-
1 post
гл.общ. прибирать (помещение), (telpu) убирать -
2 post kādu ceļam
гл.общ. (ceļā) собирать (снаряжать, кого-л.) в дорогу -
3 post
принаряжать; выряжать; уряжать; охорашивать; разряжать; убирать; собирать -
4 tīrais post\!
сущ.разг. сущее наказание\! -
5 [sa]post
снаряжать -
6 postskripts
post scriptum; постскриптум -
7 pasts
-
8 pēcraksts
▪ Terminiru post scriptumru постскриптум celtn.lv postskriptsKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv postskriptsru постскpиптум post scriptumETB▪ SinonīmipostskriptsT09 -
9 sapost
darb.v. нарядить, наряжатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. apkopt; appost; aprūpēt; sakopt; uzkopt; uzpost2. apģērbt3. izpušķot; izrotāt; uzpost4. gatavot; post; sagatavot5. apkopt; piekopt; sakopt; uzkopt; uzpost6. apgādāt; sarīkot7. kārtot; post; sakārtot; uzpost8. piepost; uzpostT09 -
10 uzpost
darb.v.1. убрать, убирать, прибрать, прибирать (напр. комнату);2. нарядить, наряжать (кого)LKLv59▪ SinonīmiI. grezni apģērbt; lepni apģērbtII. darb.v.1. apkopt; appost; aprūpēt; sakopt; sapost; uzkopt2. uzposies; uzturēt kārtībā3. izpušķot; izrotāt; sapost4. ietērpt; izrotāt; post; tērpt5. izgreznot; izpušķot; izrotāt6. ietērpt; izrotāt7. apkopt; piekopt; sakopt; sapost; uzkopt8. kārtot; post; sakārtot; sapost9. piekopt; piepost; uzkopt10. apģērbt11. piepost; sapostT09 -
11 POP
▪ Terminien Post Office Protokol, en inf.lv pasta nodaļas protokolslv protokols POPlv Standartprotokols, ko izmanto elektroniskā pasta lietotāji, lai saņemtu ziņojumus no elektroniskā pasta serveraru протокол почтового отделения связиLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv pasta nodaļas protokolslv protokols POPru протокол почтового отделения связиETB -
12 amats
lietv.1. ремесло;2. должностьLKLv59▪ Terminilv ped.lv Kvalificēts darbs, nodarbošanās, ko veic ar rokām, izmantojot piemērotus darbarīkusru ремеслоen handicraften tradelv Dienesta stāvoklis, postenis (parasti vadošs),ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā)ru должностьen positionen posten appointmentZva00▪ EuroTermBank terminiZin, Ek, Rūp, Ekru ремеслоĀdTekstru ремеслоMašB, BūVPru pемесло IZin, Ek, Rūp, Dz, Tērru ремеслоZin, Ek, Rūp, Eklv ierēderu должностьZin, Ek, Rūp, Aizru должностьMašB, BūVPru мастеpство pемеслоMašB, BūVPru должностьUzņ, Ek, Dokru дoлжнocтьETB▪ SinonīmiI. lietv.1. arods; darbs; nodarbošanās; profesijadaiļamatniecības skolagaldnieka amats lietv. - galdniecībaministra amats - 1) portfelis 2) ministra amata pildīšanaprezidenta amats lietv. - prezidentūra2. ieradums; indeve; likums; mode; nemode; niķis; paņēmiens; paradums; pieradums; tikums3. arods; profesija; specialitāte4. roku darbs5. postenis; vieta6. darbs; nodarbošanās7. darbveža8. postenis; vietaII. darba pienākums; darbs; kvalifikācija; nodarbošanās; profesija; specialitāteT09 -
13 bandrole
▪ Terminilv uzmava, poligr.ru поясокru [почтовая] бандерольen post wrapperde Kreuzbandde StreifbandLit95▪ EuroTermBank terminiUzņ, Ek, Dokru бaндepoльETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču banderolelv 1. Pasta sūtījumu veids — gk. iespieddarbi, darījumu dokumenti u. tmllv 2. Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka nodeva samaksātaJum99▪ SinonīmiI. lietv.1. uzmava2. pakaII. bandroles lenteT09 -
14 bliezt
I. v.1. кокать2. ляпнутьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. bizenēt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot4. gāzt; smelt; vilkt; zveltT09 -
15 brāzt
v. мчаться (Грам. инф.: н. в.; Окончания: мчусь, мчишься)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. drāzt; laist; lidināt; lingot; mest; spert; sviest; triekt; vandīt; vantēt2. bizenēt; bliezt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. brāzties; drāzt; drāzties; nesties; rauties; traukt; traukties4. brāzties; drāzt; drāzties; joņot; nesties; traukt; trauktiesT09 -
16 brāzties
darb.v. бушевать, шуметьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt2. bizenēt; bliezt; brāzt; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. brāzt; drāzt; drāzties; nesties; rauties; traukt; traukties4. brāzt; drāzt; drāzties; joņot; nesties; traukt; trauktiesT09 -
17 cilpot
I. v.1. петлять (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \cilpotю, \cilpotешь) прост.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. cibināt; cipāt; čābāt; čabināt; čāpāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; doties; gumbāt; gumzāt; iet; kājot; kāpt; kātot; klambāt; klamzāt; klidzināt; klinkāt; klumpačot; klunčot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; lāčot; laipot; lampāt; lamzāt; līgot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; mizot; nagot; naskot; nesties; pekāt; peldēt; slampāt; slāpāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; staigāt; stampāt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stūrēt; stutēt; svampāt; svempt; šļakāt; šļūkt; taustīties; tecēt; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; vilkties2. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. mest cilpasT09 -
18 diegt
I. v.1. sar. сыпать ( бежать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \diegtлю, \diegtлешь; пов. сыпь; прич. \diegtанный, \diegtан) pārn., прост.2. sar. сыпаться ( бежать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: 3 л.: \diegtлется, \diegtлются; пов. сыпься) pārn., прост.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. daizīt; lēt; skroderēt; šūde; šūdināt; šūdīt; šūstīt; šūt; trāklēt; vārstīt4. apmētāt5. metināt; sadiegt; sametināt6. jozt; sukātT09 -
19 drāzties
darb.v., разг. мчаться, нестисьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žautiesizdrāzties laukā no istabas2. brāzt; brāzties; drāzt; nesties; rauties; traukt; traukties3. brāzt; brāzties; drāzt; joņot; nesties; traukt; trauktiesT09 -
20 galīgā apstrādāšana
См. также в других словарях:
post — post·abdomen; post·absorptive; post·age; post·al·ly; post; post·anoxic; post·antennal; post·arteriolar; post·atomic; post·audit; post·axial; post·bellum; post·brachium; post·branchial; post·breeding; post·canonical; post·cardinal; post·cava;… … English syllables
post- — ♦ Élément, du lat. post « après », dans le temps (postdater) et dans l espace (postposer). post élément, du lat. post, après . ⇒POST , préf. Préf. tiré de la prép. lat. post «après», entrant dans la constr. de nombreux termes sav. ou techn., des… … Encyclopédie Universelle
Post-structuralism — encompasses the intellectual developments of continental philosophers and critical theorists who wrote with tendencies of twentieth century French philosophy. The prefix post refers to the fact that many contributors, such as Jacques Derrida,… … Wikipedia
Post-hardcore — Stylistic origins Hardcore punk, post punk, noise rock Cultural origins 1980s in the United States Typical instruments Drums, bass guitar, electric guitar, vocals Mainstream popular … Wikipedia
Post-modernisme (littérature) — La littérature post moderne, contrairement au post modernisme dans les arts, est difficile à définir et il n’y a pas un réel consensus chez les universitaires sur ses caractéristiques précises, sa portée et son importance. [1] [2] Toutefois, les… … Wikipédia en Français
Post-concussion syndrome — Classification and external resources ICD 10 F07.2 ICD 9 310.2 … Wikipedia
Post-metal — Stylistic origins Post rock, heavy metal Cultural origins Mid 1990s, United States and Sweden Typical instruments Electric guitar – Bass – Drums – Synthesizer – Other less common instruments, such as … Wikipedia
POST — bezeichnet: Postdienstleister und deren Beförderungsgüter, siehe Post, speziell die Deutsche Post AG die Österreichische Post Die Schweizerische Post eine Stadt im US amerikanischen Bundesstaat Texas, siehe Post (Texas) eine Mitteilung in… … Deutsch Wikipedia
Post (Familienname) — Post ist ein Familienname Bekannte Namensträger Inhaltsverzeichnis A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z … Deutsch Wikipedia
Post — Post, n. [F. poste, LL. posta station, post (where horses were kept), properly, a fixed or set place, fem. fr. L. positus placed, p. p. of ponere. See {Position}, and cf. {Post} a pillar.] 1. The place at which anything is stopped, placed, or… … The Collaborative International Dictionary of English
Post and pair — Post Post, n. [F. poste, LL. posta station, post (where horses were kept), properly, a fixed or set place, fem. fr. L. positus placed, p. p. of ponere. See {Position}, and cf. {Post} a pillar.] 1. The place at which anything is stopped, placed,… … The Collaborative International Dictionary of English
