать, нажать, нажимать;

2. принудить, принуждать; вынудить, вынуждать; заставить, заставлять

ru поджать celtn.

MašB, BūVP

ru поджать

1. glaust klāt; kļaut klāt; pieglaust; piekļaut; spiest klāt

II. darb.v.

1. ātrināt; drīzināt; forsēt; kāpināt; paātrināt; pateidzināt; pielikt; steidzināt

piespiest apklust

piespiest kaut ko izdarīt

piespiest klusēt darb.v. - neļaut runāt

2. ietekmēt

3. nospiest; spiest; uzspiest

4. ievērt; saspiest; savērt

5. iedvest; mainīt domas; pārliecināt

6. saraut

7. mudināt; pamudināt; spiest

8. paspiest

9. likt

lietv. рука

en arm sports.

ru рука

de Arm

ru рука

ru рука

1. knaģi; ķepa; ķetna; nagi

atplestām rokām

pie rokas

rokas izgriezums lietv. - roce

rokas klēpī salicis darb.v. - aiz pakšiem stāvēt; beņķi mērīt; dīkdieņot; dīkot; dīkoties; gar pakšiem slaistītes; gumiju stiept; gurķoties; kūtrot; laiskot; laiskoties; laiskumu lāpīt; palaisties slinkumā; sēdēt; sēdēt un badīt gaisu ar degunu; slaistīties; slamstīties; slinkot; slinkumu lāpīt; stāvēt dīkā; šļokāties; taucēt pavēderi; turēt rokas klēpī; vaļoties

stingra roka lietv. - vara

zem rokas - klusatnē; klusībā; pa kluso; pa kluso pusi; paklusām; paslepeni; paslepšus; paslepus; pazagšus; slapstīgi; slepeni; slepšus; slepus; zaglīgi; zagšus

2. semafors; zīmnesis

3. dūre

4. plauksta

paspiest roku

rokām darināts

roku rokā - harmoniski; saliedēti; saskaņā; saskaņoti

spiest roku