-
1 olda
(om, oli)būt, atrastiesei ole vägid – nav spēkuende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādikeda völ ei ole? – kā vēl nav?lehtik om škapas – burtnīca ir skapīlidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrautalumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusismeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmi nece om? – kas tas ir?minai ei ole unt – man nenāk miegsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbiniekiolda hengiš – būt dzīvamolda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgamolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda ligos – mirktolda mel’he – patikt, būt pa prātamolda näl’gäs – badotiesolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiolda opalas – skumtolda ridas – strīdētiesolda rindal – būt blakusolda sires – būt blakusolda vaitti – klusētolda valdas – būt pie varasolda ühtes – būt kopāolda ülenpäiš – lepotiesole hüvä – lūdzu, esi tik labsole vaitti! – klusē!; klusu!olen Kurbaspäi – esmu no Kurbasolen Rigaspäi – esmu no Rīgasolgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labiolin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadītom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītolda kenen-ni valdas – būt kāda varāolda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm -
2 ei
ne, nē, ne-ei ole – navei ole vägid – nav spēkaminai ei ole aigad – man nav laikani-keda ei ole kodiš – neviena nav mājās -
3 aig
(aigan, aigoid)laiks (arī valodniecībā)aigan mändes – ar laiku, laikam ejotamuižiš aigoiš – kopš seniem laikiemamuižiš aigospäi (elat.) – no seniem laikiemedeližel aigal – agrākajos laikoskezaaig – vasaras laikslauk avaitas ühesa časud aigad – veikalu atvērs pulksten deviņoslauk om saubatud longin aigaks – veikals ir slēgts pusdienas pārtraukumāminai ei ole aigad – man nav laikaminei ei ulotu aigad – man trūkst laikanor’aig – jaunība, jaunības laiksrat’kaig – starpbrīdisse aig om (paraz) lähtta – laiks braukt promsidaig, sil aigal – šai laikāuhtei aig mänetada – veltīgi laiku tērētvarastin pordon aigad – pagaidīju laika sprīdivolaz aig – grūtie laikivoz’aig – gada laiksvähä aigad – maz laikaäjak om aigad? – cik ir pulkstenis? -
4 azj
(azjan, azjoid)lieta, darīšanaastun ičein azjoidme – eju savās darīšanāsičeze azjoid – savās darīšanāskut azjad oma? – kā iet? (burt.: kā lietas ir?)miš om azjan lad? – а naku miš – kur ir lietas būtība? – lūk, kurtulin sinunnoks azjad – atnācu pie tevis darīšanāsazj om pimed kor’b – [šī] lieta ir tumšs mežsazjad laihtuba – nekā neiet (burt.: lietas notievē)ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītotta azj ezile – nodot jautājumu apspriešanai (burt.: ņemt lietu uz priekšu) -
5 hama
(haman, hamaid)jēga; prātshänel ei ole ünäšt hamad – viņš nav pilnā prātāvöl-ik sinä hamoiš? – vai esi savā prātā? -
6 hüvä
labiminei om hüvä – man ir labi(hüvän, hüvid)labshüvä mez’ – labs cilvēkshüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zināthüvä ristit – labs cilvēkshüvä sä – labs laikshüväd homendest! – labrīt!hüväd päiväd! – labdien!ihastoitta hüvil satusil – iepriecināt ar labiem panākumiemkaik om hüvä – viss ir kārtībākittä hüväs rados – palielīt par labu darbuole hüvä – lūdzu, esi tik labsolgat hüväd – lūdzu, esiet tik labi -
7 keitai
(keitajan, keitajid)pavārssinä ed ole keitai – tu neesi pavārs -
8 ken
(keda)kas (par cilvēku); kāds; kuŗškaikutte, ken tahtoib lugeda necidä kirjad, voib pakita se minai – ikviens, kuŗš vēlas izlasīt šo grāmatu, var palūgt to mankacta keda-ni – rūpēties par kādukeda völ ei ole? – kā vēl nav?ken sigä om? – kas tur ir?kenenke pagižid? – ar ko runāji?kenennoks mända ödumaha? – pie kā iet nakšņot?pidada hol’t kenes-ni – rūpēties par kādu -
9 kodi
(kodin, kodid) lietv.māja, mājasajada kodihe – braukt mājupjäda kod’he (illat.) – palikt mājāskaik mäniba kodihe (illat.) – visi aizgāja mājāskodiš (ines.) – mājāslähtta kodišpäi – iziet no mājāmminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāsni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājāsolda kodiš – būt mājāspaimen kükseb lehmid kodihepäi (adit.) – gans dzen govis uz mājāmsatta neižne kodihesai – pavadīt meiteni uz mājām -
10 kuld
(kuldan) lietv.zeltsei kaik ole kuld, mi kuštab – (paruna) ne viss ir zelts, kas spīd -
11 kuna
kurp, uz kurieniei ole kuna – nav kur[p], nav uz kurienikuna taht – vienalga kurkuna mahtab – vienalga kur (kur māk)kuna mahtad – vienalga kur (kur māki)kuna mahtat – vienalga kur (kur mākat)kuna sinä mäned? – kur tu ej?nikuna – nekurkuna putub – kur pagādāsmända kuna pä kandab – iet kur deguns rāda -
12 kuštta
(kuštab, kuštoi)spīdēt (par mēnesi)ei kaik ole kuld, mi kuštab – (paruna) ne viss ir zelts, kas spīd -
13 lava
(lavan, lavoid)grīdalava ei ole pestud – grīda nav nomazgātapidab panda vädrad lavale (allat.) – jānoliek spaiņi uz grīdaspühktä lava – slaucīt grīduškap seižub laval (ades.) – skapis stāv uz grīdasvädrad seižuba laval čogas, nikelle ei telustagoi – spaiņi stāv uz grīdas kaktā, nevienam netraucē -
14 minä
(minun, mindai)esala käzidu mindai – neaiztiec manala nagra minus ümbri – nesmejies par maniastu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēkuerigande minuspäi! – liec mani mierā!hän nagroi minun päle – viņa smejās par manijoudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?minei sirhe ištte! – man blakus sēdies!minai ei ole unt – man nenāk miegsminai om koume sizart – man ir trīs māsasminai om äjan abunikoid – man ir daudz palīguminei om hüvä – man ir labiminunnoks – (nākt) pie manisminä ni-midä en kule – es nekā nedzirduminä olen pertiš – es esmu mājāsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!varastagat mindai! – pagaidiet mani! -
15 ni-
(nolieguma partikula)ne-minä ni-midä en kule – es nekā nedzirduni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājās -
16 pehmed
(pehmdan, pehmdoid)maigs, mīkstspehmed konsonant – mīksts līdzskanispehmed kulund – mīksta skaņapehmed pöluz – mīksts spilvensei ole ni-midä pehmedamb maman kät (paruna) – nav nekā maigākā par mātes roku -
17 pesta
(pezeb, pezi)mazgāt, nomazgātlava ei ole pestud – grīda nav nomazgātapesta käded – nomazgāt rokas -
18 pupotada
(punotab, punoti) södaēst lēni košļājot, zelēthämbhid ei ole ka pupotab söda – zobu nav, tāpēc ēd lēnām -
19 pä
(pän, päid)galvahän mäneb pal’hal päl – viņš iet ar pliku galvuhänel ei kaik rahod olgoi päs – viņam pavisam nav prāta galvāhänel ei ole rahod päs – viņam [pavisam] nav prāta galvāmägipä – kalna virsotnepanda paik pähä – uzlikt lakatu galvāpanda pähä – uzlikt galvāpän kibištab – galva sāppän kibišti, sikš en tulend – galva sāpēja, tāpēc neatnācusaharpä – cukurgalvašapuk päs – cepurē, ar cepuri galvāmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rādariputada (pästta) pä – nokārt galvutullei päs käveleb – vējš galvā staigāüht päd ei voi sötta – vienu galvu nevar pabarot -
20 rahod
(rahid)prāts, saprātshänel ei kaik rahod olgoi päs – viņam pavisam nav prātahänel ei ole rahod päs – viņam pavisam nav prāta
- 1
- 2
См. также в других словарях:
ole — ole·a·ce·ae; ole·a·ceous; ole·a·ci·na; ole·a·cin·i·dae; ole·ag·i·nous; ole·ag·i·nous·ly; ole·ag·i·nous·ness; ole·a·les; ole·an·der; ole·an·drin; ole·a·no·lic; ole·ar·ia; ole·as·ter; ole·ate; ole·fi·ant; ole·fin; ole·fin·ic; ole·ic; ole·if·er·ous; … English syllables
Öle — (Olĕa, Chem.). A) Ätherische Öle (Flüchtige Öle), sind Flüssigkeiten organischen Ursprungs, welche sich durch einen durchdringenden, theils höchst angenehmen, theils widrigen Geruch, durch gewürzhaften, brennenden Geschmack u. durch ihre… … Pierer's Universal-Lexikon
olé — [o lɛ] <Interj.> [span. olé < arab. wa llāh(i) = bei Gott]: span. Ausruf mit der Bed. los!; auf!; hurra! * * * OLE [Abk. für Object Linking and Embedding, dt. »Verknüpfen und Einbetten von Objekten«] … Universal-Lexikon
OLE — OLE, Ole or Olé may also refer to: Ole (name), a male given name, includes people named Ole Object Linking and Embedding, a distributed object system and protocol developed by Microsoft OLE Automation, an inter process communication mechanism… … Wikipedia
OLE — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom. {{{image}}} Sigles d une seule lettre Sigles de deux lettres > Sigles de trois lettres … Wikipédia en Français
olé — [ ɔle ] ou ollé [ ɔ(l)le ] interj. • 1919; esp. ole 1 ♦ Exclamation espagnole qui sert à encourager. Le public crie olé à chaque passe de la corrida. 2 ♦ Adj. inv. Fam. OLÉ OLÉ [ ɔleɔle ]. Qui est libre dans ses manières ou son langage; égrillard … Encyclopédie Universelle
OLE DB — (англ. Object Linking and Embedding, Database) набор интерфейсов, основанных на COM, которые позволяют приложениям обращаться к данным, хранимым в разных источниках информации или хранилищах данных с помощью унифицированного доступа.… … Википедия
OLE DB — (Object Linking and Embedding, Database, sometimes written as OLEDB or OLE DB) is an API designed by Microsoft for accessing data from a variety of sources in an uniform manner. It is a set of interfaces implemented using the Component Object… … Wikipedia
Öle — (von lat. oleum, aus altgr. ἔλαιον ,Olivenöl‘) ist eine Sammelbezeichnung für Flüssigkeiten, die sich nicht mit Wasser mischen lassen. Inhaltsverzeichnis 1 Gruppen von Ölen 1.1 Fette Öle 1.2 Ätherische Öle … Deutsch Wikipedia
OLE DB — (algunas veces escrito como OLEDB u OLE DB) es la sigla de Object Linking and Embedding for Databases ( Enlace e incrustación de objetos para bases de datos ) y es una tecnología desarrollada por Microsoft usada para tener acceso a diferentes… … Wikipedia Español
OLE — steht für Ole (Vorname), männlicher Vorname, skandinavische Nebenform von Olaf, plattdeutsche (=niederdeutsche) Form für der Alte im Sinne von der Erstgeborene Olé, spanischer Ausruf Ole, in Mandarin: Ou.Le Die Freude aus Europa Die Abkürzung OLE … Deutsch Wikipedia
