-
1 saprasties
гл.1) общ. найти общий язык, понимать друг друга, понять друг друга2) разг. столковаться, столковываться -
2 saprasties
столковаться; объясняться -
3 saprasties
darb.v. столковаться; понять друг другаLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. atrast kopīgu valodu; sadziedāties; saskaņoties; vienu dziesmu dziedāt2. sadzīvot; satikt3. salīgt; saskaņoties; vienoties4. atrast kopīgu viedokli5. sarunāt; vienotiesT09 -
4 saprasties
(saprotos, saproties; saprātos; sapratīšos; saprazdamies) столковаться; понять (понимать) друг друга; -
5 saprasties ar zīmju palīdzību
гл.общ. объясняться знаками -
6 viņa nevarēja saprasties ar kaimiņiem
сущ.Latviešu-krievu vārdnīca > viņa nevarēja saprasties ar kaimiņiem
-
7 atrast
darb.v. найти, находитьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aizraist; atjūkt; atradināt; atsenētiesatrast kopīgu valodu darb.v. - sadziedāties; saprasties; saskaņoties; vienu dziesmu dziedātatrast kopīgu viedokli - saprastiesatrast līdzekļus2. dabūt rokā; rast; sadabūt; sadzenāt; sadzīt; sadzīt pēdas; sadzīt rokā; sameklēt; trāpīt; uziet; uzķert; uzokšķerēt; uztaustīt; uzurķēt3. sastapt4. meklēt; rast; sameklēt5. notrāpīt; notvert6. atklāt; konstatēt7. rast; uziet8. atradināties9. izrakt; uziet10. rast; sameklēt11. atlicināt12. atklāt; uziet13. atgadīties; iekrist14. atklāt; konstatēt15. uzostT09 -
8 vienoties
darb.v. согласиться, соглашаться; договориться, договариваться; сговориться, сговариваться; уговориться, уговариватьсяLKLv59▪ Terminiru договориться celtn.lv salīgtKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv salīgtru договоpитьсяETB▪ SinonīmiI.1. panākt vienošanos; salīgt2. nolīgt; norunāt; sarunāt; vest pārrunas3. noslēgt darījumuII. darb.v.1. norunāt; sarunāt2. salīgt; saprasties; saskaņoties3. saskaņot4. deldēt parādu5. izlīgt; salabt6. nolīgt; salīgt7. saprasties; sarunāt8. līgt9. nolemt; norunāt; nospriestT09 -
9 psihopāts
I. n.1. псих (Окончания: \psihopātsа) прост.2. психопат (Окончания: \psihopātsа)LKLv59▪ Terminilv med.ru психопатZin91▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt psihopātija. sar.lv Psihiski slims (bet ne plānprātīgs) cilvēks, kuram ir raksturīga personības disharmonija, kas viņam traucē saprasties ar citiem cilvēkiemlv Cilvēks, kas sirgst ar psihopātijulv sarunv. Intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēksJum99▪ Sinonīmilietv. panikas cēlējsT09 -
10 sadziedāties
I.1. спеться (Грам. инф.: с. в.; Окончания: споюсь, споёшься; пов. спойся)2. sar. снюхаться (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \sadziedātiesюсь, \sadziedāties ешься) pārn.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v. atrast kopīgu valodu; saprasties; saskaņoties; vienu dziesmu dziedātT09 -
11 sadzīvot
darb.v. ужиться, уживатьсяLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. saprasties; satikt2. nodzīvot; piedzīvot3. izdzīvoties; nodzīvotT09 -
12 salīgt
darb.v.1. уст. нанять, нанимать (на работу);salīgt mieru - заключить мирпомиритьсяLKLv59▪ Terminiru завербовать celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru завеpбоватьMašB, BūVPlv vienotiesru договоpитьсяETB▪ SinonīmiI. panākt vienošanos; vienotiesII. darb.v.1. saderēt; sarunātsalīgt mieru - izlīdzināties; izlīgt; saderēt mieru; salabt; salīdzināties; samierināties; samieroties2. saprasties; saskaņoties; vienoties3. līgt; nolīgt; sarunāt4. norunāt5. komplektēt; līgt; uzņemt; vervēt6. sakomplektēt; savervēt; uzņemt7. saderēt; savervēt8. līgt; saderēt9. nolīgt; vienoties10. pieteiktiesT09 -
13 sarunāt
darb.v.1. наговорить;2. договориться, договариваться; условиться, уславливатьсяLKLv59▪ SinonīmiI. nolīgt; norunāt; vest pārrunas; vienotiesII. darb.v.1. derēt; līgt; ņemt2. norunāt; vienoties3. saderēt; salīgt4. līgt; nolīgt; salīgt5. pierunāt; piestāstīt; sastāstīt6. norunāt; nospriest7. saderēt; saderināt8. saprasties; vienotiesT09 -
14 satikt
darb.v.1. встретить, встречать; застать, заставать;labi satikt - ладитьуживаться; жить в согласии (с кем)LKLv59▪ SinonīmiI. būt draugos; saticīgi dzīvotII. darb.v.1. sastapt; satapt2. sadzīvot; saprastiesT09 -
15 vien
partik. только;drīz vien - очень скороdroši vien - наверноевероятно, надо полагатьLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. tik; tikaiviena alga - 1) alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena maksa; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviens 2) mazsvarīgi; nav svarīgi; vienalgavienā dienā notiekošs īp.v. - diennakts-vienā elpas vilcienā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žiglivienā gabalā - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā laidā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā laidā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuvienā gadā augstskolā iestājušies studenti darb.v. - kurssviena gājuma - vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā laidā apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā gabalā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuviena laika- īp.v. - viena laikmeta-; viena vecuma-viena laikmeta- - viena laika-; viena vecuma-vienā maisā bāžami apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienādi; vienu plauku; vienu slotu pērtiviena maksa - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensviena manta - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena maksa; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensvienā metā - viena gājuma; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā mierā - 1) mierīgi; nekavēti; netraucētiapst.v. - 2) dieva mierā; klusi; lēni; lēnīgi; mierīgi; rāmi; rimtiviena no trim pirmajām vietām īp.v. - nomierinošs; otrā vietavienā ņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā paņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā rāvienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā redzējienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā stiepienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā vilcienā; viens diviviena vecuma - viena gājuma; vienā metā; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuviena vecuma- īp.v. - viena laika-; viena laikmeta-vienā vecumā - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā vilcienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; viens divivienu dziesmu dziedāt darb.v. - atrast kopīgu valodu; sadziedāties; saprasties; saskaņotiesvienu laiku - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu metu; vienu viežuvienu metu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu viežuvienu mirkli apst.v. - uz brīdivienu otru reizi - alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; laiku pa laikam; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tadvienu plauku apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu slotu pērtivienu slotu pērti - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu plaukuvienu viežu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu2. tikai; vienīgiT09