-
41 papētīt
гл.общ. (ko)(kādu jautājumu, materiālus) поближе ознакомиться (с чем-л.), (ko)(pastudēt) поштудировать (что) -
42 strīdīgs
1) общ. (par jautājumu) спорный2) разг. (par cilvēku) любящий спорить, вздорный, сварливый -
43 FAQ
▪ Terminien Frequently Asked Questions, en inf.lv saraksts Bieži uzdodamie jautājumilv saraksts FAQlv Kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts. Šajā sarakstā ir arī atbildes uz jautājumiem, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, piem., kā tīkls USENET, kuru var izmantot tīkla Internet lietotājiru часто задаваемые вопросыLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv saraksts Bieži uzdodamie jautājumilv saraksts FAQru часто задаваемые вопросыETB -
44 akuzatīvs
lietv. винительный падежLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiHumru винительный падежru аккузативETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu (casus) accusativus. lingv.lv lingv. Lietvārdu un vietniekvārdu locījuma forma, tiešā papildinātāja locījums, kas atbild uz jautājumu “ko?”Jum99 -
45 anketaptauja
▪ Terminilv ped.lv Ziņu (informācijas) iegūšanas un pētījumu metode, kurā informācijas iegūšanas līdzeklis ir anketa. Anketaptauju var veikt gan individuāli, gan grupā, gan klātienē, gan neklātienē. Ar šo metodi īsā laikā var apjautāt lielu skaitu personu. Rezultāti atkarīgi no pareizas aptaujājamo (respondentu) izvēles, jautājumu loka un formulējumaru анкетированиеru анкетный опросen pollen surveyZva00▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru анкетный опросIzgl, Ped, PedStrlv aptauja ar anketuru анкетный опросETB -
46 apsvērt
darb.v. взвесить, взвешивать (оценить, обдумать)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. apcerēt; apdomāt; apgudrot; apprātot; pārdomāt; pārliktapsvērt par un pretapsvērt visus par un pretrūpīgi apsvērt kādu jautājumu2. prātot3. rūpīgi pārdomāt4. apdomāt; pārdomāt; pārliktT09 -
47 atbilde
lietv. ответLKLv59▪ Terminilv ekon.ru ответen answeren responsede AntwortLZAlvi▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrlv atbilde skolēnaru ответ школьникаEl, IT, Komru ответUzņ, Ek, Dokru oтвeтETB▪ Sinonīmilietv.1. atrisinājumsatbilde uz pretsitienu lietv. - pretreakcijaatbildēt kāda vietāatbildēt pa telefonuatbildēt uz jautājumuatbildot uzatbildot uz jūsu vēstuliatbildot uz...nekaunīga atbilde lietv. - pretimrunāšanatrāpīga atbilde - dzēlīga piezīmezināt, ko atbildēt2. replika3. reakcijaT09 -
48 audiotekss
▪ Terminien audiotex inf.lv Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild, nospiežot sava telefona tastatūras taustiņuru аудиотексLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru аудиотексETB -
49 ažiotāža
(biržas spekulācijas veids;) n. ажиотаж (Окончания: \ažiotāžaа)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiEk, Finru ажиотажETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču agiotagelv 1. Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu. pārn.lv 2. Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums (ap kādu lietu, jautājumu)Jum99 -
50 birokrāts
I. n.1. бюрократ (Грам. инф.: Окончания: \birokrātsа)2. волокитчик (Окончания: \birokrātsа) sar.LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiEk, Finru бюрократETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču bureaucrate \< franču bureau ‘birojs’ + sengrieķu kratos ‘vara’lv 1. Pie birokrātijas (3) piederīgslv 2. Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, neelastīgi, ar šauru izpratni, neiedziļinoties jautājumu būtībā; burta kalpsJum99▪ Sinonīmilietv. vilcinātājsT09 -
51 biļetens
n. бюллетеньLKLv59▪ Terminilv ekon.ru бюллетеньen bulletinde Zettelde BulletinLZAlvi▪ EuroTermBank terminiVidru бюллетеньMašB, BūVPru бюллетень IEk, Finru бюллетеньUzņ, Ek, Dokru бюллeтeньETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču bulletinlv 1. Īss oficiāls ziņojums par svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumulv 2. Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultātivēlēšanu biļetens —Jum99▪ Sinonīmidarba nespējas lapa; slimības lapaT09 -
52 cilvēka-mašīnas komunikācija
▪ Terminien man-machine communication inf.lv cilvēka-mašīnas saziņalv Divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidāru взаимодействие человека с машинойLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv cilvēka-mašīnas saziņaru взаимодействие человека с машинойETB -
53 cilvēka-mašīnas saziņa
▪ Terminien man-machine communication inf.lv cilvēka-mašīnas komunikācijalv Divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidāru взаимодействие человека с машинойLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv cilvēka-mašīnas komunikācijaru взаимодействие человека с машинойETB -
54 debates
I.1. прения2. (Gram. inf.: tikai dsk.;) дебаты (Грам. инф.: только мн.; Окончания: \debatesов)LKLv59▪ Terminilv ekon.ru пренияen discussionen debatede DebatteLZAlvi▪ EuroTermBank terminiUzņ, Ek, Dokru пpeнияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču débatslv Sanāksmē kādam jautājumam veltītas pārrunas, domu apmaiņa, dedzīgas pārrunas, arī strīds par kādu jautājumuJum99▪ Sinonīmilietv.1. strīdsatklāt debates2. disputs3. diskusija4. apspriešanaT09 -
55 dogmatisms
n. догматизм (Грам. инф.: Окончания: \dogmatismsа)LKLv59▪ Terminilv ped.lv Nekritisks domāšanas veids, kas balstās uz dogmām. Izglītībā dogmatismu attiecina uz tādu mācību saturu, ko veido dogmas un neskaidras tēzes, un tādu šī satura apguvi, kurā skolotājs nepieļauj skolēnu iedziļināšanos lietu būtībā un šaubas. Skolēniem apgalvojumi jāpieņem mehāniski un tikpat mehāniski vēlāk tie jāproducē. Skolēnu zināšanu pārbaudi īsteno tādā jautājumu un atbilžu formā, kad jautājumi un atbildes uz tiem ir iepriekš zināmi un skolēnam jāatbild vai nu ar grāmatas, vai skolotāja vārdiemru догматизмen dogmatismZva00▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrlv dogmatisms mācīšanāru догматизм в преподаванииETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču dogmatisme \< latīņu \< sengrieķulv Nekritisks domāšanas veids, kura pamatā ir dogmas, nemainīga attieksme pret parādībām, problēmām u. tmlJum99 -
56 domāt
darb.v.1. думать, мыслить;2. предпологать, намериваться; собираться;3. думать, пологать;4. подразумеватьLKLv59▪ SinonīmiI.1. noturēt; uzskatīt2. sākt domāt3. gribēt teiktII. darb.v.1. galvu lauzīt; gudrot; prātuļot; prāvot; punktierēt; rēķināt; spriestbūt augstās domāsbūt labākās domāslabi apdomātlabi pārdomāts argumentspadomāt, pirms kaut ko darapārdomāt kādu jautājumu2. plānot3. saprast4. pieņemtko jūs ar to domājat?5. gudrot; prātot6. gudrot; pārdomāt; prātot7. cerēt8. izdomāt; izgudrot; sadomāt; sagudrot9. nodomāt; padomāt10. taisīties11. grasītiesT09 -
57 formulēt
I. v.1. сформулировать (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \formulētую, \formulētуешь; прич. \formulētованный, \formulētован)2. формулировать (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \formulētую, \formulētуёшь; прич. \formulētованный; \formulētован)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču formuler \< latīņu formulalv Īsi un precīzi izteikt (kādu domu, atzinumu, jautājumu u. c.)Jum99▪ Sinonīmidarb.v.1. ietērpt vārdos; izteikt2. izteikt vārdosT09 -
58 ierosināt
darb.v. возбудить, возбуждать (вопрос); поднять, поднимать (вопрос); предложить, предлагатьLKLv59▪ Terminiru возбуждать celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru возбуждатьETB▪ SinonīmiI. izteikt priekšlikumuII. darb.v.1. ierosmināt; izvirzīt; likt priekšā; nākt ar priekšlikumu; uzvedinātierosināt jautājumuierosināt lietu - 1) ierosināt prāvudarb.v. - 2) iesūdzēt 3) iesniegt prasībuierosināt lietu pret kādu2. iesniegt3. uzsāktT09 -
59 izšķirt
v.1. разъединить, разъединять2. разлучить, разлучать3. расторгнуть4. различить, различать5. (izlemt) решить, разрешить, разрешать, предрешить, предрешать, предопределить, предопределятьLKLv59▪ Terminiru разделять celtn.lv dalītlv sadalītKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru pазделять IIETB▪ SinonīmiI. nokārtot konfliktu; nokārtot strīduII. darb.v.1. izlemt; izspriest; izšķirties; nospriest2. aplūkot3. nokārtottas izšķir jautājumu4. nolemt5. atšķirt; noteikt6. izlemt; izspriest; lemt; spriest7. dalīt; sadalīt; sašķelt; šķirt8. aplejot ar ūdeni9. noskaidrot10. pārtraukt sakarus11. predestinēt12. atrisināt; izlemtT09 -
60 katķisms
n., rel. катехизис (Грам. инф.: Окончания: \katķismsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu catechismus \< sengrieķu katēchēsis ‘pamācība’lv Ticības mācības pamatu grāmata, kas sarakstīta jautājumu un atbilžu formā, mūsu dienās — arī brīvā stāstījumāJum99
См. также в других словарях:
Non-citizens (Latvia) — Latvia This article is part of the series: Politics and government of Latvia … Wikipedia
Неграждане (Латвия) — У этого термина существуют и другие значения, см. Неграждане (значения). Неофициальный флаг неграждан … Википедия
Негражданин — Неграждане (лтш. nepilsoņi) более 350 000 (ранее около 700 000) жителей Латвии, не имеющих с 1991 г. гражданства ни одной страны, но имеющие специфический статус. С юридической точки зрения субъекты закона[1] от 12 апреля 1995 г. «О статусе… … Википедия