-
1 стучать
v1) gener. grabināt (ko) (÷åì), grabināties, klabinpt (ko) (÷åì), klaudzināt, klaudzēt (напр., о подковах, молотке), klauvēt, pakšķēt (напр., о дождевых каплях), plīkšķēt (par lietus lāsēm) (о дождевых каплях), pukstēt (о сердце)2) colloq. klabēt, dauzīties (в дверь, в окно), grabēt* * *grabināt, klauvēt, dauzīt, klabināt, klaudzināt, dauzīties, sist; grabēt, klabēt, klaudzēt, rībēt -
2 застучать
v1) gener. iegrabēties, ieklabēties, iepukstēties (о сердце)2) colloq. ieklaudzēties3) simpl. ierībēties (par ratiem - arī)* * *ieklabēties, ieklaudzēties, sākt dauzīt, sākt dauzīties, sākt klabēt, sākt klabināt, sākt klaudzēt, sākt klaudzināt, sākt klauvēt, sākt sist, iegrabēties, sākt grabēt, ierībēties, sākt rībēt -
3 лязгать
vcolloq. blarkšķēt (par metāla priekšmetiem), žvadzināt (÷åì), žvadzēt* * *klabēt, žvadzēt, skanēt; klabināt, skandināt, žvadzināt -
4 стукать
klabināt, dauzīt, klaudzināt, sist, klauvēt; grabēt, klaudzēt, klabēt, rībēt -
5 тараторить
v1) gener. tarkšķēt (pļāpāt), klabēt, vārīties2) colloq. kladzināt (pļāpāt)* * *tarkšķēt, vārīties -
6 тарахтеть
-
7 трещать
v1) gener. klabēt (pļāpāt), sprēgāt (piem., par malku), blīkšķēt, brakšķēt, brakšķēt (напр., о ломающихся сучьях, деревьях, льде), brikšķēt, grabēt, knakšķēt, knikšķēt, krakšķēt, krikšķēt (напр., о костях а суставах), parkšķēt, sisināt, sprakšķēt, spraukšķēt, stirkšķēt (par plīstošu drēbi) (о материи - при разрыве), tirkšķēt, švirkstēt (sprakšķēt), ņirkstēt (par ledu), čirkstināt, čirkstēt2) colloq. pļerkšķēt (pļāpāt), tarkšķēt* * *brakšķēt, brākšķēt, brikšķēt, brīkšķēt, krakšķēt, parkšķēt, parkšķināt, sprakšķēt, stirkšķēt, tarkšķināt, čirkstēt, sprēgāt, tarkšķēt; žvadzināt, tarkšķēt, žvadzēt -
8 цокать
klaudzēt, klikšķēt, klabēt, klakšķēt