-
1 sporādisks
a. спорадический (Окончания: \sporādisksая, \sporādisksoe; кратк. формы - от спорадичный)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - viduslaiku latīņu sporadicus \< sengrieķu sporadikos ‘izkaisīts, atsevišķs’sporādisks meteorslv Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, noris tikai reizumisJum99 -
2 sporādisks
общ. спорадический -
3 sporādisks
спорадический