(tenkotājs)

общ. сплетник

сплетник; баламут; пересказчик; наушник; пересудчик; болтун; сплетня

 сплетник

lietv. лукошко, корзинка

ru поддон celtn.

lv paliktnis

lv apmale

lv pēda

MašB, BūVP

ru поддон II

1. bundulis; ciba

tenku vācele lietv.  -   1) balamute; buldurmēle; čaba; čabiņa; čaukstene; čaukstiene; čauksture; čavata; dižmutis; garmēlis; garvalodis; grabeklis; grabētājs; grabiķis; grabis; grābšķis; gvelzis; klabata; klabeklis; klabiķis; klabis; klaču bāba; klaču pastala; klamsts; larkšķis; lielmutis; mēles kūlējs; mēlgalis; mēlnesis; melsis; melsonis; melša; mīstīkla; muldeklis; muldonis; muldoņa; mutainis; niekabīlis; niekgrabis; niekkalbis; niekrunis; nieku grābslis; nieku pere; nieku tarba; niekvalodis; pasaku Dārta; pasaku kule; pasaku maiss; penteris; pļāpa; pļāpātājs; pļāpene; pļera; pļerkšķis; pļerza; salašņu Dārta; salašņu vērpele; skrejmēlīte; šķiltava; švīkstētājs; tarkšķinātājs; tarkšķis; tenku kule; tērzele; tukšgrabis; tukšvalodis; valodnese; vankšķis; vārdu klaudzinātājs; vāreklis; vāvulis; vēja dūda; vēja kokle; virkšķis; žagata  2) klaču bāba; mēlnesis; salašņu Dārta; salašņu vērpele; tenkotājs; tenku grābiķis; valodnese  3) baumu izplatītāja; tenkotāja  4) tenkotājs  5) pļāpu kule  6) mēlnesis; tenkotājs; tenku kule; tenku iznēsātājs  7) baumu izplatītājs; tenkotājs

2. groziņš; grozs; kurvis; kurvītis

разг. болтун пустомеля, (tenkotājs) сплетник

1. n. оговорщик  (Грам. инф.: Окончания: \aprunātājsа) novec., прост.

1. tenkotājs; ziņu pienesējs

2. apmelotājs; neslavas cēlājs