-
1 to cause offence
apvainot -
2 criminate
apvainot, inkriminēt; nopelt, nosodīt -
3 recriminate
apvainot citam citu, atbildēt ar apvainojumu -
4 to tax somebody with fraud
apvainot kādu krāpšanā -
5 affront
1. noun(an insult, usually one made in public: His remarks were obviously intended as an affront to her.) (publisks) apvainojums2. verb(to insult or offend: We were affronted by the offhand way in which they treated us.) (publiski) apvainot* * *apvainojums; publisks apvainojums; aizvainots, droši stāties pretī; publiski apvainot; apvainot -
6 оскорбить
-
7 abuse
1. [ə'bju:z] verb1) (to use wrongly, usually with harmful results: She abused her privileges by taking too long a holiday.) ļaunprātīgi izmantot2) (to insult or speak roughly to: She abused the servants.) apvainot; zākāt2. [ə'bju:s] noun1) (insulting language: He shouted abuse at her.) apvainojums; lamas2) (the wrong use of something: This toy has been subjected to a lot of abuse.) nepareiza lietošana, ekspluatēšana•- abusive- abusively
- abusiveness* * *ļaunprātīga izmantošana; izkropļošana, sagrozīšana; zākāšana, lamas, apvainojums; nepareiza ekspluatācija; ļaunprātīgi izmantot; sagrozīt, izkropļot; lamāt, apvainot, zākāt; nepareizi ekspluatēt -
8 incriminate
[in'krimineit]((of evidence) to show the involvement of (someone) in a crime etc.) inkriminēt, apvainot (noziegumā)- incrimination* * *apvainot, inkriminēt; saskatīt iemeslu, uzskatīt par iemeslu -
9 insult
1. verb(to treat (a person) rudely or contemptuously: He insulted her by telling her she was not only ugly but stupid too.) apvainot; aizvainot2. noun((a) comment or action that insults: She took it as an insult that he did not shake hands with her.) apvainojums; aizvainojums* * *apvainojums, aizvainojums; asinsizplūdums, insults; aizvainot, apvainot -
10 offend
[ə'fend] 1. verb1) (to make feel upset or angry: If you don't go to her party she will be offended; His criticism offended her.) aizvainot; aizskart; apvainot2) (to be unpleasant or disagreeable: Cigarette smoke offends me.) kaitināt•- offence- offender
- offensive 2. noun(an attack: They launched an offensive against the invading army.) uzbrukums- offensiveness
- be on the offensive
- take offence* * *pārkāpt; aizvainot, apvainot; aizskart, kaitināt -
11 outrage
1. noun(a wicked act, especially of great violence: the outrages committed by the soldiers; The decision to close the road is a public outrage.) smags pārkāpums; vardarbība2. verb(to hurt, shock or insult: She was outraged by his behaviour.) rupji apvainot; lietot vardarbību- outrageously
- outrageousness* * *smags pārkāpums; varmācība, vardarbība; rupjš apvainojums; izdarīt smagu pārkāpumu; lietot vardarbību; rupji apvainot -
12 заушить
iepliķēt, pliķi, iepļaukāt, iecirst; apvainot, noķengāt -
13 обвинить
-
14 обидеть
-
15 обижать
v* * *nodarīt pārestību, pāri darīt -
16 оговорить
v1) gener. iepriekš vienoties (договориться заранее), iepriekš norunāt, atrunāt (nepareizu ierakstu, labojumu - dokumentos, grāmatvedības grāmatās)* * *nepatiesi apvainot, apmelot, aprunāt, celt neslavu; iepriekš vie-noties, [iepriekš] norunāt; paskaidrot -
17 разобидеть
stipri aizvainot, stipri nodarīt pāri, nodarīt lielu pārestību, stipri apvainot -
18 разобижать
darīt lielu pārestību, nodarīt lielu pārestību, stipri apvainot, stipri darīt pāri, stipri aizvainot, stipri nodarīt pāri -
19 нанести оскорбление
-
20 наносить оскорбление
Страницы
- 1
- 2