-
21 tests
I.1. проба2. тест (Окончания: \testsа)LKLv59▪ Terminilv ped.lv Standartizēti un formatizēti uzdevumi (jautājumu virkne, uzdevumu sistēma), kas speciāli izstrādāti, lai objektīvi (galvenokārt ar kvantitatīviem rādītājiem) pārbaudītu un novērtētu vai izpētītu kādas personas (vai lietas) īpatnības. Testa rezultāti dod iespēju veidot personības raksturojumu, noteikt pārbaudāmā spējas, prasmes, iemaņasru тестen testZva00▪ EuroTermBank terminiEk, Finru тестMašB, BūVPru тестTehnru тестInf, Kom, ITru тестIzgl, Ped, PedStrru тестEl, IT, Komlv testtabulalv tests tvru испытательная таблицаru тесттаблицаDzEzru тестETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - angļu test ‘pārbaude, pētīšana’. psih.lv 1. psih., ped. standartizēts uzdevums, kura izpildes rezultāti dod iespēju vērtēt izpildītāja spējas, zināšanas, iemaņas. tehn.lv 2. tehn. Standartizēta darbība, ar kuru kaut ko pārbauda, meklē defektus u. tml.; īpaša programma, kas pārbauda datora iekārtas vai bloka darbspēju vai meklē un lokalizē bojājumus tajos. sar.lv 3. sarunv. KontroldarbsJum99▪ Sinonīmilietv. raudzeT09 -
22 zeltīt
darb.v. золотитьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dauzīt; dot pa ādu; dot pa dibenu; dot pa mizu; dot rīkstes; dot sukas; dot žagarus; ģērēt ādu; kaustīt; kult; lāpīt ādu; mielot; mizot; oderēt; oderēt muguru; pērt; plītēt; rizgāt; sadot; sautēt; skrotēt; slānīt; slodzīt; sloksnēt; smeltēt; stibot; sukāt; test; uzskaitīt; vicot; zilināt; zilināt muguru; žagarot2. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt3. apsudrabot; apzeltīt; sudrabotT09 -
23 abstraktā testēšanas metode
▪ Terminien abstract test method inf.lv Testēšanas darbību apraksts tādā abstrakcijas līmenī, kas nesaista testēšanas metodi ar tās praktisko realizāciju. Abstraktās testēšanas metodes jēdzienu lieto, lai specificētu abstrakto testpiemēru konstruēšanuru абстрактный метод тестированияLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru абстрактный метод тестированияETB -
24 apcirst
I. v.1. обсечь2. прирубитьLKLv59▪ SinonīmiI. apkapāt; aptēst; cirst nost; kapāt nost; tēstII. darb.v.1. apgāzt; apgrūst; apsviest; apvelt; apzvelt2. izcirst; nocirst; nogāzt; nolaist; nolīstT09 -
25 apkapāt
I.1. (обтесать;) v. обсечь (обрубить; Грам. инф.: с. в.; Окончания: обсеку, обсечёшь, обсекут; прош. \apkapātк, обсекла, обсекло; прич. обсечённый, обсечён, обсечена, обсечено)LKLv59▪ SinonīmiI.1. apdarīnāt; apdzenāt; apskabīt; apšķibīt; atzarot; nodarīt2. apcirst; aptēst; cirst nost; kapāt nost; tēstII. darb.v. apsist; nokapāt; nosist; sakapāt; sasistT09 -
26 attālās testēšanas metode
▪ Terminien remote test method inf.lv Viena no protokolu realizāciju konformances testēšanas metodēm, kas izmanto no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbību ar šo sistēmu nodrošina atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servissru метод удаленного тестированияLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru метод удаленного тестированияETB -
27 attēst
I. v.1. оттесать2. оттёсыватьLKLv59▪ Sinonīminotēst; tēst nostT09 -
28 belzt
darb.v. ударитьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aptaustīt sānus; bauzēt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. dot; gāzt; vilkt; zvelt3. gāzt; zvelt4. cirst; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt5. cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09 -
29 beta programmatūra
▪ Terminien beta software inf.lv Programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu. sk. beta testru бета-программыLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru бета-программыInf, Kom, ITru бета-версия программного обеспеченияETB -
30 blietēt
v. трамбовать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \blietētую, \blietētуешь; прич. \blietētованный, \blietētован)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. stampāt2. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zveltT09 -
31 bliezt
I. v.1. кокать2. ляпнутьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. bizenēt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot4. gāzt; smelt; vilkt; zveltT09 -
32 bojājuma lokalizācijas tests
▪ Terminien fault location test inf.lv Tests, kura izpildes rezultātā tiek uzrādīta bojājuma vieta. sk. fault diagnosticsru тест поиска неисправностиLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru тест поиска неисправностиETB -
33 caursitamības pārbaude
-
34 cilptestēšanas metode
▪ Terminien loop-back test method inf.lv Tāda pārbaudes metode, kurā testi, izmantojot modemu, tiek nodoti apstrādei atpakaļ pārbaudes vietāru метод петлевого тестированияlv Ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiemru метод петлевого тестированияLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITru метод петлевого тестированияETB -
35 cirst
darb.v. рубитьLKLv59▪ Terminilv arheol.ru рубитьen to fellen to cutde hauenZin94▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv rīkoties ar cirvi ar kādu rīkuru оpудовать топоpомMašB, BūVPlv kapātru pубить IMašB, BūVPlv celtlv cirst novecirst; kapātru pубить стpоитьETB▪ SinonīmiI.1. pātagot; pērt; pīckāt; plītēt; slānīt2. kapāt; šad tad pacirst; šad tad pakapāt3. rīkoties ar cirviII. darb.v.1. būvēt; celt; taisītcirst pļauku - kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; spert pļauku; šķilt pļaukucirst pretī darb.v. - dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī; turēties pretīcirst pušu - sacirst; šķelt [pušu]trumpas cirst - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas sist; trumpot; uz dūzi sist2. gāzt; laist; līst; skaldīt3. dzelt; grauzt; kost; plēst; riet4. drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt5. līst; rāt6. birdelēt; birdināt; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. bliezt; blīkšķināt; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot9. cirpt10. pļaut11. būt asam; durt12. belzt; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt13. iecirst pliķi; iepliķēt; iepļaukāt; iesist; uzcirst; uzšaut14. cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt; sist15. belzt; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09 -
36 diegt
I. v.1. sar. сыпать ( бежать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \diegtлю, \diegtлешь; пов. сыпь; прич. \diegtанный, \diegtан) pārn., прост.2. sar. сыпаться ( бежать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: 3 л.: \diegtлется, \diegtлются; пов. сыпься) pārn., прост.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. daizīt; lēt; skroderēt; šūde; šūdināt; šūdīt; šūstīt; šūt; trāklēt; vārstīt4. apmētāt5. metināt; sadiegt; sametināt6. jozt; sukātT09 -
37 dot
darb.v. давать; датьLKLv59▪ Terminilv pasniegt, dzelzc.ru подаватьSku98▪ Sinonīmidarb.v.1. dāļāt; dāstīt; sniegtdot padomu - 1) konsultēt 2) ieteiktdarb.v. - 3) ieteiktdot triecienu - iesistdot vārdu - 1) nosaukt; uzlikt virsrakstudarb.v. - 2) apņemties; apsolīties; noņemties; nosolīties; solīties; uzņemties 3) kristītdot zāleskoki dod ēnu2. birdelēt; birdināt; cirst; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt3. asignēt; atvēlēt; piešķirt4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt5. dāvināt6. nodot7. ražotdot augļus8. raidīt9. belzt; gāzt; vilkt; zvelt10. izlaist11. iedot; iegrūst12. nestT09 -
38 elektriskā piesārņojumpārbaude
▪ Terminilv enerģ.lv Ar noteiktiem parametriem atbilstošu sārņu kārtu mākslīgi pārklātas izolācijas virsmas elektriskā pārbaude gaisāru испытание изоляции с загрязнениемJum97 -
39 gaismizturības pārbaude
-
40 gāzt
darb.v.1. валить, сваливать;2. свергнуть, свергать;3. лить (о дожде)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. cirst; laist; līst; skaldīt2. cirst; drāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt3. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt5. kraut; likt; vilkt6. nogāzt; notriekt; spert; triekt; zvelt7. belzt; dot; vilkt; zvelt8. belzt; zvelt9. belzt; cirst; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt10. apgāzt; apvelt; velt11. bliezt; smelt; vilkt; zvelt12. iegāzt; iezvelt; triekt; zvelt13. belzt; cirst; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09
См. также в других словарях:
test — test … Dictionnaire des rimes
Test — Test, n. [OE. test test, or cupel, potsherd, F. t[^e]t, from L. testum an earthen vessel; akin to testa a piece of burned clay, an earthen pot, a potsherd, perhaps for tersta, and akin to torrere to patch, terra earth (cf. {Thirst}, and… … The Collaborative International Dictionary of English
test — tèst s.m.inv. 1. CO prova, esperimento inteso a trarre valutazioni rispetto a qcs.: test nucleare, test per rilevare il grado dell inquinamento cittadino; test attitudinale Sinonimi: esperimento, verifica. 2a. CO TS psic. prova standardizzata per … Dizionario italiano
Test — se puede referir a una prueba o ensayo sobre algún tema de interés; una prueba o examen de conocimientos; un test psicológico, como por ejemplo; un Test de inteligencia; el test de Rorschach; el test de Lüscher o test de los colores; otro tipo de … Wikipedia Español
Test — test UNIX утилита для проверки типа файла и сравнения значений. Возвращает код возврата 0 (истина) или 1 (ложь) в зависимости вычисления выражения expr. Выражения могут быть как унарными, так и бинарными. Унарные выражения часто… … Википедия
Test No. 6 — Country China Test site Lop Nur Test Base Period June 17, 1967 Number of tests 1 Test type Atmospheric Device type Fusion Max. yield … Wikipedia
test — test UNIX утилита для проверки типа файла и сравнения значений. Возвращает код возврата 0 (истина) или 1 (ложь) в зависимости вычисления выражения expr. Выражения могут быть как унарными, так и бинарными. Унарные выражения часто… … Википедия
test*/*/*/ — [test] noun [C] I 1) a set of written or spoken questions that is used for finding out how much someone knows about a subject Did you get a good mark in your physics test?[/ex] You re going to have to take the test again.[/ex] I passed my English … Dictionary for writing and speaking English
Test — Test, TEST or Tester may refer to:In science:* Experiment, part of the scientific method * Test (biology), the shell of sea urchins and certain microorganisms * Test method, a definitive procedure that produces a test result * Chemical test, a… … Wikipedia
TEST — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom. Le Test est une procédure de vérification lors de la programmation d un logiciel. Un test est une méthode de travail dans de nombreux domaines, tant en… … Wikipédia en Français
test — test1 [test] n. [ME, a cupel < OFr, a pot, cupel < L testum, earthen vessel < testa, piece of burned clay, shell < IE base * tekth , to weave, join > Sans tašta, cup, Gr tektōn, carpenter: mod. meaning from use of the cupel in… … English World dictionary