-
1 приостановиться
apstāties -
2 to come to a halt
apstāties -
3 to come to a stand
apstāties -
4 to come to a stop
apstāties -
5 to stand still
apstāties -
6 to stop off
apstāties -
7 to stop over
apstāties -
8 застопориться
apstāties; sastrēgt -
9 стопориться
apstāties; neiet uz priekšu, kavēties -
10 to stop off in front of a shop
apstāties veikala priekšā -
11 остановиться
v1) gener. pieturēt (apstāties), stāt (apstāties), apmesties (kad atbraucis, ieradies kaut kur)2) colloq. piemesties (apmesties), apstāties* * *apstāties; apmesties; pakavēties -
12 останавливаться
v1) gener. pieturēt (apstāties), stāt (apstāties), apmesties (kad atbraucis, ieradies kaut kur)2) colloq. piemesties (apmesties), apstāties -
13 halt
[ho:lt] 1. verb(to (cause to) stop walking, marching, running etc: The driver halted the train; The train halted at the signals.) apstādināt; apstāties2. noun1) (a complete stop: the train came to a halt.) apstāties2) (a short stop (on a march etc).) apstāšanās3) (a small railway station.) piestātne; pietura•- call a halt to- call a halt* * *apstāšanās; pietura, piestātne; apstāties; šaubīties, svārstīties; stomīties; apstādināt; klibot; stāt! -
14 встать
v1) gener. nostāļ ties, celties (kājās - arī), pacelties (uz pirkstgaliem) (на цыпочки), piecelties, sacelties (обычно о многих, о многом), sacelties kājās (на ноги), uzcelties, uzstieties2) colloq. apstāties* * *piecelties kājās, uzcelties, piecelties; iesākties, sacelties; celties; uzstāties, nostāties, uzkāpt; uzlēkt; ievietoties, novietoties, ieiet; pacelties, rasties; apstāties; aizsalt; stāties -
15 стать
1. n1) gener. piestāties (nostāties), aizstāties (kam priekšā, aiz kā) (перед кем-чем, за кем-чем), nostāļ ties, samesties, sastāties (кругом; в ряд)2) colloq. apstāties (par mehānismu, vilcienu u. tml. - arī)2. vgener. kļūt, tapt* * *stāvs, augums; atsevišķa ķermeņa daļa; stāties, nostāties; sākt; apstāties; kļūt, tapt; notikt; pietikt; maksāt, izmaksāt -
16 stall
I [sto:l] noun1) (a compartment in a cowshed etc: cattle stalls.) steliņģis2) (a small shop or a counter or table on which goods are displayed for sale: He bought a newspaper at the bookstall on the station; traders' stalls.) stends; kiosks•- stallsII 1. [sto:l] verb1) ((of a car etc or its engine) to stop suddenly through lack of power, braking too quickly etc: The car stalled when I was halfway up the hill.) (par dzinēju) apstāties; iestrēgt; noslāpt2) ((of an aircraft) to lose speed while flying and so go out of control: The plane stalled just after take-off and crashed on to the runway.) (par lidmašīnu) zaudēt ātrumu3) (to cause (a car etc, or aircraft) to do this: Use the brake gently or you'll stall the engine.) apstādināt2. noun(a dangerous loss of flying speed in an aircraft, causing it to drop: The plane went into a stall.) ātruma zaudēšanaIII [sto:l] verb(to avoid making a definite decision in order to give oneself more time.) vilcināties; izvairīties* * *steliņģis; stends, kiosks; kabīne; vieta parterā; vieta altāra telpā; kanoniķa amats; stāvvieta; gumijas pirksts; ogļu cirtne; ātruma zaudēšana; izvairīšanās; novietot steliņģī; iestigt; apstādināt; apstāties; izvairīties; zaudēt ātrumu -
17 stop
[stop] 1. past tense, past participle - stopped; verb1) (to (make something) cease moving, or come to rest, a halt etc: He stopped the car and got out; This train does not stop at Birmingham; He stopped to look at the map; He signalled with his hand to stop the bus.) apstāties; apturēt2) (to prevent from doing something: We must stop him (from) going; I was going to say something rude but stopped myself just in time.) aizkavēt; atturēt3) (to discontinue or cease eg doing something: That woman just can't stop talking; The rain has stopped; It has stopped raining.) pārstāt4) (to block or close: He stopped his ears with his hands when she started to shout at him.) bloķēt; nosprostot; aizbāzt5) (to close (a hole, eg on a flute) or press down (a string on a violin etc) in order to play a particular note.) nospiest (vārstuli); piespiest (stīgu)6) (to stay: Will you be stopping long at the hotel?) apmesties; uzturēties2. noun1) (an act of stopping or state of being stopped: We made only two stops on our journey; Work came to a stop for the day.) apstāšanās; beigas2) (a place for eg a bus to stop: a bus stop.) pietura; pieturvieta3) (in punctuation, a full stop: Put a stop at the end of the sentence.) punkts4) (a device on a flute etc for covering the holes in order to vary the pitch, or knobs for bringing certain pipes into use on an organ.) vārstulis; reģistrs5) (a device, eg a wedge etc, for stopping the movement of something, or for keeping it in a fixed position: a door-stop.) ķīlis; atturis; aizturis•- stoppage- stopper
- stopping
- stopcock
- stopgap
- stopwatch
- put a stop to
- stop at nothing
- stop dead
- stop off
- stop over
- stop up* * *apstāšanās; apturēšana; pietura; pauze, pārtraukums; pieturzīme; runas veids; vārstulis; reģistrs; eksplozīvais līdzskanis; aizturis; diafragma; apstādināt; apstāties; ciemoties; atturēt, aizturēt -
18 замяться
vcolloq. sastomīties* * *palikt stāvam, apstāties; apmulst, samulst, apjukt; sākt stomīties, sastomīties -
19 застопорить
nobremzēt, apturēt; palēnināt gaitu, apstāties; nobremzēt, aizkavēt, aizturēt -
20 отказать
vgener. atteikt (noraidīt), noraidīt (ko) (atteikt) (в чем)* * *novēlēt; lūgumu, noraidīt, atteikt; atbrīvot, atlaist; apstāties
Страницы
