-
1 dārds
удар -
2 dārds
n. удар (Окончания: \dārdsа)LKLv59▪ Sinonīmilietv.1. dārdi; dārdieni; dārdoņa; rība; rībieni; rībiņš2. belziens; cirtiens; dārdiens; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
3 belziens
lietv. удар, тумакLKLv59▪ Sinonīmilietv.1. blieziens; cirtiens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; sitiens; smēliens; snājiens; spēriens; šāviens; temziens; trieciens; zvēliens2. pļauka3. dunka4. cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
4 cirtiens
lietv. ударLKLv59▪ Sinonīmilietv.1. belziens; blieziens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; sitiens; smēliens; snājiens; spēriens; šāviens; temziens; trieciens; zvēliens2. belziens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
5 dārdieni
I.1. грохотанье (Грам. инф.: только ед.; Окончания: \dārdieniя)2. раскат ( гул, напр., грома; Грам. инф.: только ед.; Окончания: \dārdieniа)LKLv59▪ SinonīmiI. lietv.1. dārdi; dārdoņa; dārds; rība; rībieni; rībiņš2. dārdi; dārdoņa; dūdoņa; grandi; grandieni; grandoņa; graudieni; grāvieni; rīboņa; rūcieni; rūkoņaII.1. dārdi; dārdoņa; grāvieni; rībieni; rīboņa; rūkoņa2. dārdēšana; dārdi; dārdoņa; ducināšana; dunēšana; dunoņa; rībēšana; rībieni; rīboņaT09 -
6 dārdiens
I.1. удар (Окончания: \dārdiensа)2. гром (сильный шум, гул; Грам. инф.: Окончания:) pārn.LKLv59▪ Sinonīmilietv.1. grāviens; rībiens2. belziens; cirtiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
7 dūriens
lietv.1. укол;2. удар;3. стежокLKLv59▪ Terminilv tekst.lv Šujamdiegu pinuma elementārais posms starp diviem adatas caurgājieniem šuveklī. Ir rokdarbu, piemēram, taisnie, slīpie, cilpveida, pārmalas dūrieni un šujmašīnu dūrieni, piemēram, slēgdūrieni, cilpdūrieni, pārmalas apdiegumdūrieni, plakanie segumdūrieniru стежёкen stitchde Nähstichde StichLZAtek▪ EuroTermBank terminiĀdTekstru стежокMašBru стежокMašB, BūVPru укол IETB▪ SinonīmiI. lietv.1. adata2. dzēliens3. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; grāviens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensII. dūriena vietaT09 -
8 grāviens
I.1. n. удар (Окончания: \grāviensа)LKLv59▪ Sinonīmilietv.1. grandiens; graudiens; grauja; spēriens2. dārdiens; rībiens3. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; sitiens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
9 rībieni
I.1. грохотанье (Грам. инф.: только ед.; Окончания: \rībieniя)2. раскат ( гул, напр., грома; Грам. инф.: только ед.; Окончания: \rībieniа)LKLv59▪ SinonīmiI. lietv. dārdi; dārdieni; dārdoņa; dārds; rība; rībiņšII.1. dārd[ien]i; dārdēšana; dārdoņa; dima; dimd[oņ]a; dimdēšana; rībēšana; rīboņa2. dārdi; dārdieni; dārdoņa; grāvieni; rīboņa; rūkoņa3. dārdēšana; dārdi; dārdieni; dārdoņa; ducināšana; dunēšana; dunoņa; rībēšana; rīboņaT09 -
10 sitiens
lietv. ударLKLv59▪ Terminiru удар celtn.lv trieciensKai98▪ EuroTermBank terminiSocLie, CiRalv sitiens pa bumburu удар по мячуSocLie, CiRalv sitiens b/bsišana paru удар поZin, Ek, Rūp, KultRelru ударъMašB, BūVPru удаp IIMežRru ударETB▪ Sinonīmilietv.1. pukstiesns; puksts; tukstsar vienu sitienusitiens ar dūri lietv. - dunkasitiens no apakšas - aperkotssitiens uz vārtiemsoda sitiens2. belziens; blieziens; cirtiens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; smēliens; snājiens; spēriens; šāviens; temziens; trieciens; zvēliens3. grūdiens4. rībiens5. pliķis; pļauka6. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; spēriens; trieciens; zvēliensT09 -
11 spēriens
I.1. ( грома; pērkona;) удар (Окончания: \spēriensа)2. пинок (Окончания: \spēriensка) sar.LKLv59▪ SinonīmiI. lietv.1. grandiens; graudiens; grauja; grāviensdabūt spērienu2. belziens; blieziens; cirtiens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; sitiens; smēliens; snājiens; šāviens; temziens; trieciens; zvēliens3. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; trieciens; zvēliensII. darb.v. stumt ar kārtiT09 -
12 trieciens
lietv. ударLKLv59▪ Terminilv, sitiens dzelzc.ru ударSku98▪ EuroTermBank terminiVidru ударMašBru ударĀdTekstru ударMašB, DzEzru ударDzEz, MašBru ударMašB, BūVPru удаp IZin, Ek, Rūp, MašBru ударъMašB, DzEzru ударZin, Ek, Rūp, BūVPru ударъDzEzru ударDzEz, MašBru ударEl, IT, Komru ударDzEz, Ķīmru ударETB▪ Sinonīmilietv.1. belziens; blieziens; cirtiens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; sitiens; smēliens; snājiens; spēriens; šāviens; temziens; zvēlienselektriskās strāvas trieciensizturēt galveno triecienutrieciena iedarbība2. grūdiens3. sagrāve4. barga kritika; uzbrukumsieņemt triecienāsaņemt triecienu5. satricinājums6. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; zvēliensT09 -
13 zvēliens
n. удар (Окончания: \zvēliensа)LKLv59▪ Sinonīmilietv.1. belziens; blieziens; cirtiens; drāziens; gāziens; krāviens; mējiens; mērciens; metiens; sitiens; smēliens; snājiens; spēriens; šāviens; temziens; trieciens2. belziens; cirtiens; dārdiens; dārds; dūriens; grāviens; sitiens; spēriens; trieciensT09
См. также в других словарях:
Dard people — The Dards (Devanagari: दारद, Perso Arabic: دارد) are a group of people defined by linguistic similarities, and not common ethnicity, predominantly found in Eastern Afghanistan, in the Indian State of Jammu and Kashmir and in the Northern Areas… … Wikipedia
DARD — XW JA M 稜R (1721 1785) Poète et musicien, Khwaja Mir, dont le pseudonyme Dard signifie douleur, appartenait à une famille de mystiques. Il passa sa vie dans la retraite sans quitter Delhi, en dépit du sac et des massacres qui s’y produisirent de… … Encyclopédie Universelle
foudre — 1. foudre [ fudr ] n. f. et m. • 1080; lat. fulgur « éclair » 1 ♦ Décharge électrique qui se produit par temps d orage entre deux nuages ou entre un nuage et le sol, avec une lumière et une détonation (⇒ éclair, tonnerre). La foudre éclate, tombe … Encyclopédie Universelle
dard — (dar ; le d ne se prononce jamais et ne se lie pas : un dar aigu ; au pluriel, l s ne se lie pas : des dar aigus ; cependant plusieurs font la liaison : des dar z aigus) s. m. 1° Sorte d arme qui est un bâton garni d une pointe de fer et se… … Dictionnaire de la Langue Française d'Émile Littré
Ladakh — region … Wikipedia
Dardistan — (Perso Arabic: داردستان) is a term coined by Gottlieb William Leitner for the northern Pakistan, and Kashmir in India and parts of north eastern Afghanistan. It is inhabited by Dards speaking Dardic languages. Historical Origin Herodotus (III.… … Wikipedia
Audio Home Recording Act — Infobox U.S. legislation name=Audio Home Recording Act fullname= To amend title 17, United States Code, to implement a royalty payment system and a serial copy management system for digital audio recording, to prohibit certain copyright… … Wikipedia
Jubei Kakei — est un personnage issu du manga GetBackers. Il est le descendant de la lignée des Kakei, acupuncteurs de très grand talent et est, à ce titre, destiné à devenir le médecin de Kazuki Fucho in, la lignée des Fucho In et celle des Kakei étant liées… … Wikipédia en Français
Manticore — Pour les articles homonymes, voir Manticore (homonymie). Gravure ancienne d une Manticore La manticore est une créature légendaire issue de la mythologie perse, dont la première description fut rapportée … Wikipédia en Français
Plumbata — La plumbata fut une arme de jet utilisée par les légionnaires romains du Bas Empire. Histoire Il semble que cette arme citée par Modestus dans un ouvrage dédié à l empereur Tacite (275 276)[1] entra en fonction durant le troisième siècle de l ère … Wikipédia en Français
Spider-Man — Cet article concerne le personnage de fiction. Pour les autres significations, voir Spider Man (homonymie). Spider Man Personnage de fiction … Wikipédia en Français