-
1 contechnor
con-technor, ātus sum, ārī depon. [греч. technē\]строить козни, интриговать Pl -
2 TECH
1) Сокращение: technician, technology2) Университет: Technology Enhancement Certifications For Hoosiers3) НАСДАК: Techne Corporation -
3 tech
1) Сокращение: technician, technology2) Университет: Technology Enhancement Certifications For Hoosiers3) НАСДАК: Techne Corporation -
4 Ars longa, vita brevis
Путь науки долог, жизнь коротка.(Это латинский перевод начала первого афоризма "отца медицины", древнегреческого врача и естествоиспытателя Гиппократа (460-377 до н.э.). Полностью первый афоризм Гиппократа на латинском языке звучит так: "Vita brevis, ars vero longa, occasio autem praeceps, experientia fallax, judicium difficile" — жизнь коротка, наука же обширна, случай шаток, опыт обманчив, суждение затруднительно.В античности наука и искусство объединялись в одно понятие. На древнегреческом — это слово techne, на латинском — ars. Теперь забыли, что афоризм Гиппократа больше относится к медицине, и употребляют его применительно к изобразительному искусству. Между тем, слова древнегреческого врача — это вздох человека о краткости отдельной жизни; лишь научные знания, передаваемые из поколения в поколение, продлевают эту жизнь. За плечами Гиппократа было больше десяти поколений асклепиадов, профессиональных жрецов медицины. После Гиппократа прошло уже 2500 лет.)Англо-русский универсальный дополнительный практический переводческий словарь И. Мостицкого > Ars longa, vita brevis
-
5 Vita brevis, ars longa
Путь науки долог, жизнь коротка.(Это латинский перевод начала первого афоризма "отца медицины", древнегреческого врача и естествоиспытателя Гиппократа (460-377 до н.э.). Полностью первый афоризм Гиппократа на латинском языке звучит так: "Vita brevis, ars vero longa, occasio autem praeceps, experientia fallax, judicium difficile" — жизнь коротка, наука же обширна, случай шаток, опыт обманчив, суждение затруднительно.В античности наука и искусство объединялись в одно понятие. На древнегреческом — это слово techne, на латинском — ars. Теперь забыли, что афоризм Гиппократа больше относится к медицине, и употребляют его применительно к изобразительному искусству. Между тем, слова древнегреческого врача — это вздох человека о краткости отдельной жизни; лишь научные знания, передаваемые из поколения в поколение, продлевают эту жизнь. За плечами Гиппократа было больше десяти поколений асклепиадов, профессиональных жрецов медицины. После Гиппократа прошло уже 2500 лет.)Англо-русский универсальный дополнительный практический переводческий словарь И. Мостицкого > Vita brevis, ars longa
-
6 Exegetik
die; -(лат. exegetice искусство толкования < греч. exegetike techne техника толкования) экзегетика (раздел богословия, занимающийся истолкованием текстов Библии)Deutsch-Russisches Wörterbuch der christlichen Lexik > Exegetik
-
7 aritmētika
n. арифметика (Грам. инф.: Окончания: \aritmētikaи)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiEl, IT, Komru арифметикаDzEzru арифметикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu arithmetica \< sengrieķu arithmētikē (technē) ‘skaitīšanas māksla’lv Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiemJum99 -
8 ekonomika
n. экономика (Грам. инф.: Окончания: \ekonomikaи)LKLv59▪ Terminilv dzelzc.ru экономикаSku98▪ EuroTermBank terminiEk, Finru экономикаMašB, BūVPlv ekonomika Eru экономика ЭUzņ, Ek, Dokru экoнoмикaETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu oikonomikē (technē) ‘saimniecības vadīšanas māksla’lv 1. Tautsaimniecībalv 2. Ražošanas un sadales attiecību kopumslv 3. Ekonomikas zinātne — zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarībasJum99▪ Sinonīmilietv. tautsaimniecībaekonomikas stimulēšana lietv. - dotācijasT09 -
9 grafika
lingv., māk., n. графика (Грам. инф.: Окончания: \grafikaи)LKLv59▪ Terminilv muzeol.ru графикаen graphic artde GraphikLMA97▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru графикаDzEzru графикZin, Ek, Rūp, KultRelru графикаHumru графикаZin, Ek, Rūp, BūVPru графикъHumru графикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Graphik \< latīņu graphice ‘zīmēšana’ \< sengrieķu graphikē (technē) ‘zīmēšanas (māksla)’lv 1. Tēlotājmākslas veids, kas aptver zīmējumus un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — estampus; grafikas galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecībaslv 2. Šā tēlotājmākslas veida darbs. lingv.lv 3. lingv. Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums; attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmām. infor.lv 4. dat. Skatīt datorgrafika\</baJum99 -
10 gramatika
lietv. грамматикаLKLv59▪ Terminien grammar inf.lv Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus. Dalīto datu apstrādes sistēmu pētījumos plaši izmanto mākslīgās valodas un tām atbilstošās formālās gramatikas, kā arī to speciālās klases. sk. generative grammar, sk. context-free grammar, sk. context-sensitive grammarru грамматикаLZAit▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru грамматикаInf, Kom, ITru грамматикаHumru грамматикаHumru грамматикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu grammatica \< sengrieķu grammatikē (technē) ‘rakstu, valodas (māksla)’lv 1. Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un teikumu uzbūvilv 2. Grāmata, darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūvelv 3. Valodas gramatiskā uzbūve — valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēmaJum99 -
11 hermeneitika
▪ Terminilv muzeol.ru герменевтикаen hermeneuticsde HermeneutikLMA97▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu hermēneutikē (technē) ‘iztulkošanas, izskaidrošanas prasme’lv 1. Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošanalv 2. Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātesJum99 -
12 higiēna
n. гигиена (Грам. инф.: Окончания: \higiēnaы)LKLv59▪ Terminilv ekon.ru гигиенаen hygienede HygieneLZAlvi▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru гигиенаVesru гигиенаVesru гигиенаUzņ, Ek, Dokru гигиeнaETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču hygiène \< sengrieķu hygieinē (technē) ‘veselības māksla’lv 1. Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumulv 2. Pasākumu kopums, kas vērsts uz cilvēka veselības saglabāšanosJum99 -
13 keramika
n. керамика (Грам. инф.: Окончания: \keramikaи)LKLv59▪ Terminilv ģeol.ru керамикаen ceramicsde KeramikZin93▪ EuroTermBank terminiTehnru керамикаDzEz, Ķīmru керамикаMašB, BūVPru кеpамикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu keramikē (technē) ‘podnieka māksla’ \< keramos ‘māls’lv 1. Izstrādājumi un materiāli, ko iegūst, saķepinot mālus, to maisījumus ar minerālvielām; galvenie tehnoloģijas veidi ir akmensmasa, porcelāns, fajanss, majolika, terakota u. clv 2. Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozareJum99▪ Sinonīmilietv. māla traukiT09 -
14 klīnika
I.1. лечебница2. клиника (Грам. инф.: Окончания: \klīnikaи)LKLv59▪ Terminiru клиника celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiVesru клиникаMašB, BūVPlv dziedinātavaru лечебницаMašB, BūVPru клиникаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču clinique \< sengrieķu klinikē (technē) ‘guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana’lv Ārstniecības iestāde stacionāriem slimniekiem, kurā ārstēšana saistīta ar zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanuJum99▪ Sinonīmilietv.1. hospitālis; lazarete; slimnīca; spitālis; vaidu nams; vārgu nams2. dziedinātavaT09 -
15 kosmētika
n. косметика (Грам. инф.: Окончания: \kosmētikaи)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiVesru косметикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču cosmétique \< sengrieķu kosmētikē (technē) ‘izrotāšanas māksla’lv 1. Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiemlv 2. Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, gk. ādas, kopšanaiJum99▪ Sinonīmilietv. parfimērijadekoratīvā kosmētika lietv. - grimsT09 -
16 kritika
n. критика (Грам. инф.: Окончания: \kritikaи)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru критикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu critica \< sengrieķu kritikē (technē) ‘māksla spriest, vērtēt’lv 1. Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem)lv 2. Negatīvs vērtējums, spriedumslv 3. Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu un procesu analīzi un vērtēšanu; arī raksts, apcerējums šajā nozarēJum99▪ Sinonīmilietv.1. nosodījumsbarga kritika lietv. - 1) trieciens; uzbrukums 2) šaustīšanalabvēlīga kritika2. galvas mazgāšanaT09 -
17 mehānika
n. механика (Грам. инф.: Окончания: \mehānikaи)LKLv59▪ Terminilv meh.lv Zinātnes nozare, kas pētī materiālo objektu mijiedarbību un mehānisko kustīburu механикаen mechanicsde MechanikLZAmm▪ EuroTermBank terminiMašB, DzEzru механикаDzEz, MašBru механикаDzEzru механикаDzEzru механикаMašB, BūVPru механикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Mechanik \< latīņu mechanica \< sengrieķu mēchanikē (technē) \< mechanē ‘darbarīks, ierīce’lv 1. Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem; pēc risināmo problēmu rakstura izšķir dinamiku, kinemātiku un statikulv 2. Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, iekārtu, mašīnu un to elementu un detaļu izgatavošanas, konstruēšanas un ekspluatēšanas principusJum99 -
18 metrika
▪ Terminilv ek.ģ.ru метрикаLZAtk▪ EuroTermBank terminiDzEzru метрикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu metrikē (technē). lit.lv 1. liter. Mācība par pantmēru un dzejas ritmu. mūz.lv 2. mūz. Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; mācība par šādu elementu secībulv 3. Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašībaslv Izcelsme - poļu metryka \< latīņu matricula ‘saraksts’lv 1. Dzimšanas apliecībalv 2. Attiecīgie dati, resp. ieraksti civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā; pati šī grāmataJum99 -
19 mūzika
lietv. музыкаLKLv59▪ Terminilv mūz.ru музыкаLZAtk▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu musica \< sengrieķu mousikē (technē) ‘mūzu māksla’. pārn.lv Skaņu mākslalv Tāda māksla, kas cilvēka domas un jūtas izsaka un uz tām iedarbojas skaņu veidālv Skaņdarbslv Skaņdarbu kopumslv Skaņdarba atskaņojumslv SkanējumsJum99 -
20 optika
n. оптика (отдел физики; Грам. инф.: только ед.; Окончания: \optikaи)LKLv59▪ Terminiru оптика celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru оптикаDzEzru оптикаKultRelru оптикаDzEzru оптикаEl, IT, Komru оптикаVidru оптикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču optique \< latīņu \< sengrieķu optikē (technē) ‘redzēšanas (māksla)’lv 1. Fizikas nozare, kas pētī gaismu un redzilv 2. Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienuJum99
- 1
- 2
См. также в других словарях:
Techne — Techne, altgr. τέχνη (téchne), ist ein altgriechischer Begriff, der in europäisch geprägter Philosophie bis heute für das Verständnis von Kunst, Wissenschaft und Technik bedeutend ist. Inhaltsverzeichnis 1 Bedeutungsgeschichte 1.1 Homer und… … Deutsch Wikipedia
Techne — Techne, or techné, as distinguished from episteme, is etymologically derived from the Greek word τέχνη (Ancient Greek: IPA2|tékʰ.nεː, Modern Greek Audio IPA|Ell Techni.ogg| [ˈtex.ni] ) which is often translated as craftsmanship , craft , or art … Wikipedia
Techne — Technè La tekhnè ou technè, du grec τέχνη, désigne le savoir faire des métiers de l’artisanat ou de l’art, l’action efficace, chez les Grecs de l’Antiquité. Elle s’oppose chez Aristote à la praxis, qui est la sphère de l’action proprement dite.… … Wikipédia en Français
Techne — (греч.) умение, ремесло, искусство. Противопоставляется творчеству природы … Философская энциклопедия
Techné — Unter Technik (altgriechisch τέχνη [téchne], „Fähigkeit, Kunstfertigkeit, Handwerk“) versteht man Verfahren und Fähigkeiten zur praktischen Anwendung der Naturwissenschaften und zur Produktion industrieller, handwerklicher oder künstlerischer… … Deutsch Wikipedia
Téchne — Unter Technik (altgriechisch τέχνη [téchne], „Fähigkeit, Kunstfertigkeit, Handwerk“) versteht man Verfahren und Fähigkeiten zur praktischen Anwendung der Naturwissenschaften und zur Produktion industrieller, handwerklicher oder künstlerischer… … Deutsch Wikipedia
Technè — La tekhnè ou technè, du grec τέχνη, désigne le savoir faire des métiers de l’artisanat ou de l’art, l’action efficace, chez les Grecs de l’Antiquité. Elle s’oppose chez Aristote à la praxis, qui est la sphère de l’action proprement dite. Articles … Wikipédia en Français
techne — ˈteknē noun ( s) Etymology: Greek technē more at technical : art, skill; especially : the principles or methods employed in making something or attaining an objective compare … Useful english dictionary
Techne Ltd. — Techne Ltd. was a company founded in Cambridge, UK by Norman DeBruyne to manufacture gelation timers and thermal cycler equipment. The company was sold after the founder s death by his son John. After changing hands many times, the company… … Wikipedia
technē — (Gk., skill or art) The knowledge of how to do things and make things … Philosophy dictionary
techne — tech·ne … English syllables
