-
1 liecināt
гл.1) общ. давать показания, дать показания, показать, показывать, свидетельствовать -
2 liecināt
свидетельствовать; изобличать; говорить; показать -
3 liecināt
darb.v. свидетельствовать, показыватьLKLv59▪ SinonīmiI.1. apgalvot; sniegt pierādījumus2. būt par lieciniekuII. darb.v.1. rādīt2. dot liecību3. norādīt4. nodot liecību5. noderēt par liecību6. nozīmēt7. paust; vēstītT09 -
4 liecināt
(liecinātu, liecināti, liecināta, liecinātām; liecinātāju) свидетельствовать, показывать; tas liecināta par lieliem sasniegumiem это свидетельствует о крупных достижениях -
5 liecināt kādam par labu
гл.общ. давать показания в (чью-л.) пользу, свидетельствовать в (чью-л.) пользу -
6 nepatiesi liecināt
1) общ. давать ложные показания2) юр. лжесвидетельствовать -
7 depone
liecināt -
8 attest
liecināt; apliecināt; nozvērināt; ieskaitīt karadienestā -
9 to be indicative of something
liecināt par kaut ko -
10 to bear witness
liecināt; apliecināt -
11 to make out
liecināt; dzīvot; sadzīvot; izprast; tikt skaidrībā; sastādīt; likt noprast -
12 to speak volumes for
liecināt par; pierādīt, ka -
13 свидетельствовать
v1) gener. apliecinat, liecināt2) law. liecināt (par ko, ko) (о чем)* * *dot liecību, liecināt, apliecināt; apliecināt; apskatīt, pārbaudīt -
14 testify
1) (to give evidence, especially in a law court: He agreed to testify on behalf of / against the accused man.) liecināt; dot liecību2) (to show or give evidence of; to state that (something) is so: I will testify to her kindness.) apliecināt* * *nodot liecību, liecināt; liecināt, norādīt; deklarēt -
15 говорить
v1) gener. runāt, runāt par kaut ko (о чем-л.), runāties, sacīt, vēstīt (о чем)* * *runāt; liecināt, paust, vēstīt; izsacīt, stāstīt, izteikt -
16 показать
vgener. izrādīt (parādīt), aprādīt (всё, многое), dot liecību, ierādīt, liecināt, parādīt* * *demonstrēt, nodemonstrēt, parādīt, izrādīt; notēlot, attēlot, parādīt; liecināt -
17 witness
['witnəs] 1. noun1) (a person who has seen or was present at an event etc and so has direct knowledge of it: Someone must have seen the accident but the police can find no witnesses.) [] liecinieks2) (a person who gives evidence, especially in a law court.) liecinieks3) (a person who adds his signature to a document to show that he considers another signature on the document to be genuine: You cannot sign your will without witnesses.) liecinieks2. verb1) (to see and be present at: This lady witnessed an accident at three o'clock this afternoon.) redzēt savām acīm; būt (kaut kā) lieciniekam2) (to sign one's name to show that one knows that (something) is genuine: He witnessed my signature on the new agreement.) apliecināt; apstiprināt•- bear witness* * *liecinieks; aculiecinieks; pierādījums, liecība; būt par liecinieku; būt par aculiecinieku; liecināt; noderēt par liecību, liecināt; apstiprināt -
18 изобличать
-
19 давать ложные показания
vgener. nepatiesi liecināt -
20 давать показания
vgener. liecināt, dot liecību
Страницы
- 1
- 2