sarast

разг. свыкаться, свыкнуться, сживаться, сжиться

пёстрый, пегий

разнообразный

стерпеться; сжиться; обвыкнуть; свыкнуться; привыкнуть; сродниться; сжиться

darb.v. свыкнуться, свыкаться; сжиться, сживаться разг., привыкнуть друг к другу

1. apradināties; aprast; iedzīvoties; ieviesties; pieradināties; pierast

2. aprast; pierast

3. apradināties; aprast; ieradināties; ierast; pieradināties; pierast

 (sarodu, sarodi; sarādu; sarādīšu; sarazdams) свыкнуться, привыкнуть друг к другу

colloq. sarast

* * *

sarast; sarast, aprast, pierast

darb.v.  (pie kā) привыкнуть, привыкать  (к кому-чему); свыкнуться, свыкаться  (с чем)

1. iedabāties; ieņemties; ieradināties; ierast; paradināties; parast; pieradināties

2. apradināties; aprast; iedzīvoties; ieviesties; pieradināties; sarast

3. aprast; sarast

4. apciesties; aprast

5. iemanīties

6. ieņemties; ieradināties; ierast; pasākt; pieradināties

7. apradināties; aprast; ieradināties; ierast; pieradināties; sarast

1) gener. pierast (aprast) (с чем)

2) colloq. aprast (с кем-чем), sarast

* * *

aprast, pierast, sarast

1) wounded (lítt sárr, mjök sárr, sárr til úlífis);

2) sore, painful (sárar píslir); sárt, as adv. sorely, painfully (sárt bítr soltin lús); sárt ertu leikinn, thou hast been sorely treated; menn höfðu sárt (= illa) haldit frændum sínum, they had sore losses among their kinsmen; honum er s. matr, it pains him to part with the meat.

* * *

adj. [A. S. sâr; Scot. sair; Engl. sore; Dan. saare]:

I. sore, aching; the phrase, eiga um sárt at binda, to have sores to bind up, to smart sorely, of a loss, Nj. 54; hann þrýsti knénu ok því er sárast var, Fms. v. 224; sár skeina, Stj. 187; önd hennar varð sárari við dauða sonar síns, Mar.; með sáru hjarta, 623. 58; með sárum huga, sárr grátr, Fb. ii. 392; sáran sjúknað, Fms. iii. 172; sárar píslir, i. 189; sár kvöl, Sks. 652, hörund-sárr, hár-sárr, touchy, sensitive: neut. sárt, painful; opt verðr sárin sárt at lækna, Al. 99; bítr þat sárara, Sks. 804; en menn höfðu þó sárt haldit frændum sínum, i.e, had sore losses among their kinsmen, Ísl. ii. 384; cp. hafa ílla haldit; vera sárt leikinn, to be sorely handled, Nj. 27, 114; hverjum er lífit sárast at láta, Þiðr. 119: sáran, as adverb, gráta sáran, to ‘greet sair,’ Fas. ii. 236: the phrase, sitja aldri á sárs-höfði, to be always quarrelling:—nú. þótt Þorkatli væri matrinn sárr, þá þorði hann þó eigi at synja þeim gistingar, though it pained him to part with the meat, yet …, Fbr. 36.; skaða-sárr.

II. wounded, Ísl. ii. 258; mjök sárr, Eg. 33; sárr til úlífis, 190; lítt sárr, Ld. 222; ekki sárr, passim; ú-sárr, not wounded, and so passim.

colloq. aprast

* * *

pierast, saradināties, apradināties, sarast, aprast, pieradināties

1) gener. ieradināties, ierast, parast (что-л. делать), pieradināties, pierast (pie kā) (к чему)

2) colloq. aprast (ar ko) (к кому-чему)

* * *

apradināties, ierast, ieradināties, sarast, pierast, aprast, pieradināties

kļūt tuviem, satuvināties, tuvināties; sarast, pierast, aprast

colloq. aprast (с кем-чем)

* * *

sarast, aprast, pierast

1) gener. pierast (aprast) (с чем)

2) colloq. aprast (с кем-чем), sarast

colloq. sarast

* * *

lisast (konj); figuratively šarast, mešan, pomešan;

šarec (konj), lisasta žival

lisast, pisan, šarast

Pied Piper (of Hamelin) — lovec na podgane iz Hamelina

figuratively pied piper — lovec na podgane

1. повадиться  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \ierastжусь, \ierastдишься; пов \ierastдься) sar.

2.  ( ar lok.;) привыкнуть  ( к кому-чему; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \ierastну, \ierastнешь; прош. привык, \ierastла, \ierastло)

1. iedabāties; ieņemties; ieradināties; paradināties; parast; pieradināties; pierast

ierasta kārtība lietv. - rutīna

2. ieņemties; ieradināties; pasākt; pieradināties; pierast

3. apradināties; aprast; ieradināties; pieradināties; pierast; sarast