Перевод: с латышского на русский

с русского на латышский

с+уст

  • 1 krogs

     уст. корчма, кабак, шинок

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > krogs

  • 2 kungs

     уст. господин, барин; сударь

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > kungs

  • 3 mārciņa

     уст. фунт

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > mārciņa

  • 4 strūdzinieks

     уст. бурлак

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > strūdzinieks

  • 5 salīgt

     (salīgtstu, salīgtsti; salīgtu)
     1. уст. нанять, нанимать (на работу);
     2. уст. наняться, наниматься (на работу); s. mieru заключить мир; помириться

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > salīgt

  • 6 no mutes mutē

    Latviešu-krievu vārdnīca > no mutes mutē

  • 7 brūte

    lietv., уст. невеста
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. izredzētā; līgava; ļaudava; saderētā; saderinātā
    2. blakus sieva; brūtaļa; draugaļa; klātgulētāja; liekā sieva; mīļākā; nesieva; piegulētāja; sāņu sieva
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > brūte

  • 8 brūtgāns

    lietv., уст. жених
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv. arājiņš; līgavainis; saderētais; saderinātais; tautietis; tautu dēls
    II. mīļākais
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > brūtgāns

  • 9 cietejs

    I.
    1. страждущий  ( уст. прич. от страдать; Грам. инф.: Окончания: \cietejsая, \cietejsее)
    2. страдалец  (Окончания: \cietejsльца; р. мн. \cietejsльцев)
    LKLv59

    Latviešu-krievu vārdnīcu > cietejs

  • 10 cietējs

    I.
    1. страждущий  ( уст. прич. от страдать; Грам. инф.: Окончания: \cietējsая, \cietējsее)
    2. страдалец  (Окончания: \cietējsльца; р. мн. \cietējsльцев)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv. bēdnieks; bēdu dvēsele; bēdulis; ciešulis; dzīves pabērns; gauddienis; grūtdienis; krusta nesējs; likteņa bērns; likteņa pamestais; nelaimes bērns; nelaimīgais; sūrdienis; vārgdienis
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > cietējs

  • 11 ciksteties

    I.
    1. биться  ( сражаться, драться: бороться; Грам. инф.: н. в.; Окончания: бьюсь, бьёшься; пов. бейся; прош. бился, билась, билось; деепр. биясь уст.)
    2. бороться  ( мериться силами; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \cikstetiesюсь, борешься; пов. \cikstetiesись)
    LKLv59

    Latviešu-krievu vārdnīcu > ciksteties

  • 12 cīkstēties

    I.
    1. биться  ( сражаться, драться: бороться; Грам. инф.: н. в.; Окончания: бьюсь, бьёшься; пов. бейся; прош. бился, билась, билось; деепр. биясь уст.)
    2. бороться  ( мериться силами; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \cīkstētiesюсь, борешься; пов. \cīkstētiesись)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. cīkstīties; iet uz varītēm; mēroties spēkiem; spēkoties
    II. darb.v.
    1. lauzties; spēkiem mērīties; spēkoties
    2. cīnīties; kauties; spēkoties
    3. cīnīties; lauzties; spēkoties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > cīkstēties

  • 13 darbdienas

    I.
    1. будни  (Грам. инф.: обычно мн.; Окончания: \darbdienasей; ед. прост. уст.: И будень, р. \darbdienasя)
    2. буднишний  (Грам. инф.: Окончания: \darbdienasяя, \darbdienasее)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv. ikdienas
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > darbdienas

  • 14 gājējs

    lietv.
    1. пешеход; ходок;
    2. уст. батрак
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. kājāmgājējs; kājnieks
    es esmu slikts kājāmgājējs
    karā gājējs īp.v. - kareivīgs; kareivisks; karenieks; kargaitis; tēvijas sargs; zaldāts
    2. aldzinieks; algādzis; dienestnieks; gaitnieks; gājēji; gājēju ļaudis; kalpa puisis; kalpa vīrs; kalps; ļaudis; puisis; saime; saimes ļaudis
    3. kājām-gājējs
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > gājējs

  • 15 kratīties

    I.
    1.  ( дрожать;) трястись  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \kratītiesусь, \kratītiesёшься; прош. трясся, \kratītiesлась, \kratītiesлось; прич. трясшийся)
    2. биться  ( дрожать, трепетать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: бьюсь, бьёшься; пов. бейся; прош. бился, билась, билось; деепр. биясь уст.)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. šūpoties
    2. raustīties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > kratīties

  • 16 krogs

    lietv., уст. корчма, кабак, шинок
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru трактир celtn.
    lv traktieris  (novec.)
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv traktieris novec
    ru тpактиp
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv.
    1. bārs
    2. traktieris
    II. darb.v. dzertuve; kabaks; kneipe; plintnīca; šeņķis; žūpīca
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > krogs

  • 17 laicīgs

    īp.v.
    1. светский;
    2.  (ne mūžīgs, pārejošs) бренный уст., преходящий
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    īp.v.
    1. pasaules; pasaulīgs; zemes
    laicīgā vara
    2. gatavs; ienācies; ietecējies; nobriedis; nogatavinājies; nogatavojies
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > laicīgs

  • 18 lūpas

    I.
    1. губы
    2. уста  ( рот; Грам. инф.: только мн.; Окончания: уст) novec., поэт.
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv arheol.
    ru губы
    en lips
    Zin94
    ▪ EuroTermBank termini
    Krim
    ru губки
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv. mute
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > lūpas

  • 19 meita

    lietv.
    1. дочь;
    2. девушка, девица;
    3. уст. служанка
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv arheol.
    ru дочь
    Zin94
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. jaunava; jaunekle; jauniete; jaunmeita; jumprava; mamzele; meiča; tautu meita; zeltene
    bērnu meita lietv. - aukle; bērnaukle
    govju meita - govkope; govkopēja; kūtniece; kūtsmeita; laidarniece; lopu meita
    lopu meita - govju meita; govkope; govkopēja; kūtniece; kūtsmeita; laidarniece
    meitas bērns lietv. - ārlaulības bērns; bandu bērns; dabūtenis; vainaga bērns
    sētmalu meita - ielas klaidone; ielas staigule; ielasmeita; izvirtule; nešķīstene; netikle; padauza; paklīdene; palaidne; palaistuve; prostitūta; slampa; vazaņķe
    tautu meita -   1) jaunava; jaunekle; jauniete; jaunmeita; jumprava; mamzele; meiča; meita; zeltene  2) mātes meita; zeltene
    vienīgā meita - vienaliņa; vienaudze; vienmeita; vienule; vienulīte
    2. apteksne; dienestmeita; dienestniece; kalpone; mājkalpotāja; mājstrādniece
    3. firsta; kņaze
    4. meitiņa
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > meita

  • 20 plāksnis

    v. крыло  (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \plāksnisа; мн.: и. крылья, р. крыльев, д. крыльям и уст. мн.: и. крыла, р. крыл, д. \plāksnisам)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv. spārns
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > plāksnis

См. также в других словарях:

  • Уст (кантон) — Уст фр. Oust   кантон Франции (АЕ 3 го уровня)  …   Википедия

  • УСТ — УралСпецТорг ЗАО организация УСТ Усть Кулом код аэропорта авиа, Республика Коми Источник: http://www.vinavia.com/airports/54120251011179882.shtml УС УСТ ус …   Словарь сокращений и аббревиатур

  • уст. — уст. устаревший термин истор. Словарь: С. Фадеев. Словарь сокращений современного русского языка. С. Пб.: Политехника, 1997. 527 с. уст. уст ка установка уст. Словарь: С. Фадеев. Словарь сокращений современного русского языка. С. Пб.: Политехника …   Словарь сокращений и аббревиатур

  • уст-ка — уст. уст ка установка уст. Словарь: С. Фадеев. Словарь сокращений современного русского языка. С. Пб.: Политехника, 1997. 527 с. уст ка Словарь: С. Фадеев. Словарь сокращений современного русского языка. С. Пб.: Политехника, 1997. 527 с …   Словарь сокращений и аббревиатур

  • устійнити — дієслово доконаного виду встановити, з ясувати діал …   Орфографічний словник української мови

  • устілковий — прикметник …   Орфографічний словник української мови

  • Уст — Коммуна Уст Oust Страна ФранцияФранция …   Википедия

  • устілковий — а, е. Прикм. до устілка …   Український тлумачний словник

  • устєвий — а, е. Прикм. до устя (у 3 знач.) …   Український тлумачний словник

  • устілка — и, ж. Підстилка зі шкіри, повсті, соломи, тканини, картону і т. ін., яку кладуть під ступню у взуття …   Український тлумачний словник

  • устіль — присл., діал. Повністю, цілком …   Український тлумачний словник

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»