-
1 умненький
gudrs, prātīgs -
2 мудрый
-
3 умный
-
4 учёный
adjgener. mācīts, skolots, zinātniece (сущ., о женщ.), zinātnieks (ñóù.), zinātnisks* * *izglītots, mācīts, skolots; zinātnisks; pārāk gudrs, gudrs -
5 никак не пойму
advcolloq. es netieku gudrs, kļūt es netieku gudrs -
6 ума не приложу
ncolloq. es netieku gudrs, kļūt es netieku gudrs -
7 не могразобра разобраться
netieku gudrs -
8 неглупый
diezgan gudrs -
9 неумный
ne visai gudrs, ne visai prātīgs -
10 премудрый
ļoti gudrs, pārgudrs -
11 хитроумный
smalki izdomāts, viltīgi gudrs; āķīgs, sarežģīts -
12 мудрый совет
adjgener. gudrs padoms -
13 ну и хитёр ты\!
predic.gener. (же) esi gan tu gudrs\! -
14 он действительно умный человек
prongener. viņš ir viens gudrs cilvēks -
15 он думает, что он очень умный
prongener. viņš domājas esam loti gudrs -
16 он считает себя очень умным
prongener. viņš domājas esam loti gudrs -
17 поди разбери, кто прав
interj.simpl. tiec nu gudrs kam taisnība -
18 поди узнай, кто прав
interj.simpl. tiec nu gudrs kam taisnība -
19 попробуй разберись, кто прав
vcolloq. tiec nu gudrs kam taisnība -
20 умный совет
adjgener. gudrs padoms
- 1
- 2