-
1 akreditēšanās
сущ.дип. аккредитование, вручение верительных грамот -
2 akreditēšanas
аккредитивный -
3 akreditēšanās
аккредитивный -
4 akreditēšanas
a. аккредитивный (Окончания: \akreditēšanasая, \akreditēšanasое)LKLv59 -
5 akreditēšanās
a. аккредитивный (Окончания: \akreditēšanāsая, \akreditēšanāsое)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču accréditer ‘akreditēt’lv Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditrācijas rakstu (vēstuli) — dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvarasJum99 -
6 akreditēšanās raksta iesniegšana
сущ. -
7 akreditēšanās raksts
сущ.общ. верительная грамота -
8 akreditēšanās raksts
аккредитив -
9 iesniegt akreditēšanās rakstu
гл. -
10 аккредитивный
akreditēšanas, akreditēšanās, akreditīva, akreditīvu -
11 credential
akreditēšanās raksts; mandāts, pilnvara; diploms -
12 вручение верительных грамот
ndiplom. akreditēšanās, akreditēšanās raksta iesniegšana -
13 аккредитив
-
14 аккредитование
ndiplom. akreditēšanās -
15 верительная грамота
adjgener. akreditēšanās raksts -
16 вручить верительные грамоты
vdiplom. akreditēties, iesniegt akreditēšanās rakstu -
17 akreditīvs
▪ Terminilv ekon.ru аккредитивru письмо аккредитивноеde Akkreditivde KreditbriefLZAlvi▪ EuroTermBank terminiEk, Finru аккредитивZin, Ek, Rūp, Ekru аккредитивъMežRru аккредитивUzņ, Ek, Dokru aккpeдитивru пиcьмo aккpeдитивнoeETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Akkreditiv \< franču \< latīņulv Naudas dokuments, kurā viena kredītiestāde (piem., banka) uzdod citai kredītiestādei izmaksāt tajā norādīto summuJum99▪ SinonīmiI. lietv.1. kredīts2. kredītvēstuleII. akreditēšanās rakstsT09