-
1 откреститься
atkratīties -
2 отбрыкиваться
atkratīties, kratīties vaļā -
3 отъюлить
atkratīties, izlocīties, tikt vaļā -
4 отвязаться
v1) gener. atraisīties (no saites), neraisīties2) colloq. atkratīties, atstāties* * *atsieties, atraisīties; likties mierā, atstāties; atkratīties, tikt vaļā -
5 отделаться
vcolloq. atkratīties, dabūt nost no kakla (kādu, kaut ko) (от кого-л., чего-л.), kratīties vaļā (от кого-чего)* * *atbrīvoties, tikt vaļā, atkratīties; tikt cauri -
6 отделываться
-
7 отбояриваться
-
8 отвязываться
v1) gener. atraisīties (no saites), neraisīties2) colloq. atkratīties, atstāties* * *atraisīties, sieties vaļā, atsieties, raisīties vaļā -
9 открещиваться
taisīties nost, kratīties nost, atkratīties -
10 открутиться
attīties; atskrūvēties, atgriezties; atkratīties, izgrozīties, izlocīties -
11 откручиваться
tīties vaļā, attīties; griezties vaļā, skrūvēties vaļā, atskrūvēties, atgriezties; kratīties nost, kratīties vaļā, atkratīties, izgrozīties, izlocīties -
12 отмахиваться
vgener. atgaiņāties, gainīties, gaiņāties* * *atgainīties, atgaiņāties, gainīties, gaiņāt nost no sevis, gaiņāties; atmest ar roku, neņemt vērā, atkratīties -
13 отъюливать
izlocīties, kratīties vaļā, atkratīties -
14 сбывать
atrast noietu, pārdot, realizēt; kristies, plakt; aizdabūt projām, dabūt projām, kratīties vaļā, atkratīties, tikt vaļā -
15 сбыть
realizēt, atrast noietu, pārdot; nokristies, plakt; aizdabūt [projām], tikt vaļā, atkratīties -
16 отбояриться
vcolloq. atkratīties