Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

ciešanas

  • 21 ease

    [i:z] 1. noun
    1) (freedom from pain or from worry or hard work: a lifetime of ease.) dzīve bez raizēm un rūpēm
    2) (freedom from difficulty: He passed his exam with ease.) viegli; bez pūlēm
    3) (naturalness: ease of manner.) nepiespiestība; dabiskums
    2. verb
    1) (to free from pain, trouble or anxiety: A hot bath eased his tired limbs.) remdēt (sāpes); atvieglot (ciešanas u.tml.)
    2) ((often with off) to make or become less strong, less severe, less fast etc: The pain has eased (off); The driver eased off as he approached the town.) atslābt; atslābināt; mazināt (sāpes, saspringumu); samazināt (ātrumu, spiedienu)
    3) (to move (something heavy or awkward) gently or gradually in or out of position: They eased the wardrobe carefully up the narrow staircase.) pastumt; pārvietot
    - easiness
    - easy
    3. interjection
    (a command to go or act gently: Easy! You'll fall if you run too fast.) uzmanīgi!
    - easy-going
    - at ease
    - easier said than done
    - go easy on
    - stand at ease
    - take it easy
    - take one's ease
    * * *
    bezrūpība, miers; dabiskums, nepiespiestība; vieglums; remdinājums, atvieglojums; remdēt, atvieglot; palaist vaļīgāk; palaist vaļīgāk, attīt; ievalkāt

    English-Latvian dictionary > ease

  • 22 hit

    [hit] 1. present participle - hitting; verb
    1) (to (cause or allow to) come into hard contact with: The ball hit him on the head; He hit his head on/against a low branch; The car hit a lamp-post; He hit me on the head with a bottle; He was hit by a bullet; That boxer can certainly hit hard!) []sist; atsist; atsisties; trāpīt; sadurties; uzskriet
    2) (to make hard contact with (something), and force or cause it to move in some direction: The batsman hit the ball (over the wall).) triekt
    3) (to cause to suffer: The farmers were badly hit by the lack of rain; Her husband's death hit her hard.) sagādāt zaudējumus/ciešanas
    4) (to find; to succeed in reaching: His second arrow hit the bull's-eye; Take the path across the fields and you'll hit the road; She used to be a famous soprano but she cannot hit the high notes now.) sasniegt
    2. noun
    1) (the act of hitting: That was a good hit.) sitiens
    2) (a point scored by hitting a target etc: He scored five hits.) trāpījums
    3) (something which is popular or successful: The play/record is a hit; ( also adjective) a hit song.) hits; grāvējs; hita-
    - hit-or-miss
    - hit back
    - hit below the belt
    - hit it off
    - hit on
    - hit out
    - make a hit with
    * * *
    sitiens; trāpījums; panākums, veiksme; dzēlīga piezīme; hīts, šlāgeris, grāvējs; narkotikas deva; iepriekšnodomāta slepkavība; sist; iesist; atsisties; trāpīt; uzskriet, sadurties; nepatīkami skart, sagādāt zaudējumus; sasniegt

    English-Latvian dictionary > hit

  • 23 inflict

    [in'flikt]
    ((with on) to give or impose (something unpleasant and unwanted): Was it necessary to inflict such a punishment on him?; She is always inflicting her company on me.) uzlikt (sodu); uztiept; radīt (ciešanas, zaudējumus u.tml.)
    * * *
    raidīt, dot; radīt; uzlikt; uztiept

    English-Latvian dictionary > inflict

  • 24 misery

    ['mizəri]
    plural - miseries; noun
    ((something that causes) unhappiness: the misery of the fatherless children; Forget your miseries and come out with me!) bēdas; posts
    * * *
    bēdas, ciešanas; nabadzība, posts

    English-Latvian dictionary > misery

  • 25 pinch

    [pin ] 1. verb
    1) (to squeeze or press tightly (flesh), especially between the thumb and forefinger: He pinched her arm.) []kniebt
    2) (to hurt by being too small or tight: My new shoes are pinching (me).) spiest
    3) (to steal: Who pinched my bicycle?) nozagt; nočiept
    2. noun
    1) (an act of pinching; a squeeze or nip: He gave her a pinch on the cheek.) kniebiens
    2) (a very small amount; what can be held between the thumb and forefinger: a pinch of salt.) šķipsniņa
    - feel the pinch
    * * *
    kniebiens; šķipsna; spiedīgi apstākļi, grūtības; nokniebt, sakniebt, saspiest; kniebt; iekniebt; spiest; sagādāt ciešanas, mocīt; skopoties; nočiept; apcietināt

    English-Latvian dictionary > pinch

  • 26 woe

    [wəu]
    ((a cause of) grief or misery: He has many woes; He told a tale of woe.) bēdas; nelaime; posts
    - woefully
    - woefulness
    - woebegone
    * * *
    bēdas, ciešanas; likstas, nepatikšanas

    English-Latvian dictionary > woe

  • 27 bēdas

    ▪ Termini
    lv med.
    ru горе
    Zin91
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. dedzinātājs; dūrēji; dūrējs; lauza; lauzējs; nobēdas; pamašas; sāpe; sāpes; sēras; sirdēdas; sirdēsti; sirdssāpes; skumība; skumjas; smeldze; smeldzoņa; smelga; smelgoņa; smelgums; sūrsme; sūrste; sūrstoņa; žēlabas; žēlas
    2. ciešanas; sāpes
    3. bēda; sirdēsti; sirdssāpes
    II.
    1. sēras; skumjas
    2. sēras; sirdēsti; sirdssāpes; skumjas
    3. sēras; skumjas
    4. nelaime; posts
    5. bēda; liksta; negals; nelaime; posts
    antonīms - prieks
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > bēdas

  • 28 encefalopātija

    ▪ Termini
    lv med.
    ru энцефалопатия
    LZAmed
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - sengrieķu enkephalos ‘galvas smadzenes’ + patheia ‘ciešanas’. med.
    lv med. Galvas smadzeņu slimība vai to darbības traucējumi
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > encefalopātija

  • 29 fizisks

    īp.v. физический
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - sengrieķu physis ‘daba’
    lv 1. Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu; tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību
    lv 2. Tāds, kas saistīts ar dabas īpatnībām (fiziskā ģeogrāfija)
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    īp.v.
    1. ķermeņa-; miesas-
    fiziskas ciešanas
    fizisks spēks lietv. - muskulatūra
    2. ķermenisks
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > fizisks

  • 30 mocīt

    darb.v. мучить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. bendēt; spīdzināt; tirdīt; vārdzināt
    2. apnikt
    3. vajāt
    4. sagādāt ciešanas; sāpināt
    sirdsapziņas mocīts
    5. nomocīt; sabeigt
    6. grauzt; krimst
    7. ēst; grauzt; gremzt; krimst
    8. nospiest
    9. plosīt; tirdīt
    10. grauzt; nomocīt; sagrauzt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > mocīt

  • 31 mokas

    lietv. мучение, мука
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. elle; mocība; pirts
    2. ciešanas
    3. mocība; mocības
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > mokas

  • 32 pasiflora

    n., bot. страстоцвет  (Окончания: \pasifloraа)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - bot. latīņu Passiflora \< latīņu passio ‘ciešanas’ + flos (floris) ‘puķe, zieds’
    lv Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpu augs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus — naglas un ērkšķu vainagu (ap 600 sugām)
    lv No šās līdzības arī cēlies nosaukums
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pasiflora

  • 33 patogēns

    med., a. патогенный  (Окончания: \patogēnsая, \patogēnsое)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču pathogène \< sengrieķu pathos ‘ciešanas, slimība’ + genos ‘izcelsme’
    patogēnās sēnes
    lv Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem), piem
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > patogēns

  • 34 patoloģija

    med., n. патология  (Окончания: \patoloģijaии)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    Ves
    ru патология
    Izgl, Ped, PedStr
    ru патология
    Ves
    ru патология
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču pathologie \< sengrieķu pathos ‘ciešanas, slimība’ + logos ‘jēdziens, mācība’
    vispārīgā patoloģija
    lv 1. Medicīnas nozare, kas pētī dzīvības norises slimā organismā
    lv 2. Organisma norišu novirze no normas
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > patoloģija

  • 35 patoss

    n. пафос  (Окончания: \patossа)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - sengrieķu pathos ‘ciešanas; jūtas, kaisle’. lit.
    lv Emocionāli intelektuāls stāvoklis, kuram raksturīga pacilātība, kvēla jūsma, aizrautība, kas saistīta ar cildeniem, saviļņojošiem, nozīmīgiem darbiem, cēlu rīcību, varonību
    lv liter. Cildena ideja, kas aizrāvusi autoru un kas caurstrāvo visu darbu
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > patoss

  • 36 patoģenēze

    med., n. патогенез  (Окончания: \patoģenēzeа)
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    Ves
    ru патогенез
    Ves
    ru патогенез
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - sengrieķu pathos ‘ciešanas, slimība + ģenēze
    lv 1. Organisma saslimšana un slimošana (gan vispār, gan ar atsevišķām slimībām)
    lv 2. Mācība par to, kā organisms saslimst un slimo (gan vispār, gan ar atsevišķām slimībām)
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > patoģenēze

  • 37 sadisms

    n. садизм  (Окончания: \sadismsа)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču sadisme, pēc franču rakstnieka F. de Sada vārda
    lv 1. Seksuāla novirze, kur apmierinājums iegūstams, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas
    lv 2. Nenormāla tieksme uz cietsirdību; tīksmināšanās par citu ciešanām
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sadisms

  • 38 sagādāt

    darb.v.
    1. доставить, доставлять;
    2. заготовитьзаготовлять, заготавливать;
    3. запасти, запасать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. cilpas; intriģēt; izmest; nepatikšanas; taisīt intrigas
    2. cilpas; izmest; nepatikšanas; sataisīt intrigas
    II. darb.v.
    1. baudīt; celties; dabūt; grābt; gūt; iedzīvoties; iegūt; iemantot; izspiest; ķert; mantot; ņemt; raut; saķert; samantot; saņemt; smelties; tikt
    2. iegādāt; iegādāties; nopirkt; nopirkties; sapirkt; sapirkties
    sagādāt ciešanas darb.v. - mocīt; sāpināt
    sagādāt neērtības -   1) apgrūtināt; traucēt
    darb.v.  -   2) apgrūtināt
    sagādāt rūpes - uztraukt
    sagādāt zaudējumus - nepatīkami skart
    3. sadabūt; sagrābāt; sagrabināt; sagrābstīt; sakasīt; saskrapstīt
    4. nodarīt
    5. sagatavot; sakrāt; sataupīt
    6. iegādāt; iegādāties
    7. apgādāties
    8. gādāt; gatavot; pagatavot; sagatavot
    9. apgādāt; dabūt; iegūt
    10. apgādāt; nodrošināt
    11. radīt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sagādāt

  • 39 simpātija

    I. n.
    1. привязанность  ( объект; Грам. инф.: ж.; только ед.; Окончания: \simpātijaи; р. мн. \simpātijaей) novec., pārn.
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    Izgl, Ped, PedStr
    ru симпатия
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - latīņu sympathia \< sengrieķu sympatheia \< syn ‘kopā’ + pathos ‘jūtas; ciešanas’
    lv 1. Dsk. emocionāli labvēlīga attieksme, patika pret kādu. sar.
    lv 2. sarunv. Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. iemīļotā; mīļotā; sirdsdāma
    2. aizraušanās
    viņa vecā simpātija
    3. labvēlība
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > simpātija

  • 40 sāpes

    lietv. боль
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. bēdas; dedzinātājs; dūrēji; dūrējs; lauza; lauzējs; nobēdas; pamašas; sāpe; sēras; sirdēdas; sirdēsti; sirdssāpes; skumība; skumjas; smeldze; smeldzoņa; smelga; smelgoņa; smelgums; sūrsme; sūrste; sūrstoņa; žēlabas; žēlas
    kaulu sāpes - lauzējs
    sāpes remdinošs līdzeklis īp.v.  -   1) paliatīvs
    lietv.  -   2) balzams
    2. bēdas; ciešanas
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sāpes

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»