-
1 poikpoli
apst.šķērsām; pārimända poikpoli – iet šķērsāmpoikpoli tes – pāri ceļam(priev. ar ines.)šķērsām; cauri, pāripoikpoli joges – pāri upeipoikpoli sildas – šķērseniski tiltam -
2 üliči
(priev. ar ines.)gar pa; pāri, pa virsuajada üliči joges – braukt pāri upeiüliči ojas – pāri strautam -
3 mända
(mäneb, mäni)1) iet, paietaigan mändes – laikam ejoten jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastojukaik mäniba kodihe – visi aizgāja [savās] mājāskukištuin tophaze i mänin kukirikku – paklūpu uz ciņa un metu kulenikuna sinä mäned? – kur tu ej?maid mäneb maha – piens iet pāri [malām]minei pidab mända – man jāietminei tarbiž mända – man jāietmända babarmoho – iet avenēsmända barbhaižil – iet uz pirkstgaliemmända bolha – iet brūklenēsmända eloho – īstenoties dzīvēmända heinhä – iet pēc sienamända huiktaha – kautrēties, kaunētiesmända lahole – trūdēt, pūt (par koksni)mända leibäd ostmaha – iet nopirkt maizimända maha – (par šķidrumiem) iet pāri malāmmända marjaha – iet ogāsmända marjoihe – iet ogāsmända ostmaha leibäd – iet pēc maizesmända radole – iet darbā, iet uz darbumända sen’he – iet sēnēsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmmända ülähäli – iet pa augšumända ülänsäton – iet bojāmändes (divd.) – iedamsmäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka irmäne kohtha – ej taisnimäne nakhu! – nāc šurp!mäne sildan korvha – ej pie tiltamö mänem mecha sobatal (ades.) – mēs iesim uz mežu sestdienom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāpölvaz mijal mäni ülänsäton – lini mums gāja bojārad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirez’otada mända – ātri ietsizar mäneb vedhe – māsa iet pēc ūdenssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišustomotada mända ühtes mecha – aicināt iet kopā uz mežumi henghe mäneb – cik dvēselei tīkmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rāda————————(mäneb, mäni)derēt, būt derīgamkagr mäneb kaikjale – auzas derēs visurpert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priežu un egļu koki————————(mäneb, mäni)ietilpt, iet, saietneche havadoho kaik kartohk mäneb – šajā maisā visi kartupeļi ietilpssur’ lač om, vižtoštkümne vädrid mäneb – liels kubls, piecpadsmit spaiņi iet iekšā -
4 päliči
(priev. vai aizv. ar ines.)1) pāri, pār, pēc2) dēļmindai laidas hänes päliči – mani lamā viņa dēļpäliči kahtes časus – pēc divām stundāmpäliči kahtes kus – pēc diviem mēnešiempäliči kahtes nedališ – pēc divām nedēļāmpäliči kahtes päiväs – pēc divām dienāmpäliči nedališ – pēc nedēļaspäliči sildas – pāri tiltamsild päliči joges – tilts pār upivodes päliči – pēc gada -
5 ajada
(ajab, ajoi)brauktajada avtol – braukt ar spēkratuajada kodihe – braukt mājupajada koumeks kuks – aizbraukt uz trijiem mēnešiemajada regel – braukt ar kamanāmajada vaste lainhile – braukt pret viļniemajada üliči joges – braukt pāri upeiminä ajan radole – es braucu uz darbuühtel čomal päiväl (ades.) hän ajab lidnha – vienā skaistā dienā viņa brauks uz pilsētuverhal vägel ajada – dzīvot uz sveša rēķina (burt.: ar svešiem spēkiem braukt)————————(ajab, ajoi)1) dzīt, izdzīt2) tecināt (kandžu utt.)3) dzīt (naglu utt.)4) notrulināt5) skūtahav ajab purehveneht – viegls vējš dzen buriniekuajada bard – skūt bārduajada lehmid omaluižhe – dzīt govis ganībāsajada nagl seinha – dzīt naglu sienā————————(ajab, ajoi)pampt, milzt, tūktkäden ajab – roka pampst -
6 bradindsijiči
brišus (piem., pāri upei)tegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišus -
7 ehtatada
(ehtatab, ehtati)pārcelt, pārvest, celt pāri -
8 ehtatadas
(ehtatase, ehtatihe)pārcelties, tikt pāri -
9 jogi
(jogen, jogid) lietv.upeajada üliči joges – braukt pāri upeialaz joged – lejup pa upijogedme alaz – upei lejupjoges parded astuba – pa upi iet baļķikalad ujuba joges – zivis peld upēsild päliči joges – tilts pār upi -
10 kaks’
(kahten, kaht, kaksid)divikahted suksed – divi slēpju pārikaks’ mest (part.) – divi cilvēkikaks’ märäd jauhoin, a ani väčkuine tegihe – divus daudzumus samalu, bet pavisam nedaudz sanācakaks’ sadad grammad – divsimt gramupäliči kahtes časus – pēc divām stundāmpäliči kahtes kus – pēc diviem mēnešiempäliči kahtes nedališ – pēc divām nedēļāmpäliči kahtes päiväs – pēc divām dienāmdivi -
11 kal’t
(aizv. ar ģen.)cauri, pāri; ar (kā) palīdzībuajam mö kor’ben kal’t – braucam mēs biezoknim cauriantta rahad sizaren kal’t – nodot naudu ar māsu (ar māsas palīdzību)astta mecan kal’t – iet mežam caurimäni uk mecan kal’t toižhe külähä, da segoi – gāja vecis mežam cauri uz citu ciemu un apmaldījās -
12 ma
(man, maid)1) zeme2) zeme (valsts)adivod tuliba verhiš maišpäi – ciemiņi ieradušies no svešam zemēmčuruma – smiltainekaida mad – rakt zemikezama – atkususi zemeküntta mad – art zemilangeta maha (illat.) – krist zemēlehtesed langetas maha (illat.) – lapas krīt zemēletema – smiltaineMa – Zeme (planēta)Ma pöruse päiväižes ümbri – Zeme griežas apkārt sauleimaid mäneb maha – piens iet pāri [malām]Man pind – Zemes virsmakerata maha – apbedīt, guldīt zemēmad vast – no pleciem nost -
13 maid
(maidon, maidoid)piensmaid mäneb maha – piens iet pāri [malām]söda pudrod maidonke – ēst putru ar pienutabj maid – trekns piens -
14 te
(ten, teid)ceļškesked ted – ceļa vidūlibestuin kesked ted – paslīdēju ceļa vidūmante – šosejamägite – kalnu ceļšozutada te – parādīt ceļupoikheze ted – šķērsām pār ceļupoikpoli tes – pāri ceļamtedme – pa ceļam, ceļā
См. также в других словарях:
pari — pari … Dictionnaire des rimes
pari — [ pari ] n. m. • 1642; de parier 1 ♦ Convention par laquelle deux ou plusieurs parties s engagent à verser une certaine somme (⇒ enjeu) au profit de celle qui aura raison. Engager, faire un pari. ⇒ parier. Gagner, perdre un pari, son pari. Pari… … Encyclopédie Universelle
PARI/GP — in use on Windows XP Developer(s) … Wikipedia
pari (1) — {{hw}}{{pari (1)}{{/hw}}A agg. inv. 1 Uguale, che corrisponde esattamente: essere pari di età; essere pari per condizione sociale; essere pari in bellezza; un coraggio pari alla sua astuzia | Di pari passo, (fig.) contemporaneamente. 2 Privo di… … Enciclopedia di italiano
Päri — (auch: Lokoro) Gesprochen in Sudan Sprecher ca. 28.000 (Stand von 1987) Linguistische Klassifikation Nilo saharanische Sprachen Nilotische Sprachen Westnilotische Sprachen Luo Sprachen … Deutsch Wikipedia
pari — Pari. s. m. Gageure, promesse reciproque par laquelle deux ou plusieurs personnes qui soustiennent des choses contraires, s engagent de payer une certaine somme à celuy dont la proposition se trouvera veritable. On a fait un grand pari. le pari… … Dictionnaire de l'Académie française
pari — Element prim de compunere savantă cu semnificaţia egal . [< it. pari , cf. lat. par]. Trimis de LauraGellner, 12.07.2005. Sursa: DN PARI elem. egal . (< it. pari , cf. lat. par) Trimis de raduborza, 15.09.2007. Sursa: MDN … Dicționar Român
pârî — PÂRÎ, pârăsc, vb. IV. tranz. (Folosit şi absol.) 1. A se plânge de faptele cuiva; a reclama. ♦ A acuza, a învinui. ♦ A da pe faţă în mod răutăcios faptele cuiva, adesea exagerând sau minţind; a vorbi de rău; a denunţa. 2. (înv.) A da pe cineva în … Dicționar Român
Pari — (ital.), 1) die völlige Gleichheit einer Anzahl verschiedener Münzsorten nach ihrem Gehalt an edlem Metall; als Maßstab wird dabei die Kölnische Mark zu 16 Loth sein Silber angenommen. Eine Münze steht über P., wenn sie höher ausgegeben wird, als … Pierer's Universal-Lexikon
Pari — (ital., franz. pair, engl. par), gleich, insbes. dem Nennwert oder Nominalgehalt gleich, vorzüglich zur Bezeichnung des Kursstandes von Geld und Wertpapieren gebraucht. Münzen stehen p. oder al pari (»auf dem gleichen«, franz. an pair), wenn ihr… … Meyers Großes Konversations-Lexikon
Pari — Pari, s. Al pari … Kleines Konversations-Lexikon
