-
1 atvest
гл.общ. остывать, остыть, охладиться, охлаждаться, (braukšus) привезти, (braukšus) привозить, (kājām) привести, (kājām) приводить -
2 atvest
свозить; привезти; привозить; приводить; привести; затащить; вывозить -
3 atvēst
охладиться; охладеть; выстыть; выстудиться; остыть; охладеть; охладиться -
4 atvest
darb.v.1. производить, привезти;2. приводить, привестиLKLv59▪ SinonīmiI. izvest; vest līdziII. darb.v.1. atgādāt; atraut; atšķūrēt; atšķūtēt; attransportēt; atvizināt; pievest2. pārvest; pievest3. atnest; piegādātT09 -
5 atvest
(atvedu, atved, atvedu, atvedīšu, atvezdams)1. привозить, привезти, а. malku привезти дрова -
6 atvēst
(atvēstvestu, atvēstvesti atvēstvesu) остыть, охладиться -
7 atvest ar vienu vedumu
гл.общ. привезти за один раз -
8 atvest [sev līdzi]
вывезти -
9 aizvest [un atvest]
свозить; сводить -
10 to collect a child from school
atvest bērnu no skolas -
11 to fetch a doctor
atvest ārstu -
12 atdzist
darb.v. стынуть, стыть; остывать, остытьLKLv59▪ SinonīmiI.1. atvēst; kļūt auksts2. atvēst; kļūt auksts; kļūt vēssII. darb.v.1. atgarēties; atšauties; atvēst; izdzist; izvēst; skrieties2. sasalt3. atvēst; izdzist; izvēst; kļūt auksts4. atdzesēties; atdzisināties; atvēsināties; atvēst5. dzist6. padzistT09 -
13 охладиться
v1) gener. atvest2) colloq. atvēsināties* * *atdzesēties, atdzisināties, atvēsināties, atvēst, atdzist; kļūt auksts, atvēst, atdzist -
14 остыть
-
15 охладеть
vgener. atsalt (no kā, pret ko) (к кому-чему)* * *kļūt auksts, kļūt vēss, atdzist, atvēst; atsalt, kļūt vienaldzīgs, kļūt vēss, atvēst -
16 привезти
-
17 привести
v1) gener. novest (līdz kādai vietai), (kЌjЌm) pārvest (mājās) (домой), reducēt, atvest (kājām), minēt (piemērus u. tml.) (примеры и т.п.)2) colloq. savest (kājām) (многих)* * *novest, pievest, atvest, pārvest, aizvest; novest; citēt, minēt -
18 приводить
v1) gener. novest (līdz kādai vietai), (kЌjЌm) pārvest (mājās) (домой), reducēt, atvest (kājām), minēt (piemērus u. tml.) (примеры и т.п.)2) colloq. savest (kājām) (многих)* * *novest, vest šurp, atvest, vest, pārvest, aizvest, pievest; novest, vest -
19 привозить
-
20 свозить
v1) colloq. savest (ar kādu transporta līdzekli)2) liter. novest (braukšus)* * *atvest, vest klāt, vest kopā, vest šurp, vest projām, savest, pievest, aizvest; aizvest [un atvest]; novest [lejā, lejup, zemē], vest lejā; aizvest [projām], vest projām; nobraukt, noraut, novilkt
См. также в других словарях:
atavėsa — atãvėsa sf. (1) saulės ar ugnies nekepinama, vėsi vieta, pavėsis: Einu atãvėson – noriu atvėst Dglš. Išnešk duoną atãvėson, karštos negali valgyt Dglš. Idant pagadintame savo prigimime dėl deginimo atavėsą turėtų PK233 … Dictionary of the Lithuanian Language
atvesti — atvèsti, àtveda, àtvedė K, NdŽ, KŽ; SD309, H185, R, R200, MŽ, MŽ265, D.Pošk, Sut, M, Š 1. tr. Ker padėti kartu ateiti: Atàvedė iš pirtes, an rytojo ir pamirė Aps. Bobos apkėtę [senuką], atàveda siuntinio, ir jau niekas jo nemato Slk. Tai… … Dictionary of the Lithuanian Language
drąsas — drąsas, a adj. 1. žr. drąsus 2: Drąsa kalba N. 2. žr. drąsus 3: Moka juos atvest ant kelio drąso ir ant kelio teisybės MP56 … Dictionary of the Lithuanian Language
išvanoti — tr. 1. J.Jabl, M, Rtr, KŽ, DŽ1 išperti su vanta: Išvanok mane seną (pirtyje) Š. Lipkit, vaikai, katras noriat ant plautų – išvanosiu Paį. Pirtį kūrinai, [v]antą šutinai, Nausėdžių bobutes išvanojai NS663. ^ Neik su velniu pirtin – be [v]antos… … Dictionary of the Lithuanian Language
nauda — 1 naudà sf. (3), (4) Grž, nauda (1) Skp 1. turtas: Jis turia daug naudõs J. Naudõs buvo pilnas gyvenimas Krš. Kiek čia pas tave naudõs besą! Als. Kits į naudą nesteiga (nešykštus) Lk. Naudõs galo neapmato Kltn. Neša naudą į butą Rsn. Tokia… … Dictionary of the Lithuanian Language
nusiųsti — nusių̃sti, nusiuñčia, nùsiuntė tr. K, Rtr, DŽ1; SD217,203, KlC104, H153, Q558, R420, Sut, M 1. paliepti nueiti, nuvykti: Nusiųstas SD279. Nusiunčiu pas ką R64. Nusių̃sti daktaro NdŽ. Jis nùsiuntė piršlius pas tą karalaitę NdŽ. O mane gig pas… … Dictionary of the Lithuanian Language
paniekinimas — paniẽkinimas sm. (1) KII307; SD266 1. → paniekinti 1: Jis su didžiausiu paniekinimu žiūrėjo į mane, daug mažesnį už save J.Balč. Nieko nėr vargesnio, kaip trokštantį lobio atvest paniekinimop naudos DP512. Gana bus paniekinimo ir rūstybės ChEst1 … Dictionary of the Lithuanian Language
pas — pàs praep. su acc. (tarmėse ir su gen., o retais atvejais ir su dat. bei instr.) 1. žymint asmenį, kartais ir šiaip gyvą padarą kaip vietą, aplinką, kurioje vyksta veiksmas, pasireiškia būsena: Buvau pàs seserį Ėr. Aš pas savo motinėlę kaip… … Dictionary of the Lithuanian Language
pauostyti — tr. Š, Rtr, KŽ; Sut, N, M, L, LL173 1. NdŽ, Lt, Antr, Sb, Jnš, KlvrŽ, Žeml truputį uostant įtraukti kieno kvapą, pakvėpinti: Pauostyk, ar tiks kvapas J. Šuva pirma pauosto, o tada ėma LzŽ. Šuo pauosto pauosto i prapulna LKT117(Žlp). Ta karvė… … Dictionary of the Lithuanian Language
priesienis — sm. (1) [K], Šln, Žg; M, priesienỹs (3a) Švnč, Slk, prysienis [K] (ž.) (1) 1. priemenė, prieangis: Įvedusi į namuko priesienį, pabeldė į duris dešinėj Pt. Subėgę iš lauko ir iš vidaus išėję žmonės suklaupė eile priesienyje Žem. Ans išėjo… … Dictionary of the Lithuanian Language
prišutinti — prišùtinti Rtr 1. tr. I, NdŽ, KŽ, Pn, Btrm, Užg, Pns daug privirti, pritroškinti: Marikė prišùtino roputikių kiaulėms Kv. Bulbų prišùtino, an stalo pripylė Asv. Kviečių prišùtina [krosnyje], prigrūda su miešimu ir valgo Adm. Liepė savo pačiai … Dictionary of the Lithuanian Language