Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

gāzt

  • 101 elcsavar

    1. biz. (vízcsapot, gázt síby завёртывать/завернуть, закрувичать/закрутить;

    csavard el a gázt! — закрути, газ!;

    \elcsavarja a rádiót
    a) (a vételt megszünteti) — выключать/выключить;
    b) (más állomást fog) переключать/ переключить радио;
    \elcsavarja a vizet — закрутить воду;

    2. átv. (értelmét elferdíti) искажать/исказить, извращать/извратить;

    \elcsavarja az igazságot — извратить истину;

    3.

    átv. \elcsavarja vkinek a fejét — вскружить голову-кому-л.; завертеть, закрутить, влюблить (mind) кого-л.; сводить с ума кого-л.

    Magyar-orosz szótár > elcsavar

  • 102 kiirt

    1. (kipusztít) истреблять/истребить, уничтожать/уничтожить, изводить/извести, избивать/избить; (pl. az erdő vadjait) выстреливать/выстрелять; (vegyszerrel, méreggel állatot) вытравливать v. вытравлять/вытравить, травить/вытравить; (sokat, teljesen) перетравливать/перетравить; (férget, rovart) вымаривать/выморить, уморить; ( bizonyos menynyiséget) наморить; (sokat, tömegesen) поморить; (forró vízzel, pl. poloskát) вышпаривать/вышпарить;

    \kiirtja az egereket — вытравливать v. вытравлять/вытравить мышей;

    \kiirt.ja a kártékony állatokat — истреблять вредных животных; \kiirtja a patkányokat a házból — уморить всех крыс в доме; \kiirt.ja a svábbogarakat — вымаривать/выморить v. изводить тараканов;
    2. (gazt, gyomot) выпалывать/выполоть, выкорчёвывать/выкорчевать; (bizonyos menynyiséget) накорчёвывать/накорчевать;

    erdőt \kiirt — вырубить лес;

    gazt/gyomot \kiirt — выкорчёвывать/выкорчевать сорняки;
    3. (megöl) истреблять/истребить, уничтожать/уничтожить, ликвидирогать;

    \kiirt egy egész családot — истребить всю семью;

    \kiirtja az egész lakosságot — истребить v. избить всё население; \kiirtjak egymást — истребить друг друга;
    4. (eltávolít) удалить/ удалить, сводить/свести;

    szemölcsöt \kiirt — свести бородавку;

    5. átv. искоренять/искоренить; (gyökerestől, teljesen) выкорчёвывать/выкор чевать, вытравливать v. вытравлить/вытравить;

    \kiirtja a bürokráciát — искоренить бюрократизм;

    \kiirtja a kapitalizmus maradványait — выкорчёвывать/выкорчевать остатки капитализма; gyökerestől \kiirtja a bajt — искоренить зло; вырвать зло с корнем; пресечь зло в корне

    Magyar-orosz szótár > kiirt

  • 103 bliezt

    I. v.
    1. кокать
    2. ляпнуть
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    2. bizenēt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    3. blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot
    4. gāzt; smelt; vilkt; zvelt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > bliezt

  • 104 darīt

    darb.v. делать
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru ставить celtn.
    lv virzīt
    lv uzdot
    lv ierīkot
    lv uzstādīt
    lv celt
    lv rīkot
    lv likt
    lv iecelt
    lv norīkot
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv rīkoties
    ru поступить I
    MašB, BūVP
    lv rīkot
    lv veikt
    ru ставить VI
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. izpildīt; strādāt; veikt
    darīt bezgalīgu darb.v. - likvidēt laika; telpas un citus ierobežojumus
    darīt galu -   1) izbeigt  2) likvidēt
    darīt kaunu - apkaunot; atstāt kaunā; blamēt; gāzt kaunā; nedarīt godu
    darīt labu - darboties; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    darīt laimīgu - aplaimot
    darīt ļaunu -   1) kaitēt  2) darīt pāri
    darīt nemierīgu - sabangot; satraukt; saviļņot; uzbudināt; uztraut
    darīt nervozu darb.v. - uztraukt
    darīt pāri -   1) slikti apieties  2) darīt ļaunu
    darīt smagu
    darīt visu iespējamo
    darīt zināmu -   1) informēt kādu; paziņot
    darb.v.  -   2) dot ziņu; informēt; laist ziņu; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēsti laist; vēstīt; ziņot  3) atklāt
    2. dzīt nelabus jokus; nedarbus
    II. darb.v.
    1. brūvēt; darināt; dēt; gatavot; kult; liet; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerēt
    2. darināt; gatavot; locīt; taisīt; vārīt
    3. darināt; griezt; ligzdot; taisīt; vīt
    4. darināt; izgatavot; iztaisīt; pagatavot; pataisīt; uzcirst; uztaisīt
    5. izdarīties; taisīt
    6. rīkoties
    7. rīkot; veikt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > darīt

  • 105 lauzt

    darb.v.
    1. ломать;
    2. преломлять
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru корчевать celtn.
    lv raut
    lv atcelmot
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv raut
    ru коpчевать II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ārdīt; dragāt; graut; postīt; satriekt
    lauzt ceļu brikšņos lietv. - iztīrīt brikšņus
    lauzt darbus darb.v. - darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt kaulus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    lauzt kaklu - bojā iet; galu atrast; galu dabūt; galu ņemt
    lauzt kaulus darb.v. - darboties; darīt labu; gāzt darbus; iet; kopties; lauzt darbus; ņemties melnās miesās; pielikt rokas; plēsties; pušu rauties; rauties; ražot; rūķēt; strādāt; svīst; vergot
    lauzt solījumu - neturēt vārdu
    2. dedzināt; durt; gremzties; krimst; plēst pušu; sāpēt; smeldzēt; smeldzināt; smelgt; smildzēt; sūrstēt; svilināt; tvincināt; tvinkt
    3. anulēt
    4. pārkāpt
    5. raut
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > lauzt

  • 106 liet

    darb.v.
    1. лить  (жидкость);
    2. лить, выливать, отливать  (из металла)
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv arheol.
    ru лить
    Zin94
    ▪ EuroTermBank termini
    Zin, Ek, Rūp, Dz, Tēr
    lv atliet
    ru лить
    Zin, Ek, Rūp, Dz, Tēr
    lv izliet
    ru отлить
    ru лить
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. ieliet; iepildīt; pildīt; saliet; sapildīt
    II. darb.v.
    1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerēt
    atliet būvlaukumā
    bronzā izlieta statuja
    liet asaras darb.v. - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    liet formā - veidot pēc šablona
    tukšu liet - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. cirst; drāzt; gāzt; šaut; tecināt; žaut; žļāgt
    3. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    5. kausēt
    6. aplaistīt; apliet; apūdeņot; laistīt; nolaistīt
    7. izliet; uzliet
    8. izliet; izplatīt
    9. laistīt; pārlaistīt; pārliet
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > liet

  • 107 sagāzt

    ▪ Termini
    ru обвалить celtn.
    lv apmest  (piem., ar zemi)
    lv apgāzt
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv sagraut
    ru обpушить
    MašB, BūVP
    lv apgāzt
    ru обвалить I
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. apgāzt; apsviest; gāzt apkārt; nogāzt
    2. apgāzt; gāzt apkārt
    II. darb.v.
    1. iegāzt; ieguldzināt; ieliet; iepildīt; iešaut; iešļākt; iežaut; iežļāgt; saliet; sažaut
    2. nekārtīgi sakraut; pielūžņot
    3. sakraut; savelt
    4. apgāzt; nogāzt
    5. graut; izjaukt; sagraut
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sagāzt

  • 108 sist

    v.
    1. бить, ударять, хлопать
    2.  (kādu) бить, колотить
    3.  (ko) бить, колотить
    4.  (durvis) хлопать
    5.  (par pulksteni, sirdi, pulsu) бить, биться, колотиться
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru бить celtn.
    lv dzīt
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv dzīt
    ru бить
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. apstrādāt ar dūri; dauzīt
    2. plakš[ķ]ināt; plaukš[ķ]ināt; plikš[ķ]ināt; pliķēt; šļūkāt; šļūkt
    3. ar sišanu iebiedēt
    II. darb.v.
    1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; liet; meistarot; siet; taisināt; taisīt; timerēt
    trumpas sist - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas cirst; trumpot; uz dūzi sist
    uzsist akordu
    uzsist dūri galdā
    2. dzīt; miet
    3. kulināt; kult; kuļāt; ķērnēt
    4. dauzīt; drāzt; ģirnīt; plēst; plosīt; plucināt; pluinīt; plūkāt; plūkt; raustīt; raut; šķelt; virgāt
    5. dauzīties; lēkāt; lēkt; pukstēt; sisties; tukstēt
    6. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    7. šķilt
    8. apstrādāt
    9. nosist
    10. dauzīt; kaut
    11. dauzīt; velēt
    12. pātagot; pērt; šaustīt; vicot
    13. kaut; pērt
    14. mizot; samizot
    15. nodauzīt
    16. dauzīt; plēst
    17. dauzīt; plēst; sadauzīt; saplēst; sasist
    18. dauzīties; pulsēt
    19. apdullināt
    20. dauzīt; piekaut; sadauzīt
    21. padauzīt; padauzīties; pasist
    22. belzt; cirst; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt
    23. dauzīt; plēst
    24. dauzīt; sisties
    25. noplaukšķināt
    26. dragāt; triekt
    27. dauzīt; klabināt; klaudzināt; klauvēt
    28. cirst; cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sist

  • 109 šaut

    darb.v.
    1. стрелять;
    šaut kāju priekšā - давать  (ставить)подножку
    подставлять ножку;
    šaut maizi krāsnī - сажать  (ставить)хлебы в печь
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laist; laivot; līgot; pūst; rullēt; važot
    2. cirst; drāzt; gāzt; liet; tecināt; žaut; žļāgt
    3. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    4. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    5. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; vilkt; zibiņot
    6. nošaut
    7. izšaut; šaudīt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > šaut

  • 110 gáz

    * * *
    1. сущ
    газ м

    gázzal főzni — гото́вить на га́зе (на газу́)

    2. прил
    га́зовый
    * * *
    I
    fn. [\gazt, \gaza, \gazok] 1. növ. сорная трава; сорняк, бурьян;

    felveri a \gaz (pl. kertet) — глохнуть;

    a \gaz felverte/ellepte a gyepágyakat — бурьян забил газоны; \gazzal benőtt — заглохший;
    2. vál., rég. (gazember) подлец, мерзавец, (nő) мерзавка;
    II
    mn. (aljas) подлый, мошеннический, негодяйский, злодейский

    Magyar-orosz szótár > gáz

  • 111 teljes

    • целый весь
    * * *
    формы: teljesek, teljeset, teljesen
    2) весь, це́лый; по́лный (абсолютный, максимальный)

    teljes egészében — целико́м и по́лностью

    teljes erejéből — изо все́х сил

    teljes bizalom — по́лное дове́рие

    * * *
    [\teljeset, \teljesebb] 1. (hiánytalan) полный, комплектный; (nem részleges) тотальный; (plenáris) пленарный;

    \teljes egész — комплект;

    \teljes egészében — целиком и полностью; весь целиком; всецело; \teljes egészében elfogad vmely javaslatot — принять полностью какое-л. предложение; \teljes elégtételt kap — получить полное удовлетворение; \teljes ellátás — полный пансион; полное обеспечение; \teljes ellátást kap — жить на всём готовом; csill. \teljes fogyatkozás — полное затмение; \teljes fegyverzetben — в полном вооружении; rég. во всеоружии; kat. \teljes harckészültség — полная боевая готовность; \teljes harckészültségben — в полной боевой готовности; \teljes létszám — общая численность; \teljes létszámban jelen vannak — они здесь в полном составе; \teljes mozgósítás — тотальная мобилизация; vmely írásműnek \teljes szövege — полный текст какого-л. произведения; \teljes ülés — пленарное заседание; \teljessé tesz — укомплектовывать/укомплектовать; \teljessé válik — укомплектовываться/укомплектоваться; nem \teljes — неполный, некомплектный; az eddigi, nem \teljes adatok szerint — по (до сих пор поступившим) неполным данным;
    2. (menynyiség, nagyság) весь;

    \teljes összeg — вся сумма;

    \teljes súly — полновесность; \teljes súlyú — полновесный;
    3. ker. (bruttó) валовой, брутто;

    \teljes bevétel/ jövedelem — валовой доход;

    \teljes jövedelme után — по совокупности доходов; \teljes súly — вес брутто;
    4. (időtartam) целый, круглый;

    \teljes életemben — всю свою жизнь;

    egy \teljes év — круглый год; \teljes két hétig — полные две недели; \teljes három héten át — беспрерывно в течение трёх недель; egy \teljes — пар круглые сутки; tíz \teljes nap telt el — прошло целых десять дней; \teljes napi — круглосуточный; \teljes egy órája — целый час;
    5. (a legmagasabb v. legszélsőbb foka vminek) полный, весь;

    \teljes életnagyságban — в натуральную величину;

    \teljes erőből — всемерно; \teljes erejéből — изо всех сил; изо всей мочи; что есть мочи; во, всю ивановскую; \teljes erejéből közreműködik — оказать всемерное содействие; a hold \teljes fényével ragyogott — луна вовсю сийла; \teljes gázt ad — дать полный газ; \teljes gőzzel — в полную силу; \teljes hosszában — во всю длину; \teljes iramban — на всём бегу; az üzemek nem \teljes kihasználása — неполная загрузка предприйтий; a nyilvánosság \teljes kizárásával — при закрытых дверях; \teljes lélekkel — всей душой; \teljes lendülettel — с большим размахом; \teljes magasságában — во весь рост; \teljes mértékben — в полной мере; вполне; \teljes mértékben kiérdemel — вполне заслужить; \teljes mértékű — полномерный; \teljes nagyságában — во весь рост; \teljes sebesség — полный ход; sp. \teljes sebességgel — в карьер; haj. \teljes sebességgel/ gőzzel előre! — полный ход вперёд! \teljes sebességgel halad (hajó) идти полным ходом; \teljes szívéből — от всего сердца; \teljes terjedelmében — в полном объёме; \teljes üzemben van a gyár — завод работает на полную мощность; sp. \teljes vágta — карьер;
    6. (tökéletes) полный, абсолютный, совершенный;

    \teljes bizalom — полное доверие;

    \teljes biztonságban — в полной безопасности; orv. \teljes diéta — абсолютная диета; \teljes egyetértés — полное едино
    душие;

    \teljes egyetértésben él — жить в полном единомыслии;

    \teljes épségben — в полной исправности; (átv. is) \teljes értékű полноценный; a szó \teljes értelmében — в полнейшем смысле слова; \teljes érvényű — полновесный; \teljes érvényű bizonyíték/ érv — полновесный довод; \teljes figyelemmel — с большим вниманием; \teljes gyógyulás — польное излечение; \teljes kimerültség — изнурение; \teljes nyugalom — полный/абсолютный покой; \teljes odaadással dolgozik — работать запоем; \teljes pusztulás — полное разорение; \teljes rendben — в полном порядке; \teljes tisztelettel — с полным уважением; \teljes siker — полная удача; \teljes tisztelettel viseltetik vki iránt — относиться с полным уважением к кому-л.; \teljes titoktartás — полное сохранение тайны; vminek \teljes tudatában — с полным сознанием чего-л.; \teljes tudatlanság — абсолютное невежество; \teljes virágzásban — в полном цвету;
    7. (korlátozás nélküli) полный;

    \teljes egyenjogúság — полное равноправие;

    \teljes győzelem — полная победа; \teljes hatalom — всесилие; \teljes igazság — полная правда; \teljes joggal — с полным правом; \teljes jogú — полноправный; \teljes kapituláció — полная капитуляция;
    8. (egész) целый;

    megivott egy \teljes pohár vizet — выпил целый стакан воды;

    9. növ. махровый;

    \teljes szekfű — махровая гвоздика;

    \teljes virág — махровый цветок;
    10.

    \teljes tej — цельное молоко

    Magyar-orosz szótár > teljes

  • 112 turn off

    1) (to cause (water, electricity etc) to stop flowing: I've turned off the water / the electricity.) elzár (vizet, gázt stb.)
    2) (to turn (a tap, switch etc) so that something stops: I turned off the tap.) elzár
    3) (to cause (something) to stop working by switching it off: He turned off the light / the oven.) kikapcsol

    English-Hungarian dictionary > turn off

  • 113 turn on

    1) (to make water, elekctric current etc flow: He turned on the water / the gas.) megereszt (vizet), kinyit (gázt)
    2) (to turn (a tap, switch etc) so that something works: I turned on the tap.) kinyit; felgyújt
    3) (to cause (something) to work by switching it on: He turned on the radio.) bekapcsol
    4) (to attack: The dog turned on him.) nekitámad vkinek

    English-Hungarian dictionary > turn on

  • 114 ахнуть

    nodunēt, nodārdēt; [ie]belzt, [ie]gāzt, [ie]zvelt

    Русско-латышский словарь > ахнуть

  • 115 вваливать

    v
    colloq. iegāzt (bedrē u. tml.) (куда-л.)
    * * *
    gāzt [iekšā], iegāzt; klupt iekšā, velties iekšā, ieklupt, ievelties

    Русско-латышский словарь > вваливать

  • 116 вываливать

    v
    1) colloq. izgāzt
    2) simpl. apvārtīt
    * * *
    gāzt laukā, izgāzt

    Русско-латышский словарь > вываливать

  • 117 выворачивать

    lauzt laukā, [iz]lauzt; griezt laukā, izmežģīt, izgriezt; izliekt; apgriezt [apkārt], griezt uz otru pusi, apgriezt uz otru pusi, griezt apkārt; gāzt ārā, izgāzt

    Русско-латышский словарь > выворачивать

  • 118 вывёртывать

    v
    colloq. izgriezt (roku) (напр., руку; выворачивать), izgriezt (piem., spuldzi)
    * * *
    skrūvēt ārā, griezt ārā, izgriezt, izskrūvēt; gāzt ārā, lauzt ārā, izlauzt, izgāzt; griezt ārā, izmežģīt, izgriezt; apgriezt [apkārt], griezt uz otru pusi, apgriezt uz otru pusi, griezt apkārt; griezties ārā, skrūvēties laukā, izgriezties, izskrūvēties; griezties uz otru pusi, apgriezties [uz otru pusi]

    Русско-латышский словарь > вывёртывать

  • 119 выкувыркивать

    likt [iz]kūleņot, gāzt laukā, izgāzt

    Русско-латышский словарь > выкувыркивать

  • 120 выставлять

    v
    1) gener. izstādīt (piem., izstādē), uzstādīt (izvirzīt), izlikt
    2) math. izvirzīt
    * * *
    izlikt uz priekšu, izstiept uz priekšu, pastiept uz priekšu, izbīdīt, izvirzīt; izlikt [laukā], celt ārā, likt ārā, izcelt; celt ārā, ņemt ārā, izcelt, izņemt; gāzt ārā, izgāzt; aizraidīt, dzīt ārā, izraidīt, mest ārā, sviest ārā, izlikt, izdzīt, izsviest, izmest; celt galdā, likt galdā, [pa]cienāt, izpirkt, izmaksāt; [iz]vest

    Русско-латышский словарь > выставлять

Страницы

См. также в других словарях:

  • Liste der Biografien/Gaz — Biografien: A B C D E F G H I J K L M N O P Q …   Deutsch Wikipedia

  • Hungarian grammar — Hungarian language Closeup view of a Hungarian keybo …   Wikipedia

  • Drucker Prager yield criterion — Continuum mechanics …   Wikipedia

  • Bresler Pister yield criterion — The Bresler Pister yield criterion [Bresler, B. and Pister, K.S., (19858), Strength of concrete under combined stresses, ACI Journal, vol. 551, no. 9, pp. 321 345.] is a function that was originally devised to predict the strength of concrete… …   Wikipedia

  • Критерий прочности Друкера — Критерий прочности Друкера  Прагера[1]  зависящая от нагружения модель определяющая поведение или разрушение некоторых материалов под влиянием пластической деформации. Данный критерий был разработан для описания пластических деформаций… …   Википедия

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»