-
1 ausi
-
2 dot pa ausi
гл.прост. давать по уху, дать по уху -
3 dzīvo kā dieva ausī
прил. -
4 dzīvot kā dieva ausī
гл. -
5 iekliegt ausī
общ. крикнуть в ухо -
6 ielikt pa ausi
гл.прост. дать в ухо -
7 ievilkt kādam pa ausi
прост. дать в ухо (кому-л.) -
8 iešaut pa ausi
прост. дать в ухо -
9 iečukstēt ausī
гл.общ. шепнуть на ухо -
10 kraut pa ausi
гл.прост. дать в ухо -
11 kā dieva ausī
сущ.разг. как у Христа за пазухой -
12 no jūsu mutes dieva ausī
разг. ваши бы речи да богу в уши, вашими бы устами да мед пить -
13 no tavas mutes dieva ausī
-
14 pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā
сущ.разг. в одно ухо вошло, в другое вышло -
15 sadot pa ausi
гл.прост. надавать затрещин -
16 vilkt kādam pa ausi
гл.общ. двинуть (кого-л.) в ухо -
17 viņš neceļ ne ausi
разг. он и в ус не дует, он и ухом не ведёт -
18 ar vienu ausi
одноухий -
19 sapliķēt
(Rekcija: ko;) v. отшлёпать ( надавать шлепков кому-л.; кого-л.; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \sapliķētю, \sapliķētешь; прич. \sapliķētнный, \sapliķētн) sar.LKLv59▪ Sinonīmiiekļaustīt pa ausi; izpliķēt; izpļaukāt; sadot pa ausi; sapļaukāt; sažaut pa ausiT09 -
20 cirst
darb.v. рубитьLKLv59▪ Terminilv arheol.ru рубитьen to fellen to cutde hauenZin94▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv rīkoties ar cirvi ar kādu rīkuru оpудовать топоpомMašB, BūVPlv kapātru pубить IMašB, BūVPlv celtlv cirst novecirst; kapātru pубить стpоитьETB▪ SinonīmiI.1. pātagot; pērt; pīckāt; plītēt; slānīt2. kapāt; šad tad pacirst; šad tad pakapāt3. rīkoties ar cirviII. darb.v.1. būvēt; celt; taisītcirst pļauku - kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; spert pļauku; šķilt pļaukucirst pretī darb.v. - dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī; turēties pretīcirst pušu - sacirst; šķelt [pušu]trumpas cirst - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas sist; trumpot; uz dūzi sist2. gāzt; laist; līst; skaldīt3. dzelt; grauzt; kost; plēst; riet4. drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt5. līst; rāt6. birdelēt; birdināt; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. bliezt; blīkšķināt; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot9. cirpt10. pļaut11. būt asam; durt12. belzt; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt13. iecirst pliķi; iepliķēt; iepļaukāt; iesist; uzcirst; uzšaut14. cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt; sist15. belzt; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09
См. также в других словарях:
Le roy remercie ses loyal subjects, accept leur benevolence, et ausi le vent — The king thanks his loyal subjects, accepts their benevolence, and wills it to be so. The formal expression of the king s assent to a bill of supply after it had passed both houses of parliament and had been presented to him for his approval. See … Ballentine's law dictionary
ausis — ausìs sf. (4) 1. girdėjimo organas: Išorinė, išvidinė, vidurinė ausis P.Aviž. Ausiẽs grybas (grybelis Gs) Rm. Ausies kraštelis, spenelis, kramslys B. Ausų žiedas B. Ausių rakštelis (krapštukas) SD387. Man ausìs spengia K. Viena ausis užkrito,… … Dictionary of the Lithuanian Language
ausinė — ausìnė sf. (2) 1. NS1037, Gs kepurė su ausimis, kuri pridengia ausis: Kur mano ausìnė, nėkur negaliu rasti Užv. Užsidėk ausìnę, važiuodamas į mišką, matai, šalta Vb. Be ausìnės ir nosies laukan nekišk Krns. 2. šiltas apmautas, maunamas per… … Dictionary of the Lithuanian Language
ausiniai — ausìniai sm. pl. (2), aũsiniai (1) žr. ausinės: 1. Tokiam šaltė[je] ausìniai da nereikalingi Gr. Užsidėk ausiniùs, kad ausų nenušaltum Ig. 2. Bržr, Kal, Slv, Lp Nebyra nė kiek ausìnių, matyt, užsikimšo [arpos] ausis Gs. Susemk šituos… … Dictionary of the Lithuanian Language
ausinis — ausi̇̀nis, ausi̇̀nė bdv. Ausi̇̀nė kepùrė … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
ausinė — ausi̇̀nis, ausi̇̀nė bdv. Ausi̇̀nė kepùrė … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
ausingas — ausìngas, a adj. (1) kuris gerų ausų, ausylas: Kurs, toli stovėdamas, viską išgirsta, tas ausìngas J. Girdi kaip ausingas Ktk. ^ Laukas akingas, krūmas ausìngas Skd … Dictionary of the Lithuanian Language
aušimas — auši̇̀mas dkt. Núotrauka nuostabi̇̀ – ródos, ei̇̃k, bri̇̀sk į rýto auši̇̀mą, į pi̇evų žydėjimą! … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
ausinės — ausìnės sf. pl. (2), aũsinės (1) 1. ausų apdangalas nuo šalčio: Užsidėk ausinès, kad ausų nenušaltai Nmn. Užsidėk ausinès, grįši be ausų! Klvr. 2. žr. ausenos: Aũsines susemk ir duok arkliam Skr. 3. Nmn radijo klausikliai: Koks tavo radijas… … Dictionary of the Lithuanian Language
ausinė — ausi̇̀nė dkt. Su ausinè aũsys nešą̃la … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
ausinės — ausi̇̀nės dkt. Klausýtis mùzikos per ausinès … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
