-
1 отъюливать
izlocīties, kratīties vaļā, atkratīties -
2 вывернуться
v1) gener. izgrozīties (izlocīties), izlocīties (piem., no kāda rokām) (освободиться)2) colloq. izlocīties, izlaipoties* * *izskrūvēties, izgriezties; izmežģīties, izgriezties; apgriezties [uz otru pusi]; izlocīties; izgrozīties, izlocīties -
3 вывёртываться
v1) gener. izgrozīties (izlocīties), izlocīties (piem., no kāda rokām) (освободиться)2) colloq. izlocīties, izlaipoties -
4 извернуться
izgrozīties, izlocīties, izslīdēt; izsisties, tikt cauri, izgrozīties, izkulties, izlocīties -
5 извиваться
vcolloq. izlocīties (par upi, taciņu), līkumot (par upi, ceļu)* * *locīties; iet līču loču, tecēt līču loču, aizvīties, līkumot, mest līkumus, aizlocīties, vīties, locīties; klanīties, līst, rāpot, locīties; mēģināt izlocīties, vairīties -
6 изворачиваться
izgrozīties, izlocīties; kulties cauri, sisties cauri, izsisties, tikt cauri, izkulties, izgrozīties, izlocīties -
7 изгибаться
v1) gener. izliekties, liekties, locīties, salocīties2) colloq. izlocīties* * *locīties, liekties, izliekties, izlocīties -
8 изогнуться
-
9 отвертеться
vgener. izlocīties* * *atskrūvēties, nogriezties, noskrūvēties, atgriezties; tikt vaļā, izvairīties, izgrozīties, izlocīties -
10 отвиливать
-
11 отвильнуть
-
12 отлынивать
vgener. izlocīties, vairīties* * *izlocīties, izgrozīties, vairīties, izvairīties -
13 увернуться
-
14 увильнуть
-
15 вертеться
v1) gener. griezties2) colloq. grozīties, luncināties (о собаке, кошке)* * *griezties; grozīties; mēģināt izlocīties; grozīties -
16 вилять
luncināt; līkumot, mest līkumus; laipot. izlocīties, izgrozīties -
17 выворотиться
izgāzties; apgriezties otrādi, apgriezties uz kreiso pusi, apgriezties uz otru pusi; izķepuroties, izgrozīties, izlocīties -
18 выгнуться
-
19 выкрутиться
vgener. izkulties, izlocīties, izgrozīties* * *izskrūvēties; izgrozīties -
20 вылавировать
izlavierēt; izlaipot[ies], izgrozīties, izlocīties
- 1
- 2