-
1 sil’
◊ (sil’män, sil’mid) – acsmustad sil’mäd – melnas acispidada sil’miš – pieskatīt (burt.: turēt acīs), turēt acu priekšāpoig-se kazvab sil’miš! – bērns gan aug acu priekšā!saupta sil’mäd! – aizver acis!terav sil’mäle – [ar] asu redziumbišta sil’mäd! – aizver acis!en usko ičein sil’mile – neticu savām acīmhänen sil'mäd kehuba – viņas acis skraida (burt.: mutuļo)iškta sil’mil – šaut ar acīmlähte sil’mišpäi! – ej no acīm prom!minun sil’miš – manās acīs, manu acu priekšānähta sil’mhä – redzēt savām acīmpeitta sil’mäd – slēpt acissil’metusin – zem četrām acīmsil’mihe sanuda – acīs pateiktsödä sil’mil – ēst ar acīm -
2 sil
tā, ar tomil voim, sil abutam – kā varēsim, tā palīdzēsim -
3 sil’mäline
(sil’mäližen, sil’mälišt, sil’mäližid)pilns, pārpildīts -
4 sil’mäta
(sil’mdab, sil’mzi)ieraudzīt -
5 sil’miš
(svešu) acu priekšā -
6 abutada
(abutab, abuti)palīdzētabuta minei – palīdz manabutada mamale – palīdzēt māteimil voim, sil abutam – kā varēsim, tā palīdzēsim -
7 aig
(aigan, aigoid)laiks (arī valodniecībā)aigan mändes – ar laiku, laikam ejotamuižiš aigoiš – kopš seniem laikiemamuižiš aigospäi (elat.) – no seniem laikiemedeližel aigal – agrākajos laikoskezaaig – vasaras laikslauk avaitas ühesa časud aigad – veikalu atvērs pulksten deviņoslauk om saubatud longin aigaks – veikals ir slēgts pusdienas pārtraukumāminai ei ole aigad – man nav laikaminei ei ulotu aigad – man trūkst laikanor’aig – jaunība, jaunības laiksrat’kaig – starpbrīdisse aig om (paraz) lähtta – laiks braukt promsidaig, sil aigal – šai laikāuhtei aig mänetada – veltīgi laiku tērētvarastin pordon aigad – pagaidīju laika sprīdivolaz aig – grūtie laikivoz’aig – gada laiksvähä aigad – maz laikaäjak om aigad? – cik ir pulkstenis? -
8 iškta
(iškeb, iški)sist, iesistiškta pall’aižel naglha – sist ar āmuru pa nagluiškta sil’mil – šaut ar acīm -
9 lähtta
(lähteb, läksi)1) iet, iziet, aiziet, aizbraukt; iztecēt2) izdoties, sanāktaig läksi kezahapäi – laiks gāja uz vasaras pusičainikaspäi puru lähteb – no tējkannas iet tvaiksei lähte melespäi – neiziet no prātahän om amu lähtnu sid’päi – viņš sen ir aizgājis no šejienesjoudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?konz lähted radole? (allat.) – kad iziesi darbā?lendim läksi letes – lidmašīna aizlidojusilähte aigemba – izej agrāklähte iknan sirespäi! – aizej prom no loga!lähtta kodišpäi – iziet no mājāmlähtta ličten – izrāpties, izlīst, izkāptlähtta mehele – apprecēties (par sievieti)lähtta meles – jukt prātālähtta ülänsäton – [aiz]iet bojāminä lähten irdale – es iziešu ārāmö lähtem pöudole (allat.) – mēs iziesim pļavāse aig om (paraz) lähtta – laiks braukt promsid’ minä panen sobad päle i lähten irdale (allat.) – tad es uzvelku drēbes mugurā un izeju ārāsizar lähteb honusespäi (elat.) – māsa iziet no istabasSüvär’ lähteb Änižjärvespäi – Sīveres upe iztek no Oņegas ezeratakain lähtta adivoihe – taisos iet ciemostat lähteb bolha (illat.) – tēvs iet brūklenēstatoi läksi bolha (illat.) – tēvs aizgāja brūklenēstraktorad lähttas pöudoile (allat.) – traktori iziet tīrumoskaik minai lähteb segal – nekas man nesanāk (burt.: viss man iztek sietā)lähte sil’mišpäi! – ej no acīm prom! -
10 mil
kā, nekā; ar komil voim, sil abutam – kā varēsim, tā palīdzēsim -
11 nähta
(nägeb, nägi)redzētminä nägen hondoin – es slikti redzunähta jomannäl’gad – ciest no slāpēmnähta unt – redzēt sapninähta sil’mhä – redzēt savām acīm -
12 peitta
(peitab, peiti)slēptpeitta sil’mäd – slēpt acis -
13 pidada
(pidab, pidi)1) turēt2) valkāt, nesāt3) uzturēt (spiedienu)4) uzturēt (kādu)5) turēt, glabāt6) turēties (par laiku)hätken vilun pidab – ilgi turas aukstumshö pidiba kodiživatoid – viņi turēja mājdzīvniekuspidada hol’t – rūpētiespidada hol’t kenes-ni – rūpēties par kādupidada očkad – nesāt brillespidada rahad bankas – turēt naudu bankāpidada sil’miš – pieskatīt (burt.: turēt acīs), turēt acu priekšāpidada upakod – valkāt zābakuspidada vastust – atbildēt (burt.: turēt atbildi)vanh jo tegihe verk, ei pida surt kalad – vecs jau kļuvis tīkls, netur lielas zivispidada ičtaze käziš – turēt sevi rokāspidada meles – turēt prātā -
14 sanuda
(sanub, sanui)teikt, pateikt, sacīt, stāstīt, pastāstītezmäi meleta, sid’ sanu – vispirms padomā, tad sakikehe polin sinä sanuid? – par kuŗu tu runāji?min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimminei om huiged sanuda – man ir kauns stāstītpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rītsanu hänele ičeleze – pasaki viņam pašamsanu ičeiž polhe – pastāsti par sevisanu sille prihaižele – pasaki tam zēnamsanuda liigad – pateikt liekusanuda muhunke (komit.) – pateikt ar smaidusanuda sarnoid – stāstīt pasakassanuda vastha – teikt pretīsanugat ozutesid – pasakiet piemērussanuda ezile – pareģotsil’mihe sanuda – acīs pateikt -
15 saubata
(sauptan, saupsi)1) aizvērt, slēgt2) izslēgtlauk om saubatud longin aigaks – veikals ir slēgts pusdienas pārtraukumāsaubata nübläd – pogāt pogas, aiztaisīt pogassaubata uks’ luklole – slēgt durvis ar atslēgusaupta sil’mäd! – aizver acis! -
16 söda
(söb, söi)ēst, paēst, apēstminä en navedi söda üläškolan sömsijas – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvēminä-ki tahtoin söda – es arī gribu ēstminä sön murgint (part.) – es ēdu brokastismähmd’a söda – kāri ēstolen näl’ghine, pidab söda külläks – esmu izsalcis, jāpaēd sātīgipupotada söda – ēst lēni košļājotrostkel söb raudad – rūsa saēd dzelziseverdan en sö – tik daudz neapēdīšusöda pudrod maidonke – ēst putru ar pienusödä sil’mil – ēst ar acīmsöden söda – ēst (kādu) nost, izēst -
17 terav
(teravan, teravid)ass (arī par dzirdi, redzi)terav pirdim – ass zīmulisterav sil’mäle – [ar] asu redzi -
18 umbištada
(umbištab, umbišti)slēgt, aizslēgt, aizvērtumbišta sil’mäd! – aizver acis! -
19 uskta
(uskob, uskoi)ticēt, noticētala usko hänele – netic viņaipagižen todesti, a tö et uskkoi – saku nopietni, bet jūs neticaten usko ičein sil’mile – neticu savām acīm -
20 voida
(voib, voi)varēt, spētei voi – nevarei voi purda ičeze künambrust – nevar iekost savā elkonīen voi muštištada, kut händast kuctas – nevaru atcerēties, kā viņu sauckaikutte, ken tahtoib lugeda necidä kirjad, voib pakita se minai – ikviens, kuŗš vēlas izlasīt šo grāmatu, var palūgt to mankut void-ik? – voin tervhelaze – kā iet? – labi (burt.: kā spēj? – spēju, vesels)mil voim, sil abutam – kā varēsim, tā palīdzēsimminä en voi mända sinunke – es nevaru iet ar tevivoid-ik? – kā tev iet?voit-ik? – kā jums iet?————————(voib, voi)ziest, smērēt
См. также в других словарях:
sil — sil … Dictionnaire des rimes
silələmə — «Silələmək»dən f. is … Azərbaycan dilinin izahlı lüğəti
şiləmə — «Şiləmək»dən f. is … Azərbaycan dilinin izahlı lüğəti
sil — sil·ane; sil·crete; sil·hou·et·tist; sil·i·ca; sil·i·cane; sil·i·ca·tion; sil·i·ca·ti·za·tion; sil·i·ca·tor; sil·i·cic·o·lous; sil·i·cide; sil·i·cif·er·ous; sil·i·ci·sponge; sil·i·ci·spon·gi·ae; sil·i·cize; sil·i·cle; sil·i·co·aluminate;… … English syllables
SIL — as an acronym may refer to: * Safety Integrity Level, as defined by IEC 61508. * Son in law or sister in law, an on line and text messaging usage * Software in the Loop ( SIL or SiL or SWIL ), a method used in (software) regression testing *… … Wikipedia
Sil — Der Sil in GalicienVorlage:Infobox Fluss/KARTE fehlt DatenVorlage:Infobox Fluss/GKZ fehlt … Deutsch Wikipedia
sil — [ sil ] n. m. • 1547; mot lat. ♦ Techn. anc. Argile ocreuse avec laquelle les Anciens faisaient des poteries rouges ou jaunes. ⊗ HOM. Cil, scille. ● sil nom masculin (latin sil) Argile correspondant à une variété d ocre, utilisée par les Anciens… … Encyclopédie Universelle
SIL — Saltar a navegación, búsqueda SIL puede referirse a: SIL International, una organización religiosa dedicada al estudio de idiomas poco conocidos. Código SIL, un código de tres letras para idiomas desarrollado por SIL International. Solidaridad… … Wikipedia Español
SIL — ist die Abkürzung für: Sachplan Infrastruktur der Luftfahrt des Bundes (der schweizerischen Behörden) für den Infrastrukturbereich der Zivilluftfahrt Sicherheits Integritätslevel Samband Íslenskra Lúðrasveita, Musikverein aus Island Sawod imeni… … Deutsch Wikipedia
Şiləvəngə — or Shilavegyakh or Shilavengya or Shilyavyangya or Şiläväng may refer to: *Şiləvəngə, Jalilabad, Azerbaijan *Şiləvəngə, Yardymli, Azerbaijan … Wikipedia
sil|y — «SIHL ee», noun, plural sil|y or sil|ys. the unit of money of Guinea. It replaced the franc in 1972. Also, syli. ╂[< a native name] … Useful english dictionary
