demobilizēties

demobilizēties

gener. demobilizēties

* * *

demobilizēties

1) (to allow to leave; to dismiss: The soldier was discharged from the army; She was discharged from hospital.) atlaist; atbrīvot (no darba, cietuma); izrakstīt (no slimnīcas); demobilizēt

2) (to fire (a gun): He discharged his gun at the policeman.) izšaut

3) (to perform (a task etc): He discharges his duties well.) izpildīt (pienākumu)

4) (to pay (a debt).) samaksāt (parādu)

5) (to (cause to) let or send out: The chimney was discharging clouds of smoke; The drain discharged into the street.) izgrūst; izplūst

1) ((an) act of discharging: He was given his discharge from the army; the discharge of one's duties.) atbrīvošana (no darba, cietuma); izrakstīšana (no slimnīcas); demobilizēšana; (pienākuma) pildīšana; izšaušana; (parāda) samaksa; izplūde; izvadīšana

2) (pus etc coming from eg a wound.) izdalījumi (strutas u.tml.)

* * *

izkraušana; izšaušana; izlādēšanās; izdalījumi; atlaišana, atbrīvošana; demobilizēšanās; izrakstīšana; pildīšana; samaksa; izvadīšana, izplūde; izkraut; izšaut; izlādēt; izdalīt; atlaist, atbrīvot; demobilizēties; izrakstīt; izpildīt; samaksāt; izgrūst; izkratīt; ieplūst, ietecēt; izvadīt, izlaist; noņemt takelāžu