-
1 dumpīgs
общ. бунтарский, мятежный -
2 dumpīgs
мятежный; бунтарский; крамольный; возмутительный -
3 dumpīgs
мятежный; бунтарский -
4 dumpīgs gars
общ. бунтарский дух, мятежный дух -
5 neapmierināts
īp.v. недовольный; неудовлетворённыйLKLv59▪ Sinonīmiīp.v.1. saīdzisneapmierināts cilvēks lietv. - dumpiniekspalikt neapmierinātam2. vīlies3. dumpīgsantonīms - apmierinātsT09 -
6 revolucionārs
n. (Gram. inf.: lietv.;) революционер (Окончания: \revolucionārsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču révolutionnaire \< latīņulv 1. Aktīvs revolucionārās kustības dalībniekslv 2. Cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas, nevairīdamies no radikālām metodēmlv Izcelsme - skatīt revolucionārs1lv 1. Tāds, kas aizstāv revolūciju, tiecas panākt tūlītējas, straujas un radikālas pārmaiņas; arī dumpīgslv 2. Saistīts ar revolūciju, tai raksturīgsJum99▪ Sinonīmiīp.v. komunistisksT09