-
81 sigä
turken sigä om? – kas tur ir?konz minä tulen auditorijaha, kaik üläopenikad oma jo sigä – kad es ienāku auditorijā, visi studenti jau ir tur -
82 sizar
(sizaren, sizart, sizarid)māsaantta rahad sizaren kal’t – nodot naudu ar māsu (ar māsas palīdzību)medsizar – medicīnas māsaminun sizarem ištub čogas – mana māsa sēž kaktāminai om koume sizart – man ir trīs māsasminä tedištin ičein sizarelpäi – es uzzināju no savas māsas -
83 süvä
(süvän, süvid)dziļšminä vajun süvihe übusihe (illat.) – es stiegu dziļās kupenāssüvä bong – dziļš atvarssüvä meletuz – dziļa doma -
84 sömsija
(-sijan, -sijoid)ēstuve, ēdnīcaminä en navedi söda üläškolan sömsijas – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvēškolan sömsija – skolas ēdnīca -
85 tedištada
(tedištab, tedišti)noskaidrot, uzzinātminä tedištin ičein sizarelpäi – es uzzināju no savas māsastedištada uzištusid – uzzināt jaunumustedištada verest – uzzināt jaunumus -
86 telefon
(telefonan, telefonid)tālruniskelotada telefonal – zvanīt pa tālrunikucta telefonannoks – saukt pie tālruņaminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!pagišta telefonal – runāt pa tālrunipagižed-ik nügüd’ telefonal (ades.)? – vai runā pašlaik pa tālruni?telefon ei rada – tālrunis nedarbojastelefon-avtomat – taksofons -
87 teta
(tedab, tezi)zināthüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä tedan, miše vell’ käveleb puištos – es zinu, ka brālis staigā parkāsinä iče tedad – tu pats zininece ristit om lujas melev, hän äjan tedab – šis cilvēks ir ļoti gudrs, viņš daudz zina -
88 tundištada
(tundištab, tundišti)atpazīt; uzzinātminä tundištin händast – es atpazinu viņutundišta-ške, konz hän tuleb – nu, uzzini, kad viņa atbrauks -
89 tö
(tön, töid) lietv.darbs, darīšanakäzitö – roku darbskäzitöurok – darbmācības stundaei sinun tö, ala čokaite – nav tava darīšana, neuzbāziesei sinun tö, ištu kablhal – nav tava darīšana, neuzbāziesličta nena verhaze töho – bāzt degunu, kur nevajag (burt.: svešā darīšanā)ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darīt————————(teiden, teid)jūshüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä en el’genda teid – es jūs nesaprotupagižen todesti, a tö et uskkoi – saku nopietni, bet jūs neticatteil om völ aigad meletamha – jums ir vēl laiks padomāt -
90 vaiše
tikaii vaiše sid’, kodiš, minä el’gendaškanzin, mitte čoma da vändokaz meiden pagin om – un tikai šeit mājās es sāku saprast, cik skaista un skanīga ir mūsu valodatal’vaigal küläs eläb vaiše üks’ vanh ak – ziemā ciemā dzīvo tikai viena veca sieviete -
91 vajuda
(vajub, vajui)stigt, grimtminä vajun süvihe übusihe (illat.) – es stiegu dziļās kupenāsneičukaižed vajuba lumhe (illat.) – meitenes stieg sniegā -
92 vasthapäi
1) pret2) iepretim, iepretīhän eläb naku vasthapäi – viņa dzīvo šeit iepretīminä en ole vasthapäi – es neesmu pret -
93 venäkel’
(-kelen, -kel’t, -kelid)krievu valodameiden susedad pagištas vaiše venäkelel (ades.) – mūsu kaimiņi runā tikai krievu valodāminä mahtan pagišta venäkelel – es protu runāt krievu valodā -
94 vepsän kel’
(kelen, kel’t, kelid)vepsu valodakut nece linneb vepsän kelel? – kā tas ir vepsu valodā?mahtad-ik pagišta vepsän kelel? (ades.) – vai māki runāt vepsu valodā?minä mahtan pagišta vepsän kelel – es māku runāt vepsu valodāopeta lapsile vepsän kel’t – mācīt bērniem vepsu valodu -
95 verda
(vereb, veri)1) apgulties2) krist, nogāztiesminä veren lebaidamha – es apgulšos atpūstieslangeta jaugha – krist ceļos -
96 voida
(voib, voi)varēt, spētei voi – nevarei voi purda ičeze künambrust – nevar iekost savā elkonīen voi muštištada, kut händast kuctas – nevaru atcerēties, kā viņu sauckaikutte, ken tahtoib lugeda necidä kirjad, voib pakita se minai – ikviens, kuŗš vēlas izlasīt šo grāmatu, var palūgt to mankut void-ik? – voin tervhelaze – kā iet? – labi (burt.: kā spēj? – spēju, vesels)mil voim, sil abutam – kā varēsim, tā palīdzēsimminä en voi mända sinunke – es nevaru iet ar tevivoid-ik? – kā tev iet?voit-ik? – kā jums iet?————————(voib, voi)ziest, smērēt -
97 übuz
(übusen, übust, übusid)kupenaminä vajun süvihe übusihe (illat.) – es stiegu dziļās kupenās -
98 ö
(ön, öid)naktskes’kö – pusnaktsminä heraštuin kesköd – es pamodos nakts vidūpol’ö – pusnaktsöidme – pa naktīm, naktīsöks libui tullei – pirms nakts sacēlās vējšnakts
См. также в других словарях:
mina — mina … Dictionnaire des rimes
Mina — may refer to: Mina (given name), a given name (and list of people and characters with that name) Mina (unit), an ancient Near Eastern unit of weight and currency. Mina, a folk word related with the extraction of mineral resources (mines) Mina, an … Wikipedia
Mina — ist der Name folgender Orte: Mina (Gabun) Mina (Griechenland) Mina (Ontario) in Kanada Mina (Iloilo) auf den Philippinen Mina (Amadora) in Portugal in den Vereinigten Staaten: Mina (Kalifornien) Mina (Kentucky) Mina (Nevada) Mina (New York) Mina… … Deutsch Wikipedia
Mina — puede referirse a: Mina, extracción de recursos minerales Mina, dispositivo explosivo: Mina terrestre Mina antipersona Mina artesanal Mina marina Mina, excavación para socavar una fortificación Mina, unidad de peso de la antigua Babilonia Mina,… … Wikipedia Español
Mina-S — 35 Un paracaidista militar americano demuestra como desactivar una Mina S. Tipo Mina antipersonal saltarina País de origen … Wikipedia Español
mina — I {{/stl 13}}{{stl 8}}rz. ż Ia, CMc. minanie {{/stl 8}}{{stl 7}} układ rysów twarzy oddający pewien przejściowy stan uczuć, nastroju lub mówiący o czyimś charakterze, usposobieniu, nadający twarzy charakterystyczny wygląd, upodabniający daną… … Langenscheidt Polski wyjaśnień
mina — sustantivo femenino 1. Yacimiento de mineral: mina de hierro, mina de cobre. En España hay muchas minas. 2. Excavación e instalaciones para extraer y explotar los minerales: Ha habido un accidente en una mina de El Bierzo. 3. Barra de grafito en… … Diccionario Salamanca de la Lengua Española
Mina n° 0 — Studio album by Mina Released November 12, 1999 Recorded 1999 Genre Rock … Wikipedia
mina — s. m. 1. Medida agrária de gregos e romanos. 2. Peso e moeda dos gregos. ‣ Etimologia: latim mina, ae mina adj. 2 g. 1. Relativo aos minas, povo que habita uma região do Togo e do Benim. • s. 2 g. 2. Indivíduo dos minas. • s. m. 3. … … Dicionário da Língua Portuguesa
Mina Do — Mina Do … Wikipedia
mina (1) — {{hw}}{{mina (1)}{{/hw}}s. f. 1 Cunicolo sotterraneo in cui vengono fatte esplodere cariche di esplosivo. 2 Ordigno d uso militare costituito da un corpo esplosivo e da un congegno di accensione azionato con vari sistemi: mina terrestre, marina | … Enciclopedia di italiano
