Перевод: со всех языков на русский

с русского на все языки

interesi

  • 1 interesi

    v. заинтересовать  ( кого; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \interesiую, \interesiуешь; прич. \interesiованный, \interesiован)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    ieinteresēt; modināt; radīt interesi
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > interesi

  • 2 interesi

    интересовать

    Эсперанто-русский словарь > interesi

  • 3 interesi

    Rus. интересовать, Lit. interesuoti, Pol. interesować, Ger. interessieren, Fre. intéresser, Ita. interessare, Lat. interesse

    Etymological dictionary of the esperanto language > interesi

  • 4 interesi

    заинтересовать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > interesi

  • 5 interesi

    vt интересовать, вызывать интерес

    Словарь корней и производных форм языка Эсперанто с переводом на русский язык > interesi

  • 6 izrādīt interesi par kaut ko

    гл.
    общ. проявлять интерес (к чему-л.)

    Latviešu-krievu vārdnīca > izrādīt interesi par kaut ko

  • 7 lasīt ar neatslābstošu interesi

    гл.

    Latviešu-krievu vārdnīca > lasīt ar neatslābstošu interesi

  • 8 modināt interesi par kaut ko

    общ. вызвать интерес (к чему-л.), пробудить интерес (к чему-л.)

    Latviešu-krievu vārdnīca > modināt interesi par kaut ko

  • 9 izrādīt interesi

    полюбопытствовать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > izrādīt interesi

  • 10 modināt interesi

    занять

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > modināt interesi

  • 11 modināt interesi par glezniecību

    развить интерес к живописи

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > modināt interesi par glezniecību

  • 12 radīt interesi

    заинтересовать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > radīt interesi

  • 13 interesēties

    darb.v. интересоваться  (кем-чем)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču s’intéresser \< latīņu
    lv Izjust interesi (par ko)
    lv Izrādīt interesi (par ko)
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    darboties līdzi; iedziļināties; izprast; piedalīties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > interesēties

  • 14 modināt

    darb.v. будить; пробудить, пробуждать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. ieinteresēt; interesi; radīt interesi
    II. darb.v.
    1. celt; traukt augšā
    2. celt; izraisīt; izrosīt; izsaukt; izveidot; noorganizēt; novest pie; radīt; sacelt; viest
    3. raisīt
    modināt uzticību
    4. radīt; sacelt
    5. atmodināt; atraisīt; izraisīt; pamodināt
    6. sakustināt; saviļņot
    7. iedvest
    8. piecelt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > modināt

  • 15 interes

    интересоваться, иметь интерес
    интерес
    vt интересовать, вызывать интерес
    интересный, вызывающий интерес

    Словарь корней и производных форм языка Эсперанто с переводом на русский язык > interes

  • 16 interese

    lietv. интерес
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv ekon.  sk. intereses
    ru интерес
    LZAlvi
    ▪ EuroTermBank termini
    Izgl, Ped, PedStr
    ru интерес
    Uzņ, Ek, Dok
    ru интepec
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - latīņu interesse ‘būt klāt, piedalīties’
    lv 1. Uz kaut ko vērsta nepiespiesta uzmanība vai zinātkāre (psihes stāvoklis vai īpašība)
    lv 2. Dsk. tas, kam pirmām kārtām veltīta kāda cilvēka uzmanība, kas pirmām kārtām nodarbina viņa domas
    kaut kā interesēs
    lv 3. Dsk. vajadzības, labums
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. sakars
    izrādīt interesi - izrādīt ziņkāri; painteresēties
    sevišķa interese lietv. - aizraušanās
    2. aizraušanās
    viņa interesējas tikai par mūziku
    3. ieinteresētība
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > interese

  • 17 painteresēties

    I.
    1.  (Rekcija: par ko;) поинтересоваться  (Рекция: чем; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \painteresētiesуюсь, \painteresētiesуешься)
    2. полюбопытствовать  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \painteresētiesую, \painteresētiesуешь)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    izrādīt interesi; izrādīt ziņkāri
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > painteresēties

  • 18 populārs

    īp.v. популярный
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču populaire \< latīņu popularis \< populus ‘tauta’
    lv 1. Plaši pazīstams, ļoti daudziem vai visiem zināms; tāds, kas izraisa plašu aprindu interesi, piesaista daudzu uzmanību
    lv 2. Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    I. īp.v.
    1. izplatīts; pazīstams; redzams; redzēts; zināms
    orķestri, kas izpilda populāru mūziku
    populārs aktieris lietv. - zvaigzne
    populārs modelis - pēdējais modes kliedziens
    2. masu-
    3. moderns
    4. sensacionāls; slavens
    II. visiem saprotams
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > populārs

  • 19 radīt

    darb.v.
    1. создавать, создать; творить;
    2. производить, произвести; порождать; породить
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv, veidot dzelzc.
    ru создать
    Sku98
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. būt par cēloni; izraisīt
    2. dot rezultātā
    II. darb.v.
    1. celt; izraisīt; izrosīt; izsaukt; izveidot; modināt; noorganizēt; novest pie; sacelt; viest
    radīt apbrīnu
    radīt apjukumu darb.v. - apmulsināt
    radīt grūtības - nepadoties
    radīt iespaidu - iespaidot
    radīt īgnumu - kaitināt; sadusmot
    radīt interesi par kaut ko
    radīt izbrīnu darb.v. - pārsteigt
    radīt koroziju - enerģiski ķerties; saēst
    radīt nekārtību - piegružot; sajaukt
    radīt nemieru - satraukt
    radīt nepatiku - neapmierināt
    radīt neskaidrību - apmulsināt
    radīt pārmaiņu - dažādot
    radīt sāpes - griezt; kost; ņemt
    radīt sastrēgumu darb.v.  -   1) sablīvēties  2) traucēt
    radīt sensāciju -   1) sacelt kņadu  2) pārsteigt; skaņas augstuma kropļojumi
    radīt teoriju
    2. attīstīt
    3. dzemdēt
    4. panākt
    5. būt saistītam
    6. izveidot; sastādīt
    radīt draudus
    7. būt par iemeslu; izraisīt
    8. veidot
    9. modināt; sacelt
    10. izsaukt; sacelt
    11. kairināt; sakairināt
    12. sagādāt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > radīt

  • 20 reklāma

    I.
    1. музейная пропаганда и реклама
    2. реклама  (Окончания: \reklāmaы)
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv muzeol.
    ru музейная пропаганда и реклама
    LMA97
    ▪ EuroTermBank termini
    SocLie, CiRa
    lv reklāma reklamēšana
    ru реклама рекламирование
    MašB, BūVP
    ru pеклама
    Ek, Fin
    ru реклама
    ĀdTekst
    ru реклама
    Uzņ, Ek, Dok
    ru peклaмa
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču réclame \< latīņu reclamare ‘skaļi saukt, izkliegt’
    lv 1. Ziņu, informācijas izplatīšana; informācijas izplatīšanas pasākumu kopums
    reklāmas aģentūra
    lv 2. Uzraksti, plakāti, radiopaziņojumi, sludinājumi, video- vai kinosižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācija, degustācija u. c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi, popularizēt (ko), lai palielinātu pieprasījumu (pēc tā) un gūtu peļņu
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. ieteikums
    gaisa reklāma lietv. - dūmu raksts gaisā
    propagandas reklāma - imidža radīšana
    reklāmas troksnis - reklāma
    2. sakāmvārds; sludinājums
    3. prospekts
    4. reklāmas troksnis
    5. reklamēšana
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > reklāma

Страницы
  • 1
  • 2

См. также в других словарях:

  • interesingas — interesìngas, a adj. (1) NdŽ įdomus: Nors jo veidas buvo negražus, tačiau visų buvo išrastas be galo ir krašto interesingu J.Balč. Nemuno tiltas – interesingiausia vieta Tilžėje rš …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • interès — tudi interés ésa m (ȅ ẹ; ẹ̑) 1. nav. mn. kar je, predstavlja komu določeno vrednoto; korist: tu se naši in njihovi interesi križajo; njuni interesi se ujemajo; družijo jih enaki, podobni, skupni interesi / za tem se skrivajo njegovi osebni… …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • krížati — am nedov. in dov. (ȋ) 1. mučiti in usmrtiti s pribijanjem, vezanjem na križ: križati upornike / bičati in križati Kristusa 2. nedov., rel. z gibom roke ali predmeta delati križ(e): križati otroke; starec se je začel pobožno križati / ekspr. kar… …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • October Palace, Kiev — Coordinates: 50°27′0″N 30°31′41″E / 50.45°N 30.52806°E / 50.45; 30.52806 …   Wikipedia

  • Adolf Bibic — Adolf Bibič (* 3. Februar 1933 in Bizeljsko, heute Teil der Gemeinde Brežice; † 1996) war ein jugoslawischer bzw. slowenischer Politikwissenschaftler. Leben Adolf Bibič studierte an der Universität Ljubljana und promovierte dort 1970. Ab 1976 war …   Deutsch Wikipedia

  • Adolf Bibič — (* 3. Februar 1933 in Bizeljsko, heute Teil der Gemeinde Brežice; † 1996) war ein jugoslawischer bzw. slowenischer Politikwissenschaftler. Leben Adolf Bibič studierte an der Universität Ljubljana und promovierte dort 1970. Ab 1976 war er… …   Deutsch Wikipedia

  • Faux-Amis En Espéranto — Faux amis Faux amis en allemand Faux amis en anglais Faux amis en espéranto Faux amis en italien Faux amis en russe Cet article très complet (mais non exhaustif) présente la liste …   Wikipédia en Français

  • Faux-amis en esperanto — Faux amis en espéranto Faux amis Faux amis en allemand Faux amis en anglais Faux amis en espéranto Faux amis en italien Faux amis en russe Cet article très complet (mais non exhaustif) présente la liste …   Wikipédia en Français

  • Faux-amis en espéranto — Faux amis Faux amis en allemand Faux amis en anglais Faux amis en espéranto Faux amis en italien Faux amis en russe Cet article très complet (mais non exhaustif) présente la liste …   Wikipédia en Français

  • Faux amis en Espéranto — Faux amis Faux amis en allemand Faux amis en anglais Faux amis en espéranto Faux amis en italien Faux amis en russe Cet article très complet (mais non exhaustif) présente la liste …   Wikipédia en Français

  • Nikša Gligo — (born 6 April 1946 in Split[1]) is a Croatian musicologist and university professor. His scientific interests include 20th century music, music terminology, the aesthetics of music and music semiology.[2] Gligo has been involved with the Music… …   Wikipedia

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»